*

vakardien mēs ar kaarl nospēlējām rekviēmu maziem, krāsainiem plastmasas zvēriņiem, kas pamesti smilškastē netālu no preču vilcienu stacijas, siltā, krēslainā novakarē, lietum līstot.
toties naktī, sapnī ar maziem, dzīviem, legoveidīgiem kaujinieciņiem divās sīvās cīņās no sava dārza padzinu, zemē izraktās alās ieperinājušos, svešus, mazus, dzīvus legoveidīgus kaujinieciņus. aiz viņiem palika tikai no zemes ārā lienoši, kā adatiņas spici, armatūras stienīši un raibas plastmasas drumstaliņas.

a) naktī, sapnī pamatīgi piekāvu Jāni Smirnovu, īsāk sauktu par Smiri;

b) klausos tagad jauno Muse albumu (iznāks septembrī, bet soulsīkā var dabūt, pēc kvalitātes spriežot, melno ierakstu). neviena dziesma diezko neuzrunā, liekas tāds diezgan nekāds.
šajā sakarā nezinu, uz ko lai vēl gaida un cer. visas jaunās grupas ir garlaicīgas, bet visas vecās labās viena pēc otras izdod sūdīgus albumus.
zinu, ka es te regulāri gānos (un noteikti vēl gānīšos) par šo tēmu, bet pēdējais jaunatklājums mūzikā, kas sīkās daļiņās sašķēlē visus iekšējos orgānus un savieno kopā pilnīgi jaunā kārtībā bija A Silver Mt. Zion un tas bi pirms vairākiem gadiem. ā nu varbūt vēl Pētera Vaska Klavierkvartets ir kkas no šķēlējošās sērijas. man akūti vajag jaunu un iedvesmojošu muzonu!

p.s. nu paskataties kaut vai uz postroku - tā vietā, lai beigtu vienveidīgi ļurināt un domātu par mūziku, viņi visi mēģina izfiškot viens par otru pārgudrākus un sarežģītākus grupu nosaukumus. ko pie pie velna nozīmē - We Followed Tigers, The Winter War in Tibet, God Is An Astronaut, Tangled Thoughts of Leaving, Sad Lovers and Giants, The Same But 100 Times Better, We vs. Death, If Trees Could Talk, Long Distance Calling, From the Sky utt., utjpr? tie ir grupu nosaukumi jeb rindiņas no sliktākajā nozīmē jukuša cilvēka poētiski slimās daiļrades? (šitos un vēl miljons citus tamlīdzīgus nosaukumus var izlasīt pabrovsojot pa pāris postroka komūnas un sirensaunda bloglapām)
visur, visur tikai tukšas formas bez satura, ak jel!

upd: ja jau par jaunumiem un muzōnu, tad, ja kas, Radiohead jauno dziesmu These are My Twisted Words var fōrfrī novilkt viņu mājaslapā. normāla tāda.

1) kopš es ierakstīju to postu par nelabajiem sapņiem, man viņi vairs nerādās. šonakt, piemēram, sapņoju kko nenormāli interesantu, tikai neatceros tieši ko;
2) maģistrantūrā es šoruden diemžēl neiešu gan. varbūt iešu autoskolā;
3) pēc laba ērģeļmūzikas koncerta ir mazliet līdzīga sajūta kā pēc jōgas;
4) man ir salūzis līdzsvars, diezkā lai šamo saremontierē. un šitā ir steidzama lieta, kas nokārtojama pēc iespējas drīzāk.

katru rītu mostos arvien nervozāka. nu jau kādas divas nedēļas katru nakti sapņoju kko nepatīkamu un nogurdinošu. murgi nav nē, bet vislaik jārisina kkādas absurdas un bezjēdzīgas problēmas vai arī pēc pamošanās sapnis atstājis tādu kā pretīguma sajūtu. enerģija ar liekas nosūkta nost.
sākās tas viss krietni pirms pilnmēness, tā ka tas nav izskaidrojums. domāju moš āderes apakšā tur, ku taga guļam, kamēr lejā tas remonts. izstaigājām, apstījām un guļvietu pārbīdījām, bet tas diži neko nav mainījis.



šitajā visā man visvairāk nepatīk tas, ka maniem sapņiem ir tendence kaut kādā veidā piepildīties un es nesaprotu, ko domāt un, kā reaģēt.

+) biju uz tām pārrunām LU. labi, ka vakar palasījos to savu bak.darbu, jo pirmais jautājums bija definēt jēdzienu 'subkultūra', nākamais - nosaukt teorētiķus, uz kuriem balstījos rakstot darbu. utt. šobrīd nevaru sagaidīt, kad luisā parādīsies rezultāti. pagaidām nav viedokļa vai varētu būt labi vai slikti. bet tas, ka uzreiz pēc pārrunām izejot uz ielas satiku savu visu laiku vismīļāko pasniedzēju - profesoru Bīberu un sirsnīgi patērzēju ar viņu, iznīdēja manas šaubas par to vai man vajadzētu iet studēt maksas grupā, ja savādāk nevarēs (un, ja vispār varēs) - jā, vajag. un vēl es tur sastapu kādu jauku darba kolēģi, kurai bi jāiet iekšā tieši pirms manis. tas nu tā, bet papļāpāšana ar viņu pēc tam iespējams atrisināja jauna īrnieka problēmu kaarl vecajam dzīvoklim - viņa tieši meklē, kur dzīvot. nu jā un uz Fluff Festu es tāpat nevarētu braukt, pat, ja man būtu ar ko, jo reģistrēšanās studijām ir tikai 5dien (tomēr 4dien);

+) vakar sarunāju, ka šodien pēc tā iestājpārbaudījuma iešu ciemos pie apogs. pēc tam naktī sapņoju, ka tiekos ar viņu, ir saulaina diena un, ka mēs ejam kkur pa kluso Vecās Ģertrūdes baznīcas rajonu un skatāmies uz augšu - uz mājām un brīnamies kādas tik visādas statujas tur nav. nuvo un es šodien aizeju pie viņas, bet tiek nolemts, ka jāiet tālāk uz Goiju. ejam, ejam, tērzējam un es vienā brīdī attopos, ka ir tas sapnis - mēs esam pie Vecās Ģertrūdes un pāris soļus pēc šīs atklāsmes paceļu acis un ieraugu, ka pie vienas mājas, apmēram 2. stāva līmenī, patiešām ir liela cilvēka statuja;

+) tā kā frendlistē šodien kāds kko runāja par rudeni, es biju ietērpusies pieguļošās džinsās un kedās un tāpēc jutos diezgan ieslodzīta. ir baigi pierasts pie vasaras un dzīvošanas puslaukos nodrošinātās iespējas nevalkāt apakšveļu un klīst apkārt halātkleitās vai indiešpļūtenēs vai šortos un maikā vai kamī tamlīdzīgā;

+) un vēl man laikam tomēr vajag vairāk sabiedrību un saviesību un Rīgu. tā šodien likās tik mīlīga un smuka. un man gribas kkādus foršus cilvēkus un enerģijas apmaiņas un iedvesmu. citādi esmu baigi iesēdējusies mājās un pati savā galvā. problēma ir tajā, ka tādas parastas pasēdēšanas, kurām bieži nodevos agrāk, mani garlaiko, jo tur pārsvarā tiek tikai kulti tukši salmi. alkohols, pat nelielos daudzumos, manī rada ļoti klaustrofobiskas sajūtas, vēlēšanos no reibuma nekavējoties atbrīvoties un gribas gulēt. un ir maz tādu cilvēku, ar kuriem var patiešām kvalitatīvi pavadīt kopā laiku. nu tā draudzīgi, atvērti, labvēlīgi, sirsnīgi un piepildoši. bez tēlošanas un ES izrādīšanas vai sacenšanās vai vienkārši tukšas diršanas. vai dzeršanas;

+) vēl viens šodienas prieks ir, ka pa ilgiem laikiem redzēju savu tantīti - to, kura reti, reti, reti stāv uz Barona/Dzirnavu stūra un pārdod papīra kabatslakatiņus. baigi sen nebija redzēta, es jau uztraucos vai nav kas noticis. vēl nekad neesmu pagājusi viņai garām nenopērkot tās salvetes par vairāk naudiņām, nekā viņa lūdz, vai turpat Narvītī nenopirkusi viņai kādu kārumu. vispār kopš nomira mana brīnišķīgā vecāmamma, es ik pa laikam izjūtu ilgas pēc foršas pakomunicēšanas ar vecu cilvēku. droši vien šī tantīte ir kkāds mēģinājums to kompensēt.

es īsti nezinu vai man gribas vai negribas to rakstīt, bet pāru jōgas nodarbības ir kkas ļoti, ļoti foršs. parādās daudz plašāka un dziļāka izpratne par āsanām, kā arī ļoti interesanti vērot un izbaudīt komunikāciju ar otru cilvēku pavisam neierastā veidā.
+ patīk arī tādas āsanas, kas parasti galīgi nepatīk, piemēram, suns, kas skatās ar galvu uz leju;
+ patīkams jaunatklājums āsana Šiva-Šaktī (ai, man neizdodas ātrumā atrast bildi, kāda viņa izskatās un man nav laika viņu te ilgi meklēt - jāizdzer cigoriņdzēriens un jāiet pa otram lāgam smērēt griesti ar tīfgrunti);
+ manliekas, ka vieglāk nolikt EGO pie vietas, jo jādomā netikai par savām sajūtām, bet arī par to, kā jūtas otrs;
+ un lielāks prieks censties, arīdzan.

UPD: džīzeskraist, turpinot dzert dzērienu un brovsot bildes atklāju, ka točna pastāv tāda suņu jōga. es pāris dienas atpakaļ sapņoju kkādu kreizī sapni, kurā uz jōgas nodarbību bija atnācis viens īru seters un vēl kkāds suns un man tas likās nepatīkami groteski un bišķiņ slimi. liekas joprojām.

ap 17iem aizmigu un sapnī redzēju ka briest kkāds baigais riots. cilvēki pulcējās uz tāda kā skatu laukuma, kurš atradās diezgan augstu kalnā un kuram tieši pretī, ļoti tuvu slējās Rīgas domes ēka ar pilnībā no stikla taisītu augšdaļu. tai bija atvērti jumta logi un varēja iekšā redzēt valdības vīrus, pret kuriem arī tika mērķēta visa tā agresija. valdībnieki, lai novērstu uzmanību, bija atsūtījuši uzstāties manu klasesbiedreni Maiju Silovu, kura taisījās spēlēt elektriskās ērģeles un dziedāt. savā maijsilovīgumā viņa bija sagatavojusi kaveru Inokentija Mārpla dziesmai "Eu priekšniek". viņa gan paspēja novilkt (nu tādā Torijas Eimosas stilā) tikai divas rindiņas, kad atmosfēra kļuva pavisam bieza un smaga un atbildīgās personas viņu apklusināja. pēc tam laikam sākās akmeņu mešana pa to Rīgas domes stikloto jumu, bet es sāku sapņot jau kko galīgi citu, tāpē nezinu kā tur viss beidzās.
karoč nobeigums paliek atvērts.

pāru jōga sestdienas rītā ir baigi foršā lieta. Kurzeme arī forša. par laiku nevar sūdzēties, jo kamēr mums vajadzēja staigāt riņķī ne mirkli nelija un bija silti. līt sāka tikai tad, kad jau uz Saldu braucām un tad gan nepārstāja, līdz pat Salaspilij nākamajā vakarā. Kurzemē ļoti smukas pilsētas - piemēram, Sabile. lauki arīdzan. Zabadakā kā vienmēr mājīgi, tikai 100 baltu dvēseļu koncerts skumīgi sūdīgs un šķībs, jo uzstājās tikai 98 baltas dvēseles - pati galvenā nopietni savārgusi un galvu saķērusi skatījās no malas. bet labas bija šitās dienas.
taga jāsāk kravāties Portugālei. priekšā mana pirmā nakts lidostā - daysleeper ieteica baigi intrsanto lapu - Sleeping in airports, kas mani mazliet nomierināja šajā jautājumā. laba ziņa ir arī tā, ka viesnīcā, kurā pārējais Soņas krū ieradīsies tikai rīt pēc 24iem naktī, es varu čekoties iekšā jau no 14iem dienā. un tajā valstī būs vairāk nekā +30 grādi.

( Kurzemē )

p.s. sapnī redzēju, ka nejauši ieēdu gaļu, domādama, ka tā nav gaļa un gāju uz WC bāzt pirkstu rīklē un vemt viņu ārā. vēmās tikai bišķiņ - mazi, zili kristāliņi.

iekāpu vilcienā, lai brauktu uz darbu. uznāca nenormāls miegs. uzliku austiņas, pievēru acis un iesnaudos.
sapņoju, ka ir vakars, braucu mājās no darba, zinu, ka virtuvē man taisās vakariņas un, ka esmu aizmigusi un sapņoju, ka tikai vēl braucu uz darbu.
atveru acis, paskatos ārā un saprotu, ka tā patiešām arī ir.
ejot uz darbu normāli izmirku (man riebjas lietussargi un es tos nelietoju). mani ieraugot jaukā veļas pārzine Rūta piespieda man bikses un džempīti iebāzt žāvējamajā mašīnā, vietā iedodot briesmīgākās bikses, kādas jebkad esmu vilkusi - kaku krāsas velvetenes, ar jostasvietu līdz padusēm un jocīgu fasonu. šādā izskatā es pavadīju veselu pusstundu, bet vispār man tas viss liekas forši, jo, ai, jo ir forši un viss.

*) ilgi nevarēju vakar aizmigt, gulēju sūdīgi un sapņoju sliktus sapņus (man bija nomirusi mamma).
*) suns pa nakti sagrauza/sadalīja reizinātājos angļu-latviešu vārdnīcu.
*) pirms īsa brīža slēdzot iekšā lampu uzsprāga spuldzīte (aizlidoja pa gaisu) un izsita korķus tā, ka nepietika ar koridōrī esošo korķu apskati, bija jāiet jāslēdz vaļā lielā elektrības kaste, kas ir ārā pie mājas sienas un jāčakarējas pa turieni. labi vismaz ka man bija aptuvena nojausma kas jādara - diena vienai pašai mājās, kur gandrīz viss darbojas ar elektrību (arī ūdens podā), bez tās elektrības būtu totāls dizāsters.



*) bet bet bet bet bet bet man nenenenenekas nekait, es vārīšu tētim zupu un eksperimentēšu ar saldiem un sāļiem veģetārajiem sušī un gaiaiaiaiaidīšu mājā Kārli.

šodien Japānā svin Hanamatsuri jeb Budas dzimšansdienu. citās tradīcijās Budas dzimšanas dienu svin citos datumos, pārsvarā vadoties pēc lunārā kalendāra.



ārā smaržo pēc vasaras un vakar man galvā dziedāja lakstīgala.
bet trijos no četriem pagājšnakts sapņiem, kurus atceros, dominēja vardarbība.

*) pagājšgad ap šo laiku tētis veda mani mājās no traumpunkta. zinu, ka gremdēties pagātnē ir bezjēdzīgi (kur plūst mūsu domas, tur aizplūst mūsu spēks), bet šajā gadījumā tas palīdz skaudrāk un asāk izjust atšķirību un novērtēt to, kas man ir tagad. diena pirms gada salīdzinājumā ar šodienu ir kā tumsa pret gaismu. un es zinu arī to banālo patiesību, ka, lai uzaustu saulains rīts, pirms tam ir jābūt melnai naktij (man nenāk prātā kā to varētu izteikt gaumīgāk). paldies.
*) vakar aizgāju noskatīties Hermaņa (vairāk jau laikam Daudziņa) izrādi "Vectēvs". man ļoti patika, tikai izrādes sajūtu tas viss neradīja. tāpēc man liekas, ka to nevar saukt par izrādi, tas ir jāsauc kkā savādāk. un mani kaitina cilvēku smiekli pilnīgi nevietā.
*) vakar, nākot mājās, man mugurā bija uzvilkti 2 gab mēteļi.
*) es esmu atradinājusies lasīt daiļliteratūru, baigi lēni un mokoši man viņa tagad lasās.
*) sapnī redzēju, ka Kārlis ir viena no Šivas izpausmēm.
*) pagājšnedēļ izpalika vairākas ieplānotas tikšanās u.c. norunājumi/sarunājumi. dažas neplānotas tikšanās izdevās lieliski.
*) stāsta, ka marta beigās būšot +15 grādi.

nakts vidū pamodos no sapņa ar visaptveroši maģisku sajūtu. Saulei bija sagājis kkas sviestā un notika tādi kā Saules uzliesmojumi, kuru laikā daudzkāršojās Saules gaismas intensitāte un pāri Zemei vēlās ļoti blīva karstuma vilnis. gaisma bija tik spoža, ka tā neciešami žilbināja arī ar aizvērtām acīm. uzliesmojumi ilga tikai pāris minūtes, bet bija ļoti bīstami - to laikā varēja zaudēt redzi, smagi apdegt vai pat nomirt. daudzi arī bija gājuši bojā un cilvēku vispār bija palicis ļoti maz. tie, kas bija tur ar mani, likās tādi kā veļi. lai arī bija briesmu sajūta, likās ka tas viss notiek uz labu un, ka tiek iznīcināts kaut kas, kam ir jāaiziet.
+ šis bija viens no tiem sapņiem, kurā es biju vienkārši būtne, ne sieviete, ne vīrietis.



Mēness Kalendārs par šonakt sapņotajiem sapņiem saka, tā - "Sapņi nozīmīgi, jo atklāj pagātnes un nākotnes noslēpumus. Var saņemt brīdinājumus par briesmām nākotnē. Ja redz briesmas, jābūt īpaši uzmanīgam, jo tas var būt kā brīdinājums."

p.s. savukārt mana mamma esot redzējusi sapnī plūdus

kūkojot, pirms braukšanas uz darbu, atkal palasīju savus pierakstītos sapņus un izrādās suņa problēmas ar priekškāju es esmu nosapņojusi jau 9. oktobrī.
kkā vajadzētu iemanīties tos sapņus laicīgi tulkot un saprast, lai attiecīgi varētu veicināt vai neveicināt to piepildīšanos.

( p.s. rekur Radža vakardien Saļika Botāniķī )

tikko palasījos savus pēdējo četru mēnešu sapņus (ko diezgan cītīgi mēdzu pierakstīt) un atklāju, ka braukšanu Soņai līdzi viesizrādēs esmu redzējusi sapnī jau 4. oktobrī.
tiem, kas nesaprot, par ko es tagad runāju - tā nesenā Tallinsbraukšana, bija brauciens ar Soņu uz kkādu teātra festivālu. pie tam bezjebkādiem darba pienākumiem.
(šis fakts ir ievērības cienīgs, jo man parasti nekad nav jābrauc līdzi viesizrādēs un arī šoreiz es uzprasījos pati)

1)vispār jau tomēr dīvaini, ka 2,5 gadu laikā nebiju nakšņojusi teātrī. šonakt bija pirmā reize. Razumas grimmuškā. Smiļģis nespokojās, bet 2gab sapņus par darba tematiku redzēju gan.
2)Tallinā gāja ļoti forši. visdažādākajos aspektos. izņemot pārtiku, jo tur ir problēmas ar tikšanu pie normāla, veģetāra ēdiena.
3)milzumliels prieks satikt Radžu. Radžai mani arī.
4)negribas iet pēcpusdienā uz darbu.

šodien, rīt un parīt man darbā būs hārdkōrs - aukstā Talsene, milzīgs gludināmo un kārtojamo kostīmu apjoms, mežonīgi smaga kostīmsoma jāstaipa un tik ar pēdējo vilcienu tikšu uz mājām,
bet
man pohui!


p.s. pagājšnakt sapnī redzēju Dārtu Veideru.

"Dodos gulēt Ciānas kalnos, trīs Enģeļi galvā: viens redz, otrs dzird, trešais visu patiesību teiks"

man šorīt ir šitāda sajūta


/Dan McPharlin/

sapnī dzēru nenormāli daudz enerģijas dzērienus no zaļām bundžām. varēju dabūt viņu bezmaksas - kkāds džeks deva man viņus kastēm un es mēģināju atlikt, pa kādam iepakojumam arī vēlākam.
vēl sapnī bija kaut kas par veco Tērbatas ielas dzīvokli, bet to jau es bieži redzu sapņos. visdažādākajās variācijās un transformācijās.