turpmākās piezīmes par atbrīvošanos no ķīmiskās kosmētikas
Posted on 2010.04.27 at 11:33
esmu nonākusi līdz tam, ka manas skaistās dvēseles brīnišķā tempļa ārējai apkopei pa lielam pietiek ar linsēklām un kokosriekstu eļļu.
matu mazgāšana ar linsēklām gan līdz galam nepavilka, tāpēc nopirku Biotēkā šampūnu. un droši vien būs kaukad jānopērk arī skropstene, priekš izejamajamiem gadījumiem, ikdienā tāpat gandrīz vairs nemaz nelietoju.
pamazām vajadzēs ķerties pie sadzīves ķīmijas izvētīšanas, bet tas rādās būt cietāks riekstiņš, jo 1) pašai viss jāsaprot; 2) jātiek galā ar vecākiem; 3) jāizdomā ko darīt ar visu to ķīmijas kvantumu, kuru vecāki savilkuši mājās vēl laikos, kad Rīgā strādāja.
+) tātad zobus, seju, ķermeni turpinu mazgāt ar linsēklām. skujos arī. man patīk. par seju runājot - kad eju dušā, ieziežu seju ar to linsēklu putriņu un atstāju, kamēr nomazgāju visu pārējo - ļoti labi mitrina sejas ādu. vienīgais, kas man mazliet ir apnicis linsēklās, ir smarža - asociējas ar remontu, jo mēs grīdas dēļus apstrādājām ar lineļļu;
+) tā kā mani periodiski piemeklē sausas ādas problēmas, it īpaši rokām pavasarī, meklēju kaut kādas alternatīvas krēmam. tā kā baigai ķīmiķošanai ar dažādu vielu jaukšanu un ņemšanos esmu par slinku un neienteresētu, nonācu pie vienkārši tīras kokosriekstu eļļas - der kā sejas, ķermeņa, roku, krēms. var izmantot kā lūpu balzāmu un masku matiem (un vēl visamkam). nav dārga. tikai iesaku nepirkt šādā iepakojumā, jo tā kā istabas temperatūrā viņa ir vaskveidīga, to ir ļoti grūti izdabūt ārā. es pakausēju silta ūdens peldē, pārlēju ērtākā burkā un piepilināju pāris piles ēteriskās eļļas, lai smuki smaržo. ja viņu smērē uz mazliet mitras ādās, iesūcas ļoti labi, nekas nepaliek eļļains, taukains vai lipīgs. ja neiepatīkas kā krēms, var lietot arī uzturā - esot ļoti veselīga un laba. droši vien vēl ekoloģiskāk būtu sameklēt kaut ko tādu kas tiek ražots tepat LV no LV audzētām izejvielām, bet pagaidām ir labi arī šitā;
+) pati ar dezodorēšanos neaizraujos, jo svīstu minimāli, bet kopš Kārlis lieto dezodoranta vietā sodu, viņš vispār vairs neož pēc sviedriem, arī garas, fiziskas darbdienas beigās. agrāk, kad lietoja parasto dezodorantu un dušželeju, reizēm pat pēc dušas ar uzsvērtu padušu beršanu un rīvēšanu nebija diezko maijpuķīga smarža. mēs vispār sākumā neticējām, ka rezultāts būs tik labs;
+) starp mums, meitenēm, runājot - visām kam riebjas tamponi, paketes, izdevumi par tām un videi ne visai draudzīgie atkritumu kalni, ko tās rada, iesaku:
http://en.wikipedia.org/wiki/Menstrual_
http://community.livejournal.com/menstr
http://menstrualcupinfo.wordpress.com/
+) ā vēl varu padalīties pieredzē, ko darīt ar sasprēgājušiem lūpu kaktiņiem. pa lielam tas norāda uz A vai E vitamīna trūkumu organismā, tāpēc ātrā palīdzība pirms ēdienkartes pārskatīšanas ir vienkārši uzsmērēt uz sasprēgājuma A vitamīnu eļļā, nu to, ko pārdod aptiekās un parasti lieto pa pilienam uz maizītes;
p.s. nez, vismaz man atklāsme par to cik vienkārši, kvalitatīvi, nedārgi, videi un sev draudzīgi ir iespējams sevi apkopt, ļoti silda sirdi.
matu mazgāšana ar linsēklām gan līdz galam nepavilka, tāpēc nopirku Biotēkā šampūnu. un droši vien būs kaukad jānopērk arī skropstene, priekš izejamajamiem gadījumiem, ikdienā tāpat gandrīz vairs nemaz nelietoju.
pamazām vajadzēs ķerties pie sadzīves ķīmijas izvētīšanas, bet tas rādās būt cietāks riekstiņš, jo 1) pašai viss jāsaprot; 2) jātiek galā ar vecākiem; 3) jāizdomā ko darīt ar visu to ķīmijas kvantumu, kuru vecāki savilkuši mājās vēl laikos, kad Rīgā strādāja.
+) tātad zobus, seju, ķermeni turpinu mazgāt ar linsēklām. skujos arī. man patīk. par seju runājot - kad eju dušā, ieziežu seju ar to linsēklu putriņu un atstāju, kamēr nomazgāju visu pārējo - ļoti labi mitrina sejas ādu. vienīgais, kas man mazliet ir apnicis linsēklās, ir smarža - asociējas ar remontu, jo mēs grīdas dēļus apstrādājām ar lineļļu;
+) tā kā mani periodiski piemeklē sausas ādas problēmas, it īpaši rokām pavasarī, meklēju kaut kādas alternatīvas krēmam. tā kā baigai ķīmiķošanai ar dažādu vielu jaukšanu un ņemšanos esmu par slinku un neienteresētu, nonācu pie vienkārši tīras kokosriekstu eļļas - der kā sejas, ķermeņa, roku, krēms. var izmantot kā lūpu balzāmu un masku matiem (un vēl visamkam). nav dārga. tikai iesaku nepirkt šādā iepakojumā, jo tā kā istabas temperatūrā viņa ir vaskveidīga, to ir ļoti grūti izdabūt ārā. es pakausēju silta ūdens peldē, pārlēju ērtākā burkā un piepilināju pāris piles ēteriskās eļļas, lai smuki smaržo. ja viņu smērē uz mazliet mitras ādās, iesūcas ļoti labi, nekas nepaliek eļļains, taukains vai lipīgs. ja neiepatīkas kā krēms, var lietot arī uzturā - esot ļoti veselīga un laba. droši vien vēl ekoloģiskāk būtu sameklēt kaut ko tādu kas tiek ražots tepat LV no LV audzētām izejvielām, bet pagaidām ir labi arī šitā;
+) pati ar dezodorēšanos neaizraujos, jo svīstu minimāli, bet kopš Kārlis lieto dezodoranta vietā sodu, viņš vispār vairs neož pēc sviedriem, arī garas, fiziskas darbdienas beigās. agrāk, kad lietoja parasto dezodorantu un dušželeju, reizēm pat pēc dušas ar uzsvērtu padušu beršanu un rīvēšanu nebija diezko maijpuķīga smarža. mēs vispār sākumā neticējām, ka rezultāts būs tik labs;
+) starp mums, meitenēm, runājot - visām kam riebjas tamponi, paketes, izdevumi par tām un videi ne visai draudzīgie atkritumu kalni, ko tās rada, iesaku:
http://en.wikipedia.org/wiki/Menstrual_
http://community.livejournal.com/menstr
http://menstrualcupinfo.wordpress.com/
+) ā vēl varu padalīties pieredzē, ko darīt ar sasprēgājušiem lūpu kaktiņiem. pa lielam tas norāda uz A vai E vitamīna trūkumu organismā, tāpēc ātrā palīdzība pirms ēdienkartes pārskatīšanas ir vienkārši uzsmērēt uz sasprēgājuma A vitamīnu eļļā, nu to, ko pārdod aptiekās un parasti lieto pa pilienam uz maizītes;
p.s. nez, vismaz man atklāsme par to cik vienkārši, kvalitatīvi, nedārgi, videi un sev draudzīgi ir iespējams sevi apkopt, ļoti silda sirdi.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
