*

vispār man pēdējās dienās tāda sajūta, it kā no zemes būtu pacelts ilgi gulējis akmens vai krituša koka bluķis un skatienam būtu pavērusies visādu pretīgu mūdžu ņudzēšana. jautājums tikai, vai to akmeni/bluķi noliks atpakaļ vietā un viss būs tā, it kā nekas nebūtu bijis, vai tomēr nē.

nedēļu nebūšu mājās

esmu pieņēmusi smagu un grūtu lēmumu. mēs ar Radi ejam prom no Dabas zirgiem. jau tā visu laiku knapi vilku galus kopā, bet no aprīļa ceļas ikmēneša staļļa maksa un es vairs nevaru to atļauties. pārcelsimies uz stalli Salaspils nomalē, kas ir 2,5 km no manām mājām (līdz DZ ir 28, no kuriem 10 km pa zemes ceļu) - būs milzīgs ietaupījums uz benzīnu un mašīna netiks lauzta pa Plakanciema bezceļiem. rudenī un ziemā zirgi tur pa naktīm iet iekšā, kas man nepatīk un neatbilst mūsu filozofijai. pati teritorija ir kādus 10 gadus demolēta un zirgi tur atkal ievācās tikai pagājšvasar, tāpēc pagaidām arī vizuāli un kārtības ziņā tur ir nu tā. tur nav bezgalīgu mežu (viens mežs ir, bet plāns un tam otrā pusē ir Rumbula, Getliņi un Salaspils memoriāls), nav jautras un ledainas upes, nav klusu un svešinieku acīm noslēptu pļavu. cilvēku un zirgu bari arī tiks izjaukti.
karoč skumji. bet es apsolu sev un zirgam, ka tiklīdz varēšu meklēšu citus variantus un risinājumus.

čau. izskatās, ka mani ikmēneša ienākumi taisās samazināties par 60-70 Ls, jo meitene, kas man līdz šim atdeva pusi savu garderobes dežūru paliek bez otra darba un grib strādāt pati. tāpēc man ir piedāvājums.
un tā kā tas zināmā mērā ir ļoti intīms piedāvājums, tad sāku ar vēršanos pie frendlistiešiem un viņiem pazīstamiem, jaukiem cilvēkiem:

meklēju cilvēku, kurš gribētu regulārās nodarbībās iepazīties ar zirgiem. apgūt pamatus zirgu psiholoģijā, zirgu turēšanā un kopšanā. iemācīties jāt. darbošanās paredzēta ar manu brīnišķīgo un lielisko Radi, manā vadībā. gribētājam nāksies izturēt pārbaudi ar zirgu - t.i., ja nebūs saderības, tad diemžēl nekāda tālāka sadarbošanās nenotiks. netiek piedāvāta iespēja tikai jāt. Sadarbību veidot vēlētos ar cilvēku, kuram ir vismaz 13 gadi. optimāli, ja cilvēkam ir savs transports, bet varam sarunāt arī, ka pabraucu pretī uz autobusa pieturu. darbošanās vieta - "Dabas zirgi", Plakanciems. par samaksu vienosimies personīgi.

braukšanai uz Saldu ir viens pluss - iespēja iet pirtī. diemžēl, esmu vārga pirtī gājēja un tai pirtošanai iepriekš ir jāgatavojas. ja ir gadījies pat iepriekšējā dienā pārēsties, tad galīgi neturu karstumu. paliek vairāk vai mazāk sūdīgi, smagi vai dulni. šodien bija ikurāt tā. ja ir normāli ēsts pirts dienas pirmajā pusē, tad vispār nāk vēmiens.
bet mans nākamā gada plāns ir atrast vietu un iespēju regulārai pirtošanai.

šodien tāda jocīga diena. trāpīju ceļā puteņa epicentrā. pirms tam jau padsmit minūtes raku ārā mašīnu, ar vasaras riepām knapi uzspolēju nelielā slīpumiņā un braucu pāri HESam uz 60, priecājoties, ka pa priekšu brauc fūre un es vismaz apmēram saprotu kur man jābrauc. jo nebija ne debesu, ne zemes, ne ceļa malu. vien ik pa brīdim tieši blakus, no blīvā puteņaizkara iznira pretimbraucošo mašīnu ugunis.
Plakanciemā sniega bija krietni mazāk un mums bija ābolu etiķa talka. t.i. lasījām ābolus, ārā mazgājām, spiedām sulu, ko liksim raudzēties. ziniet, ja, ka ābolu etiķis ir ļoti veselīgs zirgiem gan iekšķīgi, gan ārīgi. talkas laikā saule mijās ar sniegu, bet mēs trijatā, četrās stundās, izpiedām 90 litrus sulas. visa gan nebūs zirgiem - daļa ir nodeva ābeļu un sulu spiedes īpašniecei.
pēc tam jau bija vakars un atkal putenis, zibens un pērkons, un es vētrā gāju meklēt zirgus, lai pasniegtu tiem spainīšus ar visādiem labumiem. zirgi neatsaucās un nenāca. brīžiem likās, ka dzirdu kāju dipoņu, bet tas bija tikai vējš. bridu tumsā pa dubļiem, ar spaiņiem rokās. atradu zirgus, zirgi mani gandrīz apēda, es beigās uz viņiem sadusmojos. dažam labam pat ievilku ar spaini pa sānu. tad viņi paēda un es bridu atpakaļ, lai pārģērbjoties labajās drēbēs, tur visu dienu atstātajā telefonā atrastu īsziņu no teātra administrācijas, ka man ir pielikti daži desmiti latu pie algas (man neiet ar matemātiku, bet varētu būt kādi 30).
vēl es ļoti, ļoti ceru, ka mēs esam atraduši uz kurieni pārvākties. ļoti ceru, ka tur viss sanāks un kad Kārlis atbrauks no tūres, mēs varēsim visi trīs tur ievākties.
( p.s. )

laikam nevienu sezonu nav bijis tāds neentuziasms atsākt iet uz darbu, kā tagad. iegāju Talsenē un likās ka nekādas vasaras un divu brīvu mēnešu vispār nav bijis. pusdienu slamstījos riņķī, pļāpāju ar citiem tehniskajiem, taisīju tējas, lai tik nebūtu jāķeras pie Soņas kankariem. un šī bija tikai pirmā darbdiena!
man neriebjas mans darbs un vispār es esmu ļoti pateicīga Kosmosam par iespēju strādāt jēdzīgākajā LV teātrī, būt daļai no tā procesa, darboties tik brīvā un nepiespiestā vidē un esmu pateicīga par garajiem vasaras atvaļinājumiem, bet man ir apnicis. mani vispār neinteresē tas, ko es daru.
es ilgojos pēc iespējas pašizpausties, ielikt darbā kaut ko no sevis, domāt, radīt, iesaistīties, redzēt kā no manis kaut kas top. un vēl es šausmīgi ilgojos pēc ritma. pēc tā, no kā visi parasti bēg - normālas rutīnas. es esmu nenormāli nogurusi no tā, ka darba grafikā nav itin nekādas struktūras un ritma. esmu par to čīkstējusi jau iepriekš. es pat savā kāzu dienā gāju uz darbu un nākamajā pēc kāzām arī.

stulbākais ir tas, ka es nemaz nezinu, ko tieši es gribētu un varētu darīt. kantoris no 9iem-17iem ar nav gluži tas ko man kārotos. un atteikties no vismaz pusotra brīva mēneša vasarā arī būtu šausmīgi grūti.
vispār es gribētu dzīvot nomaļā viensētā ar Kārli, kurš nodotos mūzikai; tusēt ar dzīvniekiem (man būtu Radža, Radis, vēl divi, no desām izglābti zirgi, Radim kompānijai, cūka (arī no desām izglābta - tāpat vien priekam) un neliels kaķu pulciņš); pa reizei aizbraukt uz galvaspilsētu un pavadīt kādu buržujisku vakaru sabiedriskās ēdināšanas, dzirdināšanas un izklaides vietās. tik šī sapņa realizācijai vajag ellīgi daudz naudas un es šobrīd neredzu itin nekādu iespēju pie viņas tikt.

nu ta pagaidām čau!

ballīte rīt nebūs. jo - Kārlim jāmācās pēdējam eksāmenam, kurš ir pirmdien, jo 7dien ir saules aptumsums un man bail, ka cilvēki būs traki, Digna vēl nav izveseļojusies, ir muzejnakts, turklāt man nav naudas.

vot, izdomāju - tā kā man tuvāko divu mēnešu laikā ir gan vārda diena, gan dzimšanas diena - tad visi, kuri vēlas man kauko dāvināt, lai dāvina naudiņu priekš Štorla semināru apmeklēšanas.
+ ļoti iespējams, ka 19. maijā būs ikgadējā dārza ballīte pie mums (atzīmējiet blociņos), moš jāiekārto krājkasīte dāvanu saņemšanai :)

šodien, starp citu, ir Teņa diena. pēc lat.t.trad. - ziemas vidus beigas, kad var jau sākt raudzīties pēc pavasara.

Tuņņu dienā sasauc visus bērnus kopā un rāda viņiem kā Tunni dzen. Viens paņem cūkas galvu, spaini ar ūdeni un uziet istabas augšā. Istabas apakšā viens tur maisu, kur Tunni dzīt iekšā. Kas atrodas istabas augšā, met cūkas galvu maisā un līdz ar to lej bērniem ūdeni virsū un saka, ka Tenis mīž. Cūkas galvu tanī vakarā vāra.

7.-12.01. mēs ar Kārli dzīvosim Dabaszirgos. pieskatīsim māju un zirgus, kamēr saimnieki ārzemēs.
brauciet ciemos!

http://dabaszirgi.lv/

šitāds rudens, kā šodien, varētu būt līdz pat novembra vidum. tad varētu nedēļas 2-3 ar nerimstošu lietu, tumsu un dubļiem, lai var kārtīgi izgruzīties un pēc tam pusotru mēnesi baltu, pūkainu, mīnus desmit grādu ziemu.
un tad aiziet atkal pavasari!

un bezgalgaras naktis pamazām apēdīs sauli un dienas

bet tagad Inesīte grib ietikt atkal normālā gulētiešanas-celšanās, ēšanas, jogas un jāšanas treniņu režīmā. normālā naudas šķiešanas režīmā arī. ļoti, ļoti grib. arī darba režīmā, bet to Inesīte vēl ne visai grib. šim atvaļinājumam bišķi tāda īsuma sajūta - sezona beidzās vēlāk nekā parasti un tikko jau bija komandējums + jaunā sezona sāksies ar darbu pie pirmizrādes. tas neļaus no laiskošanās režīma lēni un nemanāmi pārplūst strādāšanas režīmā, bet visticamāk ritīgi sagrābs pie rīkles, nedos brīvi elpot un izbaudīt vasaras pēdējās nedēļas.
kas attiecas uz ēšanu, ja turpināsies kā tagad, drīz varēšu rakstīt ierakstu, ka jau kādu trešo vasaru pēc kārtas esmu normāli uzbarojusies.

ā un te lūk, mans šī rīta lielais prieks (šausmīgskaisti liekas).

atbrauca ciemos brālis ar divgadīgo dēlu.
tas puika nepārtraukti ņirb un vītero kā vesels tropu mežs vienlaicīgi.
Radža no bailēm, ka tāds nesas pakaļ, apčurājās.
izskatās, ka tuvākais mēnesis būs interesants. ļoti skaļš.

Ņem, Jāniti, bēru zirgu,
Apjāj manu rudzu lauku,
Izmin smilgas, izmin lāčus,
Lai aug tīra rudzu maize.

rudzu lauks gan nebij pa ceļam, lāči arī ne, bet divi bēri zirgi un gara, burvīga izjāde pa mežu gan bij.
Radikam apvīlēti zobi, izrādās mutē pilnīgas šausmas bijušas. nu tik šausmīgas, ka visi brīnās kā viņš vispār dzīvs ir, jo ar to, kas viņam tur mutē darījies, bijis bezmaz neiespējami kko nokost un sakošļāt. un kopš šodienas mēģināšu pāriet uz beztrenžu iemauktiem - saidpulu. izmēģinājuma jājiens bij tā neko, tik sākumā zirgs likās samulsis. un likās tāds manāmi cietāk jājams, bišķi kārās tais iemauktos iekšā un staipīja riņķī. nu redzēs, gan jau kaukā iepratīsimies un sapratīsimies.

rīt piespiedu brīvprātīgā kārtā jābrauc ar maniem vecākiem pie Kārļa vecākiem uz Saldu. pagaidām liekas, ka būs diezgan ļoti boooring, bet varbūt to es sev tikai tā iestāstu un beigās viss būs pavisam savādāk. bet es sabēdājos, kad uzzināju, ka viss notiksies nevis laukos, bet pilsētas mājā. jau iztēlojos kā no vienas, tuvākas vai tālākas kaimiņmājas, dārd tuci tuci, no otras LR2, no trešas tautasdziesmas mūsdienīgā skanējumā un visam pāri kopā savijies visu tuvākās apkārtnes cepto līķu smārds. nujā, bet nedrīkst jau tā iepriekš negatīvi noskaņoties, jā. nedrīkst, Inese, nedrīkst!

labrīt. pēc stundas uzleks saule un sāksies garākā diena gadā.
un tad atkal paliks aizvien tumšāks un tumšāks un tumšāks (man jau nu labpatiktos vēl viens maijs vai jūnijs, pirms tas sāk notikties).

atgādinu, ka gaidām ciemos parīt, 28. maijā. ierašanās pēc principa - ātrāk sāksim, ātrāk beigsim ilgāk varēsim pavadīt laiku kopā, t.i. jau pa dienu, kamēr saulīte spīd un odi vēl tik ļoti nekož.
tā kā esam bijuši tik neapdomīgi ballīti ieplānojot mēneša beigās, kad iepriekšējā alga jau notriekta, bet līdz nākamajai vēl jāpagaida, būtu forši, ja nācēji ierastos ar groziņiem.
ja kādam interesē kādas būs iespējas izklaidēties - būs badmintons, iespēja nepārtraukti spēlēties ar lielu suni, grils, Citadeles, Alias, dažādi mūzikas instrumenti, odu leģioni, viens mazs bērns un citi ciemiņi. droši vien vēl kkas, kas šobrīd nenāk prātā.

būsim priecīgi, ja par savu ierašanos/neierašanos paziņosiet. vislabāk telifoniski.

p.s. man ļoti gribas pasocializēties un parunāties. apmaisīt mājās gaisu un savas galvas saturu arī.