*

Ak Vai Cik Jauki!

(pamanīts pie unpy)

p.s. vispār šajā vietnē rakstu papildina vēl viena absolūti lieliska rindiņa «Tā nu puiši stāvēja zoodārza vārtos — emocionāli iztukšoti un fiziski (dēļ sīvā) sagrauti,» norādīja Zoodārza pārstāvji

esmu nonākusi līdz tam, ka manas skaistās dvēseles brīnišķā tempļa ārējai apkopei pa lielam pietiek ar linsēklām un kokosriekstu eļļu.
matu mazgāšana ar linsēklām gan līdz galam nepavilka, tāpēc nopirku Biotēkā šampūnu. un droši vien būs kaukad jānopērk arī skropstene, priekš izejamajamiem gadījumiem, ikdienā tāpat gandrīz vairs nemaz nelietoju.
pamazām vajadzēs ķerties pie sadzīves ķīmijas izvētīšanas, bet tas rādās būt cietāks riekstiņš, jo 1) pašai viss jāsaprot; 2) jātiek galā ar vecākiem; 3) jāizdomā ko darīt ar visu to ķīmijas kvantumu, kuru vecāki savilkuši mājās vēl laikos, kad Rīgā strādāja.

( sīkāk )

p.s. nez, vismaz man atklāsme par to cik vienkārši, kvalitatīvi, nedārgi, videi un sev draudzīgi ir iespējams sevi apkopt, ļoti silda sirdi.

šodien apmēram divos hektāros iebakstījām apmēram 2500 eglīšu stādus.
jācer, ka lielākā daļa ieaugsies.
nenormāli grūti iedomāties, ka tur pēc gadiem būs normāls vēris un vispār salikt to bildi prātā kopā - niecīgi stādiņi + ar kritalām pilns klajums + talka + laiks = biezs, smaržīgs egļu mežs.

jo vecāka palieku, jo vairāk par sevi manīt liek katrā latvietī mītošais zemnieks. manējais, pie tam, ir diezgan tāds sentimentāls (kaukas bezmaz no Virzas Straumēnu sērijas). ja agrāk mani dārzā varēja dabūt tik ar dakšām dzenot, tad tagad jau sāku pamazām uzprasīties pati - liekas, ka vajag no mammas samācīties visas zaļpirkstīšu gudrības. un, ja agrāk es tā garāmskrejot papriecājos par mammas saaudzētajā puķītēm un tomātiņiem utt., utt., tad tagad gribas līst pie katra asniņa, brīnīties, makrofotoaparātēt un pēc tam vēl pie monitora ūūū-ināt un uķiķuķināties par visiem tiem matiņiem/punktiņiem/dzīsliņām/faktūriņām/utt., kas tā vienkārši uzmetot aci parasti paliek nepamanīti.
un tas vis nav no tā, ka 15 gadus skaitījos pilntiesīga galvaspilsētas mamzele - lauku un dabas manā dzīvē nekad nav trūcis. ij pa siena talkām esu noņēmusies, ij mazus telēniņus barojusi, ij bietes kaplējusi un vienreiz pat mēģināju pagaršot cūkas pienu pa taisno no pupa.

nuvo - šodienu tātad pavadījām ganoties pa dārzu mammas virsvadībā. es ķemmēju mauriņu, Kārlis apšņikāja jasmīnu un kurināja nost zarus un vēl šis tas tamlīdzīgs bija programmā.
vēl es salasīju svaigas gārsiņas, pieneņlapiņas, nātrītes un lociņus un pievienojot tiem kefīru, tiku pie brīnumjaukiem zaļumu salātiem forfrī. nu tik cik tā kefīra lāse bija jānopērk. tiesa gan tās nātres pamanījās man pamatīgi sadzelt rokas, par spīti visai manai izveicībai un cimdiņiem.

( fraktāļi )

tā kā jāt es varot iet tikai uz trijiem, aiz gara laika uzrakstīšu par savu ļaunās kosmētikas antikampaņu. koki man ieteica palasīties šādu te blogu: http://kaspars.lacaakademija.lv/
palasījos, salasījos un nolēmu pamēģināt personīgajā higiēnā lietot linsēklas. tā kā man no aizvēsturiskiem laikiem, virtuves augšējā plauktā, putekļos un aizmirstībā stāvēja paka ar neiesāktām, smalcinātām linsēklām, izmantoju tās. pēc nepilnu nedēļu ilgušiem eksperimentiem, varu padalīties ar gūto pieredzi un secinājumiem:

*) pilnai vakara tualetei vienam cilvēkam pietiek ar trīs tējkarotēm sēklu pulvera, kas samaisīti ar remdenu ūdeni (pilna vakara tualete ietver dušu, ar kāju, padušu un Tās vietas skūšanu, vispārēju nomazgāšanos (tai skaitā sejas), matu mazgāšanu un zobu tīrīšanu). vnk iemaisa bļodiņā, noliek vannasistabā, parocīgā vietā un ar roku/karotīti ņem kad un cik vajag;
*) zobu tīrīšanai - ideāli - paņem mutē tējkaroti putriņas, ar zobubirsti kārtīgi izvicē un pēc tam tikpat kārtīgi izskalo. rezultāts - patiešām tīra mutes un zobu sajūta, bez ķīmiskas piegaršas (kas man no laika gala nav patikusi). iedomājos, ka moš, ja kādam trūkst mintīgās sajūtas, varbūt sēklu jaukšanai ūdens vietā var izmantot padzisušu piparmētru tēju(?) (vai varbūt piliens piparmētu ēteriskās eļļas?) būs jāpamēģī. sīkāk par linsēklu labvēlīgo iedarbību uz zobiem lasiet norādītajā blogā;
*) priekš skūšanās - biju diezgan skeptiska, bet manliekas, ka nekad mūžā nav bijis tik patīkami skūties, pat ar ne-pirmā-svaiguma asmenīti. nekādu skrāpējumu vai plēšanas un pēc tam āda ir pilnīgi gluda, normāla un necik neprasa krēmus kautkādus;
*) tas pats par ādas gludumu un krēma neprasīšanos attiecas arī uz sejas un pārējā ķermeņa mazgāšanu;
*) ar matiem jocīgi - gan pats process (sēklas tak neputo), gan matu sajūta. pēc pāris reizēm vēl īsti nevaru saprast vai tas man der vai nē - mati liekas tīri, tai pašā laikā diezgan smagi. nu nav tādi viegli un slīdīgi, kā mazgājot ar parastu šampūnu. bet es pieļauju, ka to slīdīgumu rada kaukāda ķīmija un, ka no dabas tādai nemaz nav jābūt. un vēl - ļoti rūpīgi jāskalo, ja to nedara, tad no rīta pilna gulta ar punktiņiem (cik zinu linsēklas dod zirgiem, lai spalva spīdīgāka);
*) ļoti lēts prieks. es īsti nezinu cik maksā veikalā (var dabūt visos parastajos lielveiklalos, tajā pašā plauktā, kur cigoriņdzērienu) tā paciņa, bet pērkot tirgū nesmalcinātas, viņas maksājot ap 1.60 Ls/kg;
*) absolūti dabīgi, nekaitē pašam un videi, netiek atbalstītas lielās šausmukompānijas, bet mūsu pašu zemnieki;
*) vispār tās linsēklas var izmantot arī iekšķīgi - esot ļoti veselīgas un palīdzot pret visu ko. karoč pilns internets ar tautas receptēm un informāciju;
*) cik nu dzīvesbiedrs paspēja piedalīties šajā ekperimentā pirms došanās komandējumā - arī bija apmierināts ar rezultātu. karoč jāpapraktizē šī lieta ilgāk un tad droši vien radīsies vairāk un niansētākas atklāsmes;
*) pismačs, vismaz ar jau smalcinātajām, nav nekāds lielais - nav jau grūti nolikt vannasistabā paciņu ar sēklām, bļodiņu un karotīti. tik duškabīne, izlietne, mute un mati kārtīgāk jāizskalo pēc procedūrām. vienīgais, par ko es mazliet baidos - kādas sekas tas ilgtermiņā atstās uz kanalizācijas sistēmu(?);
*) ceru, kādam/kādai arī noderēs.

es vairs nekad, nekad netīrīšu savus zobus ar eidžent orindž!!!

more and more

šķirstu te tagad vakardienas avīzi un lasu, ka Latvija gatavojas ratificēt konvenciju, par istabas mājdzīvnieku turēšanu, kas aizliedz zvērus slīcināt, noslāpēt, nonāvēt ar strāvu vai indīgām vielām, apgriezt asti un ausis, amputēt nagus un ilkņus. nē, nu protams tas ir labi, ka tiek aizliegtas tādas lietas, bet es nesaprotu, kāpēc es nedrīkstu slīcināt kaķēnus, bet drīkstu sist bullim ar bomi pa galvu un griezt rīkli? kāpēc viņi grib ratificēt šitādu konvenciju, bet pirms tam mierīgi pieņēma to likumu par cūku rituālo kaušanu? un kāpēc viņi neaizliedz rolkūru (tas ir, kad zirgam nedabīgā leņķī piesien galvu pie krūtīm, iebāžot mutē vairākas trenzes un muti aizsienot ciet)? kāpēc drīkst laboratorijās turēt tos visādos mazos jūras radījumiņus (aizmirsu kā viņi saucās) un uz viņiem testēt ūdens piesārņojumu (ja šie apsprāgst tad ūdens ir netīrs)? cik ētiski ir zirgu, kurš daudzus gadus nokalpojis un palicis vecs, pārdot gaļā? kāpēc viņi neaizliedz to? varbūt arī vecus kaķus un suņus var pārdot gaļā, ko? un kāpēc mežacūkas, kas vienkārši ir cūkas un dara savas cūku lietas (tāpat kā mēs darām savējās) sauc par nekaunīgām? un tajā pašā rakstā minēts, ka katra mednieka gods ir nošaut plēsēju, cūkas šaut neesot tik prestiži un tāpēc ka plēsēji ir pārāk lielos apmēros izšauti, nav kas tās cūkas varētu izmedīt. un kuram vispār ir tiesības izvērtēt kurš dzīvnieks ir labāks vai sliktāks, kurš ir pelnījis, lai viņu neslīcina un kurš, ka viņam pārgriež rīkli? zvēri tak nav ne labi, ne slikti, viņi vienkārši ir un visi tie 'vai bet kaķīši tādi mīļi un pūkaini, bet cūkas ir netīras un smirdīgas' ir tikai cilvēka prāta radītas konstrukcijas. un, ja kāds grib te piesaukt to, ka kautkur Bībelē rakstīts, ka visi dzīvnieki radīti cilvēku labumam un izmantošanai, tad es gribu redzēt, kā tas piesaucējs katru svētdienu iet baznīcā, katru rītu un vakaru skaita tēvreizi un vairākas stundas dienā velta Svēto Rakstu studijām.

ja nu kāds sagribēs te kauko diskutēt vai vienkārši kasīties, es uzreiz gribu pateikt, ka šim postam nav tieša sakara ar veģetārismu vs. gaļas ēšanu. kā jau esmu minējusi iepriekš, tā ir tēma par kuru man visvairāk riebjas diskutēt. šis ieraksts ir par acīmredzamo absurdu, liekulību un paštaisnumu un stulbumu un nekonsekvenci un negodīgumu un necieņu pret citu būtņu dzīvībām un visukotādu.
paldies par uzmanību, esmu beigusi.