+) biju uz tām pārrunām LU. labi, ka vakar palasījos to savu bak.darbu, jo pirmais jautājums bija definēt jēdzienu 'subkultūra', nākamais - nosaukt teorētiķus, uz kuriem balstījos rakstot darbu. utt. šobrīd nevaru sagaidīt, kad luisā parādīsies rezultāti. pagaidām nav viedokļa vai varētu būt labi vai slikti. bet tas, ka uzreiz pēc pārrunām izejot uz ielas satiku savu visu laiku vismīļāko pasniedzēju - profesoru Bīberu un sirsnīgi patērzēju ar viņu, iznīdēja manas šaubas par to vai man vajadzētu iet studēt maksas grupā, ja savādāk nevarēs (un, ja vispār varēs) - jā, vajag. un vēl es tur sastapu kādu jauku darba kolēģi, kurai bi jāiet iekšā tieši pirms manis. tas nu tā, bet papļāpāšana ar viņu pēc tam iespējams atrisināja jauna īrnieka problēmu ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kaarl vecajam dzīvoklim - viņa tieši meklē, kur dzīvot. nu jā un uz Fluff Festu es tāpat nevarētu braukt, pat, ja man būtu ar ko, jo reģistrēšanās studijām ir tikai 5dien (tomēr 4dien);
+) vakar sarunāju, ka šodien pēc tā iestājpārbaudījuma iešu ciemos pieapogs. pēc tam naktī sapņoju, ka tiekos ar viņu, ir saulaina diena un, ka mēs ejam kkur pa kluso Vecās Ģertrūdes baznīcas rajonu un skatāmies uz augšu - uz mājām un brīnamies kādas tik visādas statujas tur nav. nuvo un es šodien aizeju pie viņas, bet tiek nolemts, ka jāiet tālāk uz Goiju. ejam, ejam, tērzējam un es vienā brīdī attopos, ka ir tas sapnis - mēs esam pie Vecās Ģertrūdes un pāris soļus pēc šīs atklāsmes paceļu acis un ieraugu, ka pie vienas mājas, apmēram 2. stāva līmenī, patiešām ir liela cilvēka statuja;
+) tā kā frendlistē šodien kāds kko runāja par rudeni, es biju ietērpusies pieguļošās džinsās un kedās un tāpēc jutos diezgan ieslodzīta. ir baigi pierasts pie vasaras un dzīvošanas puslaukos nodrošinātās iespējas nevalkāt apakšveļu un klīst apkārt halātkleitās vai indiešpļūtenēs vai šortos un maikā vai kamī tamlīdzīgā;
+) un vēl man laikam tomēr vajag vairāk sabiedrību un saviesību un Rīgu. tā šodien likās tik mīlīga un smuka. un man gribas kkādus foršus cilvēkus un enerģijas apmaiņas un iedvesmu. citādi esmu baigi iesēdējusies mājās un pati savā galvā. problēma ir tajā, ka tādas parastas pasēdēšanas, kurām bieži nodevos agrāk, mani garlaiko, jo tur pārsvarā tiek tikai kulti tukši salmi. alkohols, pat nelielos daudzumos, manī rada ļoti klaustrofobiskas sajūtas, vēlēšanos no reibuma nekavējoties atbrīvoties un gribas gulēt. un ir maz tādu cilvēku, ar kuriem var patiešām kvalitatīvi pavadīt kopā laiku. nu tā draudzīgi, atvērti, labvēlīgi, sirsnīgi un piepildoši. bez tēlošanas un ES izrādīšanas vai sacenšanās vai vienkārši tukšas diršanas. vai dzeršanas;
+) vēl viens šodienas prieks ir, ka pa ilgiem laikiem redzēju savu tantīti - to, kura reti, reti, reti stāv uz Barona/Dzirnavu stūra un pārdod papīra kabatslakatiņus. baigi sen nebija redzēta, es jau uztraucos vai nav kas noticis. vēl nekad neesmu pagājusi viņai garām nenopērkot tās salvetes par vairāk naudiņām, nekā viņa lūdz, vai turpat Narvītī nenopirkusi viņai kādu kārumu. vispār kopš nomira mana brīnišķīgā vecāmamma, es ik pa laikam izjūtu ilgas pēc foršas pakomunicēšanas ar vecu cilvēku. droši vien šī tantīte ir kkāds mēģinājums to kompensēt.
kaarl vecajam dzīvoklim - viņa tieši meklē, kur dzīvot. +) vakar sarunāju, ka šodien pēc tā iestājpārbaudījuma iešu ciemos pie
apogs. pēc tam naktī sapņoju, ka tiekos ar viņu, ir saulaina diena un, ka mēs ejam kkur pa kluso Vecās Ģertrūdes baznīcas rajonu un skatāmies uz augšu - uz mājām un brīnamies kādas tik visādas statujas tur nav. nuvo un es šodien aizeju pie viņas, bet tiek nolemts, ka jāiet tālāk uz Goiju. ejam, ejam, tērzējam un es vienā brīdī attopos, ka ir tas sapnis - mēs esam pie Vecās Ģertrūdes un pāris soļus pēc šīs atklāsmes paceļu acis un ieraugu, ka pie vienas mājas, apmēram 2. stāva līmenī, patiešām ir liela cilvēka statuja;+) tā kā frendlistē šodien kāds kko runāja par rudeni, es biju ietērpusies pieguļošās džinsās un kedās un tāpēc jutos diezgan ieslodzīta. ir baigi pierasts pie vasaras un dzīvošanas puslaukos nodrošinātās iespējas nevalkāt apakšveļu un klīst apkārt halātkleitās vai indiešpļūtenēs vai šortos un maikā vai kamī tamlīdzīgā;
+) un vēl man laikam tomēr vajag vairāk sabiedrību un saviesību un Rīgu. tā šodien likās tik mīlīga un smuka. un man gribas kkādus foršus cilvēkus un enerģijas apmaiņas un iedvesmu. citādi esmu baigi iesēdējusies mājās un pati savā galvā. problēma ir tajā, ka tādas parastas pasēdēšanas, kurām bieži nodevos agrāk, mani garlaiko, jo tur pārsvarā tiek tikai kulti tukši salmi. alkohols, pat nelielos daudzumos, manī rada ļoti klaustrofobiskas sajūtas, vēlēšanos no reibuma nekavējoties atbrīvoties un gribas gulēt. un ir maz tādu cilvēku, ar kuriem var patiešām kvalitatīvi pavadīt kopā laiku. nu tā draudzīgi, atvērti, labvēlīgi, sirsnīgi un piepildoši. bez tēlošanas un ES izrādīšanas vai sacenšanās vai vienkārši tukšas diršanas. vai dzeršanas;
+) vēl viens šodienas prieks ir, ka pa ilgiem laikiem redzēju savu tantīti - to, kura reti, reti, reti stāv uz Barona/Dzirnavu stūra un pārdod papīra kabatslakatiņus. baigi sen nebija redzēta, es jau uztraucos vai nav kas noticis. vēl nekad neesmu pagājusi viņai garām nenopērkot tās salvetes par vairāk naudiņām, nekā viņa lūdz, vai turpat Narvītī nenopirkusi viņai kādu kārumu. vispār kopš nomira mana brīnišķīgā vecāmamma, es ik pa laikam izjūtu ilgas pēc foršas pakomunicēšanas ar vecu cilvēku. droši vien šī tantīte ir kkāds mēģinājums to kompensēt.