*

a) naktī, sapnī pamatīgi piekāvu Jāni Smirnovu, īsāk sauktu par Smiri;

b) klausos tagad jauno Muse albumu (iznāks septembrī, bet soulsīkā var dabūt, pēc kvalitātes spriežot, melno ierakstu). neviena dziesma diezko neuzrunā, liekas tāds diezgan nekāds.
šajā sakarā nezinu, uz ko lai vēl gaida un cer. visas jaunās grupas ir garlaicīgas, bet visas vecās labās viena pēc otras izdod sūdīgus albumus.
zinu, ka es te regulāri gānos (un noteikti vēl gānīšos) par šo tēmu, bet pēdējais jaunatklājums mūzikā, kas sīkās daļiņās sašķēlē visus iekšējos orgānus un savieno kopā pilnīgi jaunā kārtībā bija A Silver Mt. Zion un tas bi pirms vairākiem gadiem. ā nu varbūt vēl Pētera Vaska Klavierkvartets ir kkas no šķēlējošās sērijas. man akūti vajag jaunu un iedvesmojošu muzonu!

p.s. nu paskataties kaut vai uz postroku - tā vietā, lai beigtu vienveidīgi ļurināt un domātu par mūziku, viņi visi mēģina izfiškot viens par otru pārgudrākus un sarežģītākus grupu nosaukumus. ko pie pie velna nozīmē - We Followed Tigers, The Winter War in Tibet, God Is An Astronaut, Tangled Thoughts of Leaving, Sad Lovers and Giants, The Same But 100 Times Better, We vs. Death, If Trees Could Talk, Long Distance Calling, From the Sky utt., utjpr? tie ir grupu nosaukumi jeb rindiņas no sliktākajā nozīmē jukuša cilvēka poētiski slimās daiļrades? (šitos un vēl miljons citus tamlīdzīgus nosaukumus var izlasīt pabrovsojot pa pāris postroka komūnas un sirensaunda bloglapām)
visur, visur tikai tukšas formas bez satura, ak jel!

upd: ja jau par jaunumiem un muzōnu, tad, ja kas, Radiohead jauno dziesmu These are My Twisted Words var fōrfrī novilkt viņu mājaslapā. normāla tāda.