*

*) Es... es nemaz lāgā nezinu, ser, kas esmu pašreiz, toties zinu, kas es biju, kad no rīta piecēlos, bet kopš tā laika, šķiet, vairākas reizes esmu pārvērtusies. [Alise]

*) - Nav nozīmes, - Alise sacīja, - nevar taču ticēt neticamajam!
- Tu esi maz vingrinājusies, - Karaliene secināja. - Kad es biju tavā vecumā, es vingrinājos regulāri pusstundu dienā. Jā-a, dažkārt pirms brokastīm esmu noticējusi sešām neticamām lietām. [Alise & Melno Karaliene]

*) - Ja es lietoju kādu vārdu, - Oliņš Boliņš visgudri sacīja, - tas nozīmē tieši to, ko es vēlos lai tas nozīmē, - ne vairāk un ne mazāk.
- Ja es piešķiru vārdam daudz nozīmju, - Oliņš Boliņš turpināja - es atlīdzinu tam ar uzviju.
- Redzi, vārdā kā ceļasomā es salieku visu, ko gribu. [Oliņš Boliņš]

*) Runā vienmēr patiesību, domā, pirms tu runā, un vēlāk visu pieraksti [Melno Karaliene]

*)- Tā ir, - atteica Hercogiene, un pamācība ir tāda: mīla, mīla - tā zemeslodei griezties liek!
- Kāds teicis, - Alise čukstēja, - ka zemeslode griežas tāpēc, ka ikkatrs dara savu darbu un nejaucas citu darīšanās.
- Ak, jā! Bet tas jau ir gandrīz viens un tas pats, atteica Hercogiene, vēl dziļāk ieurbdama savu mazo, aso zodu Alises plecā, un tad piemetināja: - Pamācība te ir tāda: gādā par domu, skaņas parūpēsies pašas par sevi. [Alise & Hercogiene]

*) pamācība ir tāda: jo vairāk atrodu es, jo mazāk ir, ko atrast tev. [Hercogiene]

*) un pamācība ir tāda: esi, kas tu šķieti esam, jeb, vienkārši izsakoties, nekad neiztēlojies par kaut ko citu kā to, kas tu citiem šķieti esam, lai tas, kas tu citiem šķieti esam, būtu kas cits nekā tas, kas tu esi. [Hercogiene]

/Luiss Kerols "Alise Brīnumzemē"/