*

tā patiešām ir jocīga sajūta, kad sapnī sūti kādam īsziņu un tajā pašā mirklī pamosties no tā, ka šis cilvēks ir atsūtījis īsziņu man.
tas notika nakts vidū. uzreiz pēc atbildēšanas atkal aizmigu un ļoti daudz sapņoju par savu suni.

p.s. par pagājušās nakts sapņiem pēc Mēness Kalendāra - "Sapņi savieno pagātni, tagadni un nākotni vienā veselumā. Karmiski sapņi. Varat "pasūt" tādu sapni, kādu vēlaties. Izredzes nokļūt kāda cita cilvēka sapnī."

bet sapnī es redzēju mūs stāvam pie liela ūdens klajuma, atspiedušos pret margām un tumšās nakts debesis ik pa brīdim izgaismoja raķešu/bumbu ugunis. šo uzplaiksnījumu laikā tālumā labi varēja redzēt pašu raķešu/bumbu siluetus un tie bija visfantastiskākajās formās. tās samtainā klusumā krita ūdenī saceļot viļņus. vien pāris reižu bija dzirdams, kas tālam sprādzienam līdzīgs. mirkli pirms pamodos, netālu no vietas, kur stāvējām garām pa ūdeni aizslīdēja kaut kāda savāda kara tehnika, kura izskatījās taisīta no sastingušām mežģīnēm.
briesmīgi nebija. bija sirreāli un neizskaidrojami.

noskaņa: mazliet kā Dan Mccarthy mākslas darbos.

ja gribi naktī gulēt dziļā un spēcīgā miegā un pamosties tīrs, spirdzīgs kā kalnu strauta ūdens, tad atstāj pa nakti skanēt viduslaiku vācu abateses, Hildegardes von Bingenas sacerēto mūziku.
Hildegarde (1098-1179) ir pirmā komponiste ar zināmu biogrāfiju. viņa gan bija daudz kas vairāk par komponisti - dzejniece, māksliniece, botāniķe, zinātniece utt. garīgajai dzīvei pievērsusies, jo jau kā bērns sākusi redzēt dažādas vīzijas, kuras turpinājās visu viņas dzīvi. vēl viņa zīmēja budisma mandalām līdzīgus mākslas darbus.
Hildegardes mūzika laikam ir viena no nedaudzajām lietām par ko esmu pateicīga komponistam un profesoram Paulam Dambim, jo visādi citādi mūsu starpā valdīja diezgan saspīlētas attiecības.
(ja kāds grib, meklējiet un velciet paši. pilns internets ira)



nu jā, es visu nakti miegā klausījos viņu un sapņoju arī kko ļoti maģisku, ko diemžēl īsti neatceros, jo galīgi neīstajā brīdī istabā ienāca mamma un prasīja vai nevaru iedot viņai cigareti. bet sižets bija par kko sakrālam ceļojumam līdzīgu. un tur bija sniegs.

sapnī redzēju Pēru Gintu. pareizāk sakot Pēra Ginta galvu, kura karājās pie debesīm mēness vietā. ar lokainiem matiem. kā es zinu, ka tas bija Pērs Gints, es nezinu.
vēl sapnī man bija liela, veca, paklausīga, brūna ķēve un meitene, kas it kā bija mana māsa.

neilgu laiku pēc tam, kad apņēmos no septembra sākt iet uz jōgu, es sapnī redzēju, ka esmu jōgas nodarbībā. sapņa sižetu, kurš bija diezgan spraigs, īpaši neatceros, bet kā tur izskatījās atceros ļoti labi.
nuvo
un vakar mēs ar blin_da aizejam uz to jōgu, es atveru durvis un tur izskatās tieši kā tajā manā sapnī. līdz pat detaļām.

atcerējos, ka pagājšnakt sapnī redzēju ļoti daudz lapsas, kas laikam tomēr izrādījās jenotsuņi.
kkādu pārtiju arī.

( šī nav lapsa )

baigi spilgti un krāsaini sapņi bija pagājšnakt. diezko labi gan neatceros, kas viņos notika, bet vienā no tiem basta veda mani un manu ģimeni ekskursijā pa Devonšīru (vispār Devona ir viena no retajām Anglijas grāfistēm, kuras izskaņā nelieto vārdu 'shire', bet nu sapnī tā bija un vsjo).

ak jā. atcerējos. vēl vienā sapnī es biju Lietuvā un ar to daļēji saistītā citā sapnī es biju blin_da mājā, kurai bija liels otrais stāvs un tam bija izņemti visi, visi logi ārā. un vēl es sapņoju, ka nokavēju darbu, bet beigās nenokavēju, jo biju sajaukusi pulkstenī 5us ar 3iem. vokā.

pagājšnakt sapnī redzēju vulkāna izvirdumu. cerams tam nav nekāda sakara ar to, ka rīt ir potenciāls rasties melnajam caurumam.

pagājšnakt sapnī atkal redzēju savu pirms 3 gadiem mirušo vecomammu. man vajadzēja sadabūt viņai jauno Rīgas Laiku. šorīt jaunais Rīgas Laiks atradās manā pastkastē. nu īstajā, nevis sapņu, protams.

sapnī redzēju vietu Vācijā (laikam), kur zaļām/sūnainām kapu kopiņām līdzīgos veidojumos audzē sēnes Sēnes.

kad es 6dien no rīta sapnī redzēju, ka eju pa dubļainu Gaujas krastu, man nebija ne mazāko aizdomu, ka tajā pašā vakarā es Gaujā peldēšos. pie tam pilnīgi plika un publiski. vo.

1) man liekas diezgan savādi un jocīgi, ka mēs abi pagājšnakt sapnī redzējām manu vecomammu, kura nomira pirms vairāk nekā trijiem gadiem. un viens no mums (protams, ne jau tas, kurš ir es) viņu nekad dzīvē nav saticis. un šīs nakts sapņi esot pravietiski un jātulko kā starpnieki starp reālo un astrālo pasauli. vo.

2) kopš vakardienas mana ķeska ir 2x īsāka. tas arī man liekas jocīgi, bet tā vajadzēja, jo tie mati nebija griezti kopš 2005. gada 13. novembra.

sapnī paskatījos kalendārā un konstatēju, ka līdz maģistra darba nodošanas dedlainam palikušas divas nedēļas. sāku baigi entuziastiski rakstīt, bet atjēdzos, ka es taču nemaz šogad nestudēju un, ka man nekas nav jāraksta. tad nodomāju, ka ja jau tāda ērka rakstīt, tad varētu tomēr uzrakstīt un pēc tam kkur izmantot.
moš tas nozīmē, ka kko tomēr vajag iet vēl pamācīties, tikai nezinu ko. starp citu, šī rīta sapņi esot labvēlīgi un piepildoties.

( un Smiltenē gāja nēēēnormāli forši )

sapnī skatījos fotogrāfijas ar puspamestu lauku māju, tajā pašā laikā staigājot un maldoties pa tām fotogrāfijām. tad kkāda sieviete uz tautiskas segas fona teica, ka tās taču esot kp lauku mājas un, ka tur kara laikā esot nošauti trīs cilvēki. kad viņa to pateica, es sapratu ka tā tas patiešām ir un turpināju maldīties. pa pusvirus pavērtajiem logiem iekšā līda ziedoši jasmīnu zari u.c. krūmi un koki. tad kkādā citā telpā mamma ar manu bērnības draudzeņu - sešu māsu mammu vārīja zupu un sprieda kā no tām kp lauku mājām dabūt ārā kaķi, tip manu Nikolaju, jo viens no trīs nošautajiem neesot bijis cilvēks, bet gan kaķis. tad uzradās mans tētis un mobilajā telefonā atskaņoja dziesmu, kas veltīta tiem trīs nošautajiem. un tā dziesma izklausījās aizdomīgi līdzīga V3V - Vismaz Trīs Vārdiem.

+ vakardienas koncis pa lielam/kopumā ņemot man patika.

vispār man nenormāli patīk, ka pamostoties var apmainīties ar naktī redzētajiem sapņiem.
patīk arī tad, ja nekas nav sapņots - ir jau vēl šis tas, ar ko no rīta mainīties.

naktī redzēju divus sapņus, kuros abos cieta mans velosipēds:
1) atkal nojaucos ar riteni, tikai šoreiz man nekaitēja pilnīgi nekas, toties ļasikam bija nolauzta stūre un vēl visādi bojājumi. darbība notika kkādā industriālā objektā ar lielu asfaltētu iekšpagalmu. kā nojaucos tip atkal neatceros. kaimiņš teica, ka riteni salabot būs baigais čakars un dārgi.
2) darbība norisinājās Teātra Bāram līdzīgā vietā, kas bija sušī ēstuve. ļasiks stāvēja kkur tur atstutēts un viņu netīšām nogāza zemē bārmenis, kā rezultā ritenim gabalos sašķīda disku bremžu rotori.

ceru, ka tas viss uz labu.

man aizvakar pastāstīja, ka šķaudīšana esot mazs orgasmiņš, jo šķaudot organismā izdalās tās pašas vielas, kas orgasma laikā, tikai mazāk. nu, un man pa vakardienu un šodienu jau ir bijis tik daudz mazu orgasmiņu, ka šķiet, ja dabūtu vienu lielu, tad nomirtu. ak jā, deguns arī ciet un kakls kasās. no iekšpuses, protams.
un sapnī mani daudz nēsāja uz rokām, pa kkādām kojām Cēsīs. bučoja arī.