*

(nākamnedēļ) ceturtdien un piektdien pie mums no dienvidiem varētu ieplūst īsti pavasarīgs siltums, ECMWF modelis piektdien Latvijā prognozē līdz pat +17 grādiem siltu laiku

avots

( kā jau īstā (ĪSTĀ) pavasarī pieklājas - lielāko dienas daļu pavadīju ārā )

Šodien Gregora diena. Divas nedēļas pirms Pavasara Māras. Diena, kad lācis mostas, vai arī apgriežas uz otriem sāniem.
Ticējums vēsta, ka šajā dienā āpsis, vai arī lapsa, izlienot no alas, bet – ja laiks vēl nešķiet pietiekami silts, lienot alā atpakaļ un guļot vēl 15 dienas. Arī lācis zem zaru kaudzes sakustas, bet ja sniega daudz un sals vēl kniebj, kā šogad, tad turpina gulēt līdz Aleksim (30. marts).
Šorīt Gregorā neliels sals, saulīte un mākoņi. Sērsna. Šāds laiks Gregorā prognozē, ka ap Jurģi (23. aprīlis) būs vasarīgi silts, bet jūlijs karsts un pērkoņains. Kopumā vasarā būs daudz negaisu.

/no šejienes/




p.s. bet vispār cik zinu, lapsas ziemā diezko neguļ

mums te vakar un šodien sanāk tādas baigās kultūras dienas. vakardien bijām -
1) kīnō uz Bērtona Alisi;
2) Dzelzceļa muzejā uz Katrīnas Neiburgas personālizstādi Patiesībā: darbs, ģimene, mīlestība, Dievs, bērni un muzikāli priekšnesumi (vispār neslikta, uz jūtu pavelk, bet ar Kārli nospriedām, ka tā tagad tāda modes lieta - iet pie cilvēkiem (it sevišķi veciem) un klausīties, kas viņiem sakāms. beigās sanāk tāds drošs ceļš ar sausām kājām pa Hermaņa iemīto Latviešu stāstu taciņu)
3) atkārtoti noskatījāmies Garo Dzīvi (nebiju redzējusi, kopš savas pirmās sezonas teātrī. šoreiz kaut kā labāk patika, lai arī likās mazāk smagi un vairāk izklaidējoši);
un šodien iesim uz:
4) Sinfonietta Rīga un Diāna Ketlere Lielajā ģildē (programmā Šūmanis, Stravinskis un Šostakovičs);
5) Mona de Bo jaunā albja prezentāciju Spīķeru koncertzālē.


un tagad par Alisi. es to filmu gaidīju divus gadus, kopš kaukur internetā uzraku, ka Bērtons viņu taisa. uztaisījis ir vizuāli krāšņu, bet stāstu gan pilnīgi sapisis. es saprotu, ka var ņemt gatavus tēlus un ar viņiem rotaļāties radot ar viņiem savu stāstu, bet nu tad tas ir jādara smalki un filigrāni, tā lai jaunais stāsts interesantumā un elpaizrautībā pārsistu iepriekšējo. tā būtu cieņa pret pirmstāstu. abet ko tas ērms ir uztaisījis - kaut kādu saldenu savārstījumu Gredzenu Pavēlnieka stiliņā, par kaut kādu tur iepriekšnoliktu ceļu, likteni un cīņu ar pūķi. viņš ir gandrīz pilnībā ignorējis visu to Kerola Alises briljanto absurdu un foršās fiškas (piemēram) utt. un, ja jau taisīja tā (kā uztaisīja), tad varēja pacensties piestrādāt pie pozitīvajiem tēliem, lai gribētos dzīvot līdzi viņu uzvarai. bet tā balto karaliene tāda pliekana plikpļekblonda dūdiņa, kas prot tikai uhh kniksēties un ahh klanīties. ļaunā, sarkano dāma likās krietni pievilcīgāka (viņas kavalieris gan ar tikpat bezgaršīgs, kā tā baltā lēdija). kādu laiku pēc noskatīšanās vēl diskutēju ar savu iekšējo Es par to vai tā visa nebija baigi glauna, gaumīga un eleganta ironija no Bērtona puses. bet nonācu pie secinājuma, ka, ja arī tā bija ironija, tad pilnīgi noteikt ne glauna, ne gaumīga, nedz arī eleganta. vēl iedomājos moš Disnejs kautkādā veidā aplauzis Timam spārnus, nu bet šaubos.
vismaz paldies dievam Alise beigās tomēr nesabučojās ar Cepurnieku (jāatzīst, ka tie abi forši tēli, cik nu viņiem iespēja tādiem būt, visnotaļ primitīvā stāsta ietvaros).
ai, nu bet ko nu es, es jau pēdējā laikā protu tik kritizēt un pelt.

džīzaskraist - 9. maijā Ventspilī, "Jūras vārtos" būs -
Nico Muhly
Valgeir Sigurdsson
Sam Amidon
Ben Frost
!!!!!!!!!!!!!!

lūdzu, lūdzu, lūdzu mīļais, vismīļotais, visvismīļotākais Kosmos, izdari tā, lai man un Kārlim nav tai dienā neaizstājamā kārtā jābūt teātrī. lūdzu, lūdzu, lūdzu.

es apsolos vairs nepirkt nevienu jaunu grāmatu, kamēr nebūšu izlasījusi visas tās miljons iesāktās, bet nepabeigtās!

1) dubultdaudz laimes jaunajā gadā - šogad vienā dienā (t.i. šodien) sakrīt gan ķīniešu jangads, gan tibetiešu losars.
tibetiešu astroloģijas predikšeni šim gadam gan nav diezko spīdoši;
2) vot, paskaidrojiet man, lūdzu, kāds, kādā veidā, kad un vispār kāda velna pēc, latviešu visikdienišķajā sarunvalodā ieviesās tas italiano bambino sveiciens čau?
3) šodien braucu ar liftu, busiņu, eskalatoru, lidmašīnu, autobusu un vilcienu. esu tagad mājās un dzeru vienu gigakrūzi tējas pēc otras;
4) kāpēc cilvēkiem ir tik grūti saprast, ka drošība un brīvība ir viens otru izslēdzoši un kopā nekādi nesavietojumi jēdzieni?
5) pievienošu vēl nevisai daudz fotoattēlu no ceļojuma. pārsvarā bildes, kurās atspoguļojas mūsu delīruiums (skat iepriekšējo postu). un bilde ar vīna glāzi ir maldinoša - mēs ar Kārli divatā, trīs dienu laikā spējām izdzert tik puspudeles vīna. atlikušo pusi es vakarnakt pirms gulētiešanas izlēju izlietnē;
( zisizit )

vispār man šausmīgi nāk miegs un es gaidu, kad Kārlis papīpēs un nomazgāsies un mēs varēsim iet beidzot gulēt, bet kamēr es to visu gaidu un skatījos, kā viņš raksta savu klabierakstu (viņš tur sola, ka pie manis esot bildes no šīsdienas iekulšanās sniega vētrā kalnos, bet nu man tagad nav spēka čakarēties, tāpēc tās bildes pie manis būs kaukadneziknkad vēlāk) es aizdomājos par to, ka īsti nesaprotu kāpēc mani pēdējā laikā piefrendojusi vesela čupa ar jauniem, man nezināmiem cibiņiem. pašai liekas, ka es rakstu arvien retāk un garlaicīgāk un aizvien vairāk savā kosmosā iekšā. ja tā padomā ir palikušas maz lietas, kas mani pa īstam dzīvē intresē un par kurām gribas kko teikt vai pierakstīt.

mani interesē:
1. zirgi (es pilnīgi nopietni domāju, ka gribu pa īstam kko ar tiem zvēriem darīt savā dzīvē, galu galā es par viņiem sapņoju kopš sevi atceros un man neliekas ka tagad būtu par vēlu sākt kko);
2. ceļot (gaidu, kad Kosmoss un finansiālā situācija mani beidzot aizsūtīs kkur kas nav tā apnicīgā Eiropa);
3. joga utt. (nu tur viss no storija par veselu garu, veselā miesā. pie šitā es pieskaitu arī kaukādas jebkādas reliģiskas un kosmiskas lietas);
4. mūzika (šim punktam var piemest arī kripatiņu mākslas un kultūras vispār. bet tikai kripatiņu).

tas arī īsumā viss.

lai cik neticami tas arī nebūtu, šodien (pēc apmēram pusgadu ilga NEKĀ) notika Duetas Kjū mēģinājums ar visiem tās īstenajiem dalībniekiem.
tad jau Olivers varbūt kādreiz tomēr dabūs to savu ruma pudeli.

labvakar, mani sauc Inese un es šobrīd jūtos ļoti samulsusi.

viss notika tā: šodien neaizgāju ne uz jogu, ne bijušās darba kolēģes izrādi, bet tīrīju istabu. tad atbrauca Kārlis no darba, mēs paēdām skābeņu zupu, noskatījāmies vienu Tvinpīkas sēriju (kopš nomira Līlends, mani šis seriāls ir sācis garlaikot mazliet), tad nogājām lejā un izdarījām divus sehus. tad Kārlis teica, ka paliks lejā pamuzōnēt, es nācu augšā taisīt tēju. ieraudzīju, ka man ir ēpasts no ērbaltik, kurā rakstīts par visādiem lētiem aviobiļetiem. tad pēkšņi istabā parādījās Kārlis, palūrēja man pār plecu un teica, ka moš man vajag nopirkt biļetus uz Itāliju - nu viņam ir komandējums ar Soņu Dženovā 8.-14.02. tagad manā kontā ir mīnus seēšmit lati un man ir divi aviobiļeti. viens uz, otrs no Itālijas. man nav ne jausmas, vai es varēšu dzīvot tai viesnīcā, kur dzīvos visi teātrinieki un vēl mazāk man ir jausma, ko par to visu teiks priekšniecība.

a) Datums: Pi 08/02
Izlidošana: 11:50 Rīga - Ielidošana 13:40 Milāna (Malpensa)
b) From Milan (Bergamo) (BGY) to Riga (RIX)
Sun, 14Feb10 Flight FR4714 Depart BGY at 10:20 and arrive RIX at 14:00

tagad jau katrs otrais savā žurnālī salicis tās sarmas bildes, bet vai gan man tāpēc jākautrējas no savējām - nākot mājās no jāšanas (tur gāja labi, tikai nepārtraukti puņķi tecēja. tas gan bija ļoti mokoši, apgrūtinoši un traucējoši) ar pārsalušām rokām pāris fočens uzkniebu. ja pagājšnedēļsnogal man jau likās, ka ārā ir nenormālākā pasaku ziema, tad nu taga ar to sarmu ir pilnīga pārpasaka. visa pasaule balta un zaigojošā ledū kalta. šitā tagad izskatās Salaspils Botāniskajā dārzā:



( ledus kristālu haosā rodas formas patvaļīgas )

p.s. rītdien droši vien būs intrsantākas bildes - ir plāns aizlaist eckursijā uz Zvejniekciemu/ciemos pie Ivo. mamma saka, ka vispār nekad neesot jūru ziemā redzējusi, ta jau jāaizved un jāizrāda.

visiem trim JG sagaidīšanas svinībās klātesošajiem vīrieškārtas pārstāvjiem vārds sākās ar burtu K, pie kam diviem no viņiem vārdi bija pilnīgi vienādi. visām trim JG sagaidīšanas svinībās klātesošajām sievieškārtas pārstāvēm vārdi sākās ar pavisam atšķirīgiem burtiem (D un I un A).

Skrīveru dendrārijā šodien bija nenormālskaisti.

bet kas attiecas uz šito te Jauno Gadu - es vēlētos un vēlu, lai viņš būtu plūstošāks nekā iepriekšējais. divnullnulldeviņ bija diezgan sarežģīts un raustīgs (vispār visu, ko par pagājšgadu domāju, es uzrakstīju jau 31. augustā un tās domas pa lielam nav mainījušās, tik nav vairs tik drūmas un nervozas. + likās arī, ka pēc tā posta viss sāk lēnām ritināties uz labo pusi. lai tad nu turpina to darīt un ritinās raiti, bet rāmi, mierā un mīlestībā. man un Jums visiem arīdzan).

nuvot jā, JRT balle ieiet vēsturē ar sen nebijušu izdancošanos (no kuras man šodien sāp apakšstilbu muskuļi), līdz pat trešajam rīta vilcienam, visā tajā laikā izdzerot vien trīs aliņus un mazliet sidriņa.
nemaz nezināju, ka dzīvesbiedrs ir tik dancīgs, izdancināja mani ritīgi, bet vispār netrūka arī citu dancinātāju. tiesa gan šarmantumā neviens manu, elegantās, šaurās uzvalkbiksēs ar štrumbancēm un baltā kreklā tērpušos, dzīvesbiedru pārspēt nespēja.

ā, ja kas pirms balles noklausījāmies to koncertu Dziesmas par mīlestību un jāsaka, ka viņš ir ļoti gaumīgs, foršs un pats labākais - pašironisks. galīgi nav no citos teātros ierastās, diezgan banālās un trulās, dziedošo aktieru sērijas.

vispār es gribēju teikt vēl kauko, bet tā kā mēs gandrīz visu dienu nogulējām, man tāds ne visai savākts prāts. un es apsolos no janvāra atkal kārtīgi iet pirmdienās uz jogu, pēdējo pusotru mēnesi kaukā baigi maz sanācis aiziet.

p.s. redzkur mēs vakardien.
p.s.2. dzīvesbiedrs tikko uztaisīja ļoti garšīgu parodiju par bezalko mohito - no gāzēta mincīša, piparmētru tējas (kaltētām lapām ai mīn), brūnā cukura, citrona un ledus!

1) Teorētiski iespējams uzbūvēt pienācīga izmēra melno caurumu, kuru varētu izmantot kā dzinēju zvaigžņu kuģos (*);
2) vakardienas Bračkas bija kaukāds vājprāts - aktieriem uz skatuves šķīda trauki (nespeciāli), zuda rekvizīti, juka teksts. Ivars vispār vienu ainu nospēlēja apenēs, jo ātrumā pārģērbjoties nevarēja atrast, kur nosviedis bikses. Imants netīšām ievilka Vilim pa aci. izrādes vadītāja ar jaucās, kurā pārbūvē, kas jādara utt. gaismotāji nebija paspējuši līdz sākumam visus prožektorus sakarināt, tāpēc turpināja to klusītēm darīt jau izrādes laikā. dīvaini, bet vismaz es savu darbu izdarīju precīzi un kā vajag. kas attiecas uz teātri vispār, tad pie ziņojumu dēļa parādījies aicinājums pirmdien ierasties uz sapulci - visticamāk atkal samazinās algas;
3) mamma ar decembri paliek bez darba. tētis arī, bet viņam jau ir cits darbs dabūts;
4) ja neiejauksies kaukādi pārdabiski spēki, nākamnedēļ varēsim vākties iekšā jaunajā istabā. šodien Kārlis, cerams, pa lielam pabeigs visu ar grīdas pēdējo pēcapdari;
5) man iet labi, tik miegs pēdējā laikā varēja būt labāks. bet vajag kkā ietikt atpakaļ normālā diennakts ritmā un būs arī tas.

14. novembris - Andromedīdu plūsma - vāja plūsma, kuru novērot netraucēs Mēness gaisma, tā kā pastāv iespēja pamanīt arī salīdzinoši vājus eksemplārus. Šīs "krītošās zvaigznes" ir Biela komētas atliekas, kas 1845. gadā sadalījās divās daļās. Pateicoties šim notikumam, 1885. gadā Andromedīdas bija īpaši krāšņas - aptuveni 13 000 meteoru stundas laikā. Īsts zvaigžņu lietus! Lai arī mūsdienās no šī krāšņuma nekas nav saglabājies, daži no eksemplāriem ir tik lieli, ka nonāk līdz zemei un kļūst par meteorītiem (īstiem). Novērojumiem vislabākais laiks ir no plkst. 22iem līdz plkst. 1-2 naktī.

17.-18. novembris - Leonīdu šovs! Ja gadījumā netiekat uz Rīgu, lai paskatītos salūtu par godu Latvijas gadadienai, nenokariet degunu, bet ceriet, ka 17. novembra nakts būs skaidra, jo šogad gaidāms "zvaigžņu lietus", kas būs tāda kā "pusvētra". Mēness nemaz netraucēs, kad Zeme dosies cauri Tatla komētas atstātajām atlūzām. Stundas laikā tiek prognozēti vairāki simti meteorītu. Zinātnieki domā, ka šogad Zeme lidos cauri tai pašai atlūzu daļai, kas 1466. gadā izraisīja vēstures pierakstos atrodamo spēcīgo "zvaigžņu lietu", kuru novēroja visā Eiropā. Nenokavējiet šo notikumu! Sāciet vērot pirms pusnakts un droši variet turpināt līdz pat rīta ausmai, bruņojušies ar pacietību, siltu tēju, cepuri, cimdiem un ticību, ka debesis nebūs apmākušās.
/zis iz it/

a man pašai pēdējā laikā vispār nav ko teikt. varbūt arī ir, bet negribas. es tikai skatos un brīnos, skatos un brīnos.
valstīm ir robežas, pacietībai ir robežas, pieklājībai arī un vēl visam kam, bet nu acīmredzami stulbumam robežu nav.
mīlestībai gan arī ne un tas silda, jā.
tā visādi citādi viss labi, paldies.

biju jāt. baltās Lēdijas vietā dabūju melno Eiropu. rāma un paklausīga tāda, bet tieši tāpēc ar Lēdiju krietni interesantāk - tā vislaik izdomā visādus stiķus un niķus. gaita ar viņai atsperīgāka un dziļāka. teicu, tai trenerei/zirgu īpašniecei, ka gribētu nākt un trenēties regulāri. viņa nopētīja mani, nosmīnēja un noteica, ka viens zirgs vēl esot brīvs - 3 gadus vecā, vēl kārtīgi neiejātā Kapella. viņas tēvs esot tīrs angļu pilnasinis, kas nozīmē, ka mierīgs un nosvērts tas zirgs nekādā gadījumā nebūs. nez, jāmet bailes pie malas, jāsaremontē jāšanas ķivere, kuru pa kluso pievācu no teātra rekvizītu noliktavas (viens smadzeņu satricinājums man jau bija, vairāk negribu) un jāiet, jāiet, jāiet jāt.
ā, ja kas, ar saviem jaunajiem jāšanas zābakiem esmu ļoti apmierināta, labi, ka paņēmu dārgākus, bet ar oderi un rāvslēdzi. ērti un forši tādi.

manliekas, ka mana lielā zirgu mīla nāk no mammas mammas tēva, Kārļa Zvaigznes. viņš esot ļoti zirgus mīlējis, braucis uz Igauniju pēc šķirnes ķēvēm un tā (ja es vairāk būtu atsitusies mammas tēva tēvā, Edvartā Liepiņā, tad mīlētu govis - viņš akal audzēja šķirnes govis un buļļus un beigās viens tāds bullis arī viņu ņēma un nobadīja nost - pavisam beigtu). vecāmamma man bērnībā mēdza stāstīt par sava tēva ļoti gudro, dzeltēnas spalvas zirgu vārdā Jurīts. vēl viņa stāstīja, kad tad, kad sākās karš un ienāca vācu armija, vācieši esot pievākuši labi koptos un barotos tēva zirgus, arī dzeltēno Jurīti un vietā atstājuši nodzītus kleperus. tēvs tos ar lielu mīlestību atkopis, bet tad tos pievākusi krievu armija, vietā atstājot vēl nodzītākus kleperus. tēvs atkopis arī tos, bet tos beigu beigās savācis kolchozs.
es zinu, ka kādreiz man pašai savs zirgs būs. un vispār, kopš es sevi atceros, mani vienmēr ir vilcis pie zirgiem, tāpēc nesaprotu, kāpēc man vajadzēja 6 gadus nodzīvot vietā, kur līdz tuvākajam stallim ir 20 minūšu kājāmgājiens un pa visu šo laiku pajāt tikai 3 reizes, par regulāru (ne)jāšanu nemaz nerunājot.

a) manliekas, ka ir tīri labi, profilaktiskos nolūkos pagremdēties atmiņās par laikiem, kad nav gājis tik labi, kā tagad. labi tāpēc, ka ir ļoti viegli aizmirst visādus sūdus, kas reiz savārīti un aizmiršana nozīmē, ka nav tālu no sūdu atkārtošanas. un vēl labi tāpēc, ka palīdz nopietnāk paskatīties un novērtēt jau ierasti labo un ērto ikdienu.
b) kopš vakardienas (t.i. 6dienas) pulksten pieciem mūsu kopējais bučošanās stāžs ir divi gadi;
c) šodien (t.i. 6dien) tika pirmoreiz iekurināts aizvakar pabeigtais kamīns. nu no lielajiem darbiem atlikusi tikai grīdas slīpēšana un apstrāde un visu vājprātīgo remontputekļu ārā dabūšana. pēctam tik sīkumi - piekrāsošana, kājlīstes utt.;
d) ai, bija vēl visādas domas, bet slinkums rakstīt un kāda gan ar no tā jēga. labnakt. es rīt iešu jāt (ja nebūs pārāk nenormāls urogāns ārā).

man šodien būs princis, ja ne baltā, tad kaukādas krāsas zirgā noteikti.

1) vakar ienāca prātā, ka 99% no maniem bijušajiem klasesbiedriem neklausās normālu mūziku, jo es nekad, nekad neesmu nevienu no viņiem satikusi nevienā no diezgan dažādajiem pasākumiem, kādus apmeklēju;
2) tēma par ko man riebjas diskutēt visvairāk ir veģetārisms vs. neveģetārisms. es nesaprotu, kāpēc katrs nevar skatīties pats savā šķīvī, ēst to, kas tur ir un citiem virsū nebāzties;
3) vakar bijām uz Stars of the Lid konci Anglikāņu baznīcā. gāju bez īpašām ekspektācijām, jo ierakstos man tā grupa nu tā, bet likās, ka baznīcā varētu skanēt skaisti. skanēja jau patiešām skaisti, bet arī ļoti garlaicīgi un plakani. ļurinātāji vien ir un paliek;
4) es ļoti, ļoti gaidu, kad beidzot sadzirdēšu to balsi, kas mani sauc. kad manī pamodīsies kaukas tāds, kam vajag tieši manas rokas, manu galvu, manu sirdi, lai radītos, lai būtu un dzīvotu;
5) ā un tā starp citu - The Kilimanjaro Darkjazz Ensemble ir jauns albūms, šobrīd klausos un liekas tāds normāls. piemērots šī brīža gadalaikam. dabonams šeit;
6) remonts ar laikam tomēr kaukad varbūt beigsies. sienas nokrāsojām (tā zaļā krāsa ir nenormālsmuka), bambusžalūzijas nopirkām un aizvakar sāka mūrēt kamīnu. nolēmām, ka mums točna vajag klavieres. ja kādam ir liekas - lūdzu piesakās;
7) vēl varu ātri izstāstīt kā ļoti viegli uztaisīt garšīgu kūku - vajag vafeles, iebiezināto pienu ar cukuru, kakao un ķiršu zafti. liek vafeli, apsmērē ar pienu, apber ar kakao, liek virsū vafeli, apsmērē ar ķiršu zafti un atkal vafele - piens - kakao - vafele - zafte utt. līdz ir tik augsta cik gribas. virsu pārziež ar pienu dekorē ar ķirsīšiem, sadrupinātu vafeli un kakao. atstāj uz pāris stundām sakosties un ēd ņam ņam ņam.

tā nu iegadījies, ka manā rīcībā ir nonākuši 4 gab ielūgumi uz koncertu Arābu nakts šovakar, 21:00, Lielajā ģildē, jaunās mūzikas festivāla Arēna ietvaros.
trīs ielūgumi paredzēti man, manai draudzenei un viņas draugam. tā kā mans dzīvesbiedrs šodien aizdevās komandējumā uz Minsku, ceturtais ir bez nācēja - varbū kāds no frendlistes grib nākt ar mumsīm? m?
kā jau teicu iepriekš, man ir ļoti svētdienīga sajūta (t.i. tējīga un laiska), negribas pūlēties ar zvanīšanos riņķī un piedāvāšanu.
ja nu kas zvaniet vai rakstiet vairs nezvaniet un nerakstiet, ielūgums aizrunāts.

upd: ļoti labs, krāsains un neparasts koncerts bija!