*

šī diena jāieraksta vēsturē ar to, ka pirmo reizi nokritu no sava zirga. un septīto reizi savā mūžā vispār (seven falls make a rider). ļoti lakoniska atbilde no Kosmosa uz sarunu, kas notika minūti pirms kritiena. sarunu tieši par to, ka nekad vēl neesmu kritusi no Rada un, ka tas nav noticis tik ilgi, ka es jau bezmaz ta ka sāku gaidīt, kad tas beidzot notiks un baidīties no tā. sarunu, kas notika rāmi un atslābināti atsoļojot zirgus. piezemējos pērnajā kūlā, ļoti mīksti un viegli. tagad ir prieks un atvieglojuma sajūta. tas beidzot ir noticis un laimīgi noticis.

šī diena jāieraksta vēsturē arī ar to, ka beidzot mans zirgs saprata cik forši ir kāpt ar priekškājām uz paaugstinājuma. gan viens pats, gan ar mani uz muguras. kāpj un vicina priekškāju pa gaisu, viss tāds lepns un cēls.

vēl šo dienu var ierakstīt vēsturē ar to, ka pirmo reizi jāju ar zirgu kuram uz galvas nekā nav. nedz iemauktu, nedz apaušu. seglu arī nebija. tizlojāmies sešatā pa laukumu, pārkāpjot itin visus jāšanas laukuma etiķetes punktus. sākumā likās, ka vienīgais ko varu ietekmēt ir zirga gaitas ātrums. ne bremzes, ne pagriezieni neeksistē. bet kad noticēju, ka tie tomēr var eksistēt, izrādījās, ka patiešām eksistē. labs un godīgs man zirgs.

( kārtējās bildes ar liellopiem )

kārtējā burvīgā diena Plakanciema mežos. šorti, lielisks treniņš un zirgiem pirmā diena vasaras ganu pļavās. ēšanai gan zālītes vēl par maz un par īsu, bet izlocīt kājas un izjautroties gan var. rumulēšanās vietā man otrā šīs sezonas pelde Misā.

video kā 9 līksmi un dzīvespriecīgi liellopi ietešas vasaras ganībās. atlikušie 3 bija mazliet apjukuši, atpalikuši un video nepaspēja ietikt - klik klik

( dažas bildītes arī )

burrrvīga diena. daudz laika pavadīju vienkārši bezmērķīgi kopā ar zirgiem baudot saules vannas un vērojot zirgu dzīvi. pirmoreiz redzēju savu zirgu guļot. pēc tam pajāju pa laukumu bez segliem un ar segliem izlēkšojos pa mežu. bet vakarā, jau tādā pamatīgā krēsliņā, divreiz labprātīgi iezvēlos Misā, tādējādi atklājot peldsezonu 2012.
vēl man šodien pa ilgiem laikiem teica, ka man esot traks skatiens/acis. un kādam citam cilvēkam es asociējoties ar zaļo dzilnu.


( saules vannas )

Pirmās Lieldienas sākās ar lielisku jāšanas treniņu mežonīgā slapjsniegputenī. pēc treniņa braucām tālāk uz Saldu un gājām pirtī.
( putenis )

Otrajās Lieldienās spīdēja saule un mēs braucām paklimst pa Kuldīgu. hiperromantisku detaļu pilsētiņu pašā wild wild Kurzemes sirdī.
( Kuldīga )

neskaitot visus pārējos jaukumus, Kuldīgā bija arī nenormāli daudz smuka strītārta. tik daudz, ka atsevišķa sadaļa jātaisa -
( strītārts )

vēl šīs Lieldienas tapa ievērojamas ar to, ka es izejot no tā, kas bija atrodams Kārļa vecāku virtuvē atklāju jaunu nenormāli garšīgu kombināciju salātiem.
( recepte )

vakar manam čalim palika apaļi 10 gadi. liels puika.
šodien braucu ar milzīgu spaini pilnu ar dārzeņiem, bet pēc tam pavilkāmies līdzi citiem aktīvistiem uz krūmu lekšanas nodarbību. krūmu tāpēc, ka pašu priekam, īsti nemākot to pareizi darīt. agrāk man vispār bija bail lekt, Upenei riebās lekt vispār, bet no Lēdijas vienreiz nomaucos. ar Radi pārreiz esmu lekusi, bet šādai nodarbei tomēr prasās kompāniju - vismaz lai ir kāds kas ātros izsauc, ja nu kas. šodien tātad kompānija bija un visnotaļ azartiska. ta nu dragājām pa laukumu kā Kleistu mācību grupā, visi rindā, viens aiz otra pār šķērslim.
ar Radi man nezkāpēc nav bail lekt, jo viņš tomēr ir izbijis konkūra zirgs, ar konkūra asinīm un arī kādās sacensībās gājis, līdz ar to es paļaujos uz to ka viņš zinās ko darīt, uzticos un cenšos viņam netraucēt. galvenais pašai noturēties. īsti labi jau tas nav - dot viņam tādas patvaļas iespējas, bet kaukad paņemšu arī kādu lekšanas treniņu pie treneres un būs labi. galvenais, ka Radim nenormāli patīk lekt un viņam pirms šķēršļa pilnīg tāds kā motors ieslēdzas, kas rauj uz priekšu. tik augstu kā šodien iepriekš vēl nebija lekts. karoč ritīg forša pavasara diena!

( fotokorespondents arī bija klāt )

beidzot, beidzot tek bērzu sulas!!!
un šodien pat priecājos par smidzekli, jo varēju baudīt savu jauno foršo jāšanas lietusmētli. uzvelc tādu un jūties kā teltī.
ceļi ir gandrīz visur atkusuši un nožuvuši. un smaržo pēc mitras zemes!!!

( britu lēdija )

no rīta tik skaista saulīte rotājās, bet pēcāk mīlīgs pavasara lietutiņš nosmīlāja. apsveicinājos ar visiem pamatelementiem - gaiss pilns neredzamas ņirboņas un piesātināts kūsājoša dzīvīguma. kūrām uguni, dedzinājām zarus, rakām un tīrījām straumītēm gultnes uz novadgrāvjiem, lai zeme var žūt.
gājām ar zirgu pa mežu staigāt, zirgs rakās ar degunu pa sūnām kā mežacūka, rāva sūnas no zemes, daļu ēda, daļu purināja un meta pa gaisu. un parādīja man turpat pie mājas pavisam svaigu stirnu mēslu čupiņu. skudru pūžņi sākuši ņudzināties. bet uz Plakanciema šosejas knapi nenotriecu pašnāvniecisku vāveres un caunas krustojumu.


( mazliet )

Sveiks, pavasari!

man nenormāli patīk kūstoša sniega smarža.

sajūta gandrīz kā Ziemassvētkos. gan tāpēc, ka beidzot ārā ir kautkas, kas izskatās pēc īsta sniega, gan tāpēc, ka braucu uz pastu pēc sīkpakas, domāju, ka tur būs manas lētās kontaktlēcas, bet izrādījās ka ir skaistumskaista lakatšalle un kastīte ar mince pie no mūsu kāzu slepenās liecinieces.

( šodien. ārā. Salaspilī. )

šodien atgriezos no Dabaszirgu retrīta. uzturējos tur nepātraukti kopš 5dienas vakara, līdz šodienas pirmspusdienai. ar vienu izņēmumu - aizbraucām uz Salaspili pakaļ sunim.
bija forši. miers. mežs. klusums. vienatne. suņi. zirgi. zirgu dzīve. daudz āra. jābaro zirgi. jāpļāpā ar viņiem. jānes malka. jākurina krāsns un plīts. jāgaida vīrs mājās no darba. jāēd. jālasa. jāzīmē. jāguļ. jāvēro.
saule. lietus. sniegs. dubļi. vējš. pelēks. pilnmēness.
bez interneta. bez TV. ar sūdīgu zonu telefonam. un radio, kurš ķer tikai LR1.
līdz tuvākajam veikalam, kurā tāpat nekā nav, 4 km.

trešo reizi auļoju ar Radi. viņš ir ļoooti ātrs. sākumā nobijos, domāju, kas nu būs, jo uz maniem bremzēšanas mēģinājumiem reaģēja nekā. tad galvā ienāca ģeniāla doma - uzticies zirgam. tiklīdz es ielaidu šo domu prātā, zirgs pamazām palēnināja gaitu un mēs pārgājām rikšos labu gabaliņu pirms vietas, kurā būtu bijis ļoti vēlams apstāties. zirgam ir iepaticies spēlēties. viendien, kad rikšojām blakus pa laukumu viņš rotaļīgi purināja galvu un augstu mētāja priekškājas - zirgiem tā ir spēlēšanās un dzīvesprieka pazīme. zirga iepriekšējā īpašniece priecīgi brīnījās, ka uzzināja - viņa neesot viņu tādu redzējusi kopš viņš bija divgadnieks. bet pavasarī viņam būs jau 10. tas nozīmē, ka viņš veras lēnam vaļā. tas nozīmē, ka mums sanāk!



jā, māja meža vidū ir mans nākamais lielais sapnis un šī nedēļa man deva lielisku iespēju pārbaudīt vai man tas der. der, tikai man pietiktu ar diviem zirgiem piemājas aplokā. vienpadsmit man būtu par daudz.

( tur )

šodien bij eglīte Dabaszirgos. pēc dubļainas izjādes pa mežu, ār-eglītes rotāšanas ar zirgu uzturā lietojamiem rotājumiem un pamatīga mielasta (man nenormāli garšo cepeškrāsnī cepti kāļi un rāceņi), izrādījās ka saimniece itin labi prot spēlēt akordeonu un, ka liela daļa sanākušo nesaprotamā kārtā prot dziedāt tautas dziesmas latgaliski. es nemācēju, bet viena bija tik lēna, gara un sērīga, ka ap vidu jau varēju itin labi pavilkt līdzi. bij arī ciemiņe, kas pieprot kokles spēli un demonstrēja mums ļoti apgarotus Circenīša Ziemassvētkus (tos gan neviens nemācēja iesākt tā, lai nevienā mirklī visiem nepaliktu par augstu un neizdziedamu). visādas spēles arī notikās, kuras vienā brīdī izraisīja masu smieklu histēriju.

visi slavēdami ēda tās manas mokošās piparkūkas (varbūt formas dēļ?). mafinus gan arī. bet tos, kas bija atstāti mājiniekiem aprija suns. pa kluso noķeksēja no galda malas.

un zirgs šodien bija pilnīga pulvermuca. likās, ka sprāgst no enerģijas. knapi valdīju.

buuurvīgs pirmais oktobris. kā nebūs, ja var braukt pa šosē ar logu un lūku līdz galam vaļā un pēc tam trīs stundas patīkamā kompānijā jāt ekspedīcijā pa mežu, kurā ņirbinās tik skaisti oranžīga saule, visam svaigi, sūnaini un dzestri smaržojot. pētīt jaunas takas un atklāt iepriekš nejātus maršrutus. aizjājām gandrīz līdz Dzērumiem. gandrīz, jo tilts pār Misu, uz kuru bijām cerējušas, izrādījās ar zirgu nepārvarams. līkumu izgājām pamatīgu, kaukādi labi padsmit kilīši kopā točna savācās.
kaukāds sen nebijis virmojošS priecīgums man šodien iekšā.

p.s. bet tā cepšanās par mežu izciršanas apjomiem ir ļoti pamatota. izcirtums, pēc izcirtuma, kailcirte, pēc kailcirtes. tas mežs no augšas drošvien izskatās pēc siera ar ļoti pamatīgiem caurumiem.

beidzot tiku uz pāris stundām pie zirga. zirgs pilns enerģijas un nepacietīgs, tāpēc ritīgi izauļojāmies pa mežu. romantiskā divvientulībā. beigās man spēka vairs nebija, bet zirgs prasījās uz vēl skriešanu.
diena brīnišķīga, mežs saules pieliets un smagi smaržo pēc rudens. sarkani brūkleņu punktiņi sūnās un daudz, daudz sēņu. šogad man ar sēnām jocīgi - ne īsti gribas viņas lasīt, ne īsti ēst, pietiek tikai priecīgi viņās nolūkoties garāmjājot. ir tāds neliels azarts pamanīt pēc iespējas vairāk, bet par griešanu un mājāsnešanu nav nekādas interes.
pēc tam vēl saņēmos un iezvēlos stindzīgi saltajā upē. patiešām iezvēlos, jo tas ir vienīgais veids kā viņā iekļūt. ja mēģina iet lēnām, tad gandrīz momentāli pārstājas sajusties kājas. auksts, bet nenormāli foršs ūdens.

A) treniņā tiku izklaidēta ar konkūra pamatiem, t.i. šķēršļu pārvarēšanu noteiktā secībā, no noteiktas puses, pa noteiktu trajektoriju, noteiktā ātrumā un ar noteiktu uzsēdi. nekad iepriekš nebiju neko tādu darījusi, bet ir baigi kruta. trenē mobilizēšanos un koncentrēšanos un tas ir tieši tas, kas man dzīvē pietrūkst. šķēršļi jau gan nebija nekādi īpašie, kaut cik lecams bija tikai viens - pārējie vienkārši kavaletes vai zemē guļošas kārtiņas. bet šausmīgi interesanti. treniņi pie Gitas un pāriešana uz nenormāli foršiem beztrenžu iemauktiem (hakamoras paveids, ko sauc par LG bridle) ir ļoti, ļoti uzlabojusi manu vadību. iekšējā pavadā gandrīz vispār vairs neķeros un strādāšana ar ārējo jau sāk kļūt par automātisku ieradumu. tagad vairāk jāpiestrādā pie vadības ar ķermeni. Radiks ar priecīgs, viņam izrādās šausmīgi patīk lekšana, šķēršļi un maršruti. viņš ieiet baigā azartā un pat sāk bišķi par daudz nesties. karoč labi mums iet visiem trijiem kopā - man, zirgam un trenerei;
B) šodien saņēmos uz savu pirmo braucienu pie stūres uz Rīgu mašīnā atrodoties vienai pašai. it kā pa Rīgu ir braukāts, galu galā Rīgā tak mācījos braukt, bet tā braukšana vienai bija kaukāds krupis, kuru vislaik nevarēju saņemties norīt. bet nu šodien pēc treniņa savācos, iepriekš izdomāju visu maršrutu - kur vajadzēs griezties un kādas joslas ieņemt, un braucu. aizbraucās bez problēmām un bija pat vairāk patīkami nekā nervozi. drošvien palīdzēja tas maršrutu treniņš pirms tam, kurš prasīja pietiekami daudz spēka, lai pēc tam nebūtu liekas enerģijas stresošanai.

( turpinājumsss - Smiltene, Āraiši )

bijām +/- 4 dienas Smiltenē un ir tik daudz sajūsmas pilnu iespaidu, notikumu un bilžu, ka laikam būs jātaisa divi ieraksti par to visu.
nebiju bijusi savas bērnības vasaru pilsētā kopš pērnajiem vasaras saulgriežiem. aizbraucām un baudījām mazpilsētas dzīvi, kā kārtīgi atpūtnieki-vasarnieki. laiskojāmies, vairākas reizes dienā braucām peldēties (Smiltene ir kruta kaut vai ar to, ka peldei var izvēlēties trīs dažādus ezerus - viens par otru labāks, bet labākais no visiem, protams, Niedrājs), imitējām darbošanos (palasījām tējas, ķiršus un nopļāvām mauriņu), inspicējām humpalbodes, klimtām pa mežiem un parkiem, patērējām daudz neveselīgus un daudz veselīgus pārtikas produktus un eckursējām. idilli gan mazliet aptumšoja, tas ka Smiltenē tieši šijā nedēļas nogalē notika LV orientieristu svētākais pasākums Kāpa, uz kuru no Saldus bija attriekušies arī vīra vecāki + kaukāds viņu čoms, līdz ar to mana mazā, necilā un mīļā Smiltenes mājiņa bija piebāzta ar jukušiem kurzemniekiem (tas nav apvainojums konkrēti viņiem. tas vispār nav apvainojums, tikai konstatācija. manuprāt, visi kurzemnieki ir jukuši) un tas likās tik ļoti jocīgi un sirreāli. šajā sakarībā mums nācās savu midzeni ierīkot saimniecības ēkā (kas agrāk bija kūts cūkai un zirgam) un, kas bija pat foršāk nekā dzīvot mājā iekšā.

šausmīgi daudz smaržu. visvairāk liepziedi. kapos un Vecajā parkā un Trikātā un Āraišos. Cērtenes pilskalns smaržo pēc meža zemenītēm. un vai visas ceļamalas pēc vīgriezēm. virtuve, ledusskapis un mašīna pēc Smiltenes pienotavas Latvijas siera. ezera un pēcpeldēšanās smarža. slapjš suns, daudz, daudz slapja suņa. vecāsmammas lillijas.
daudz putnu. un šausmīgi daudz peldēšanās. vairākreizes dienā, par spīti tam, ka pēkšņi kļuvis vēss vai līst vai slinkums. un visi ezeri tik sakopti, Niedrājā vēl viena laipiņa uzlikta un daudz soliņu. Klievi vispār pazīt nevar - izcirsti krūmi, atvestas smiltis, laipņa, ģērbtuve, krēsli..., bet Teperis jau vienmēr bijis tāds uzpucēts.

( piektdiena, sestdiena - Smiltene, Trikāta )

turpinājums sekosssss

cik šitas rīts likās skābs (man sapnī bij jābēg no nacistiem. sākumā sanāca labi, bet beigās pie viņiem palika Radža un es, nepaspējusi dabūt viņu atpakaļ, pamodos), tik pēcpusdiena izvērtās jauka un produktīva:
atbrauca vīrs no Saldus, aizbraucām uz Dabaszirgiem. tur man bij nenormāli foršs treniņš, visvairāk pateicoties tam, ka aizņēmos izmēģināšanai vienus savādākus beztrenžu iemauktus, nekā pagājšreiz mēģināto saidpulu. nu kauko līdzīgu hakamorai, bet ne gluži. izrādījās, ka ar to esam apmierināti visi, gan es, gan zirgs, gan trenere. vadījās labi, jājās viegli, viss sanāca, daudz ko jaunu uzzināju un iemācījos, zirgs atsaucīgs, priecīgs un rātns. karoč, man tādus iemauktus obligāti vajag pagādāt!
pēc tam iebridām pļavā papildināt vīgriežu, pelašķu un asinszāļu krājumus un piebāzām māgas ar meža zemenītēm.
atbrīvojot vietu svaigi savāktajām un sažāvētajām tējām sabēru kopā visādas pērno tēju pabiras un sanāca šausmīgi smaržīgs un garšīgs tēju maisījums. vīgriezes, kumelītes, klinģerītes, liepziedi, āboliņš, pīpenes, brūču pērkonamoliņš, bērzu lapas, piparmētras un iespējams vēl kaut kas, ko es jau vairs neatceros. ja zinātu proporcijas, kas viņu taisa tik garšīgu un smaržīgu, ta varētu bezmaz pakot un pārdot. vai vismaz pakot un dāvināt draugiem.

( sen neesat lutināti ar zirdziņbildēm )

jāatzīst, ka Botāniskā dārza pakaļpuses pļavās ir krietni lielāka biodiversitāte nekā Dabaszirgu ganībās vai Saldus rajona Kursīšu pagasta "Aizupju" laukos (lai gan 3. pakāpes aizsargājamo bruņcepures dzegužpuķi šogad esmu manījusi visās trijās vietās). aizgājām šodien ar Radžu uz botāniķi kauko bišķi tējām ievākt un atkal redzēju visvisādas iepriekšneredzētas brīnumzālītes. man jau likās, ka pagājšgad kārtīgi izpētīju visu, kas tur aug, bet izrādās nekā. jāaiziet kaukad drīzumā vēlreiz ar fotoaparātu, lai var samācīties kas ir kas.

mājā nākot, uzkalnītē pie dīķa sauļojās melna, melna čūskiņa (natrix natrix), dzeltendzeltēnām ausītēm. galviņu pacēlusi, mēlīti šaudīdama.

nu jau vairāk nekā stunda no īsākās gada nakts aizgājusi. bet diena bija patiešām, patiešām gara. pagulējusi vien divarpus štundeles, cēlos trijos augšā un devos uz Dabaszirgiem, kur bij ieplānota maza pasaulgriežošana. saulei lecot, četras plikas bābietes lecām ledusaukstajā (vispār gaiss bija ledusaukstāks, nekā ūdens) Misā peldēties, pēc tam joprojām plikas skrējām pa pļavu, baltos palagos rasu vācot, tad pasveicinājām Sauli un gājām pirms puķošanas patējot un pasildīties.
izstaigājām visas ganību pļavas, satikām zirgu baru mierīgi migliņā ganāmies. salasījām katra sev trejdeviņu zāļu pušķi ar tredeviņām labām domā iekšā un nopinām vaiņagus. es veselus divus - vienu sev, otru vīram. odus kārtīgi piebarojām (tas gan bija šausmīgi briesmīgi). pēc tam pārējās vīkšājās uz kaimiņsētā sakurto pirtiņu, bet es braucu mājā vīkšāties uz darbu. nujā, žēl, ka man darbs bij šodien, labāk būtu tai pirtī gājusi un vēlvisko darījusi. starp citu, šodien ir pirmā reize, kad es pat ne pusactiņas neiemetu teātra sezonas noslēguma ballē. nodarīju, kas darāms un jozu uz busu.
jocīgākais tai visā ir tas, ka man visu dienu nemaz nav nācis miegs, lai gan parasti miega trūkumu panesu ļoti sūdīgi. pa dienu mēģināju stundiņu pagulēt, jo likās - kā nu es tā bez gulēšanas uz darbu iešu. bet īsti labi negulējās. tik tagad sāk tādu ritīgu nogurummiedzību sajust (es vispār nekad mūžā neesmu jutusies tik normāli, pēc tik maz gulētām stundām pirms un pēc kurām ir viskas intensīvs darīts). bet mums vēl jāiet lejā kamīnā nokurināt pērno saulgriežu vainadziņi.

vakar, turpat - Dabaszirgu plašajās ganībās, gribējām ievākt lielu tiesu no ziemai nepieciešajiem tēju krājumiem, bet diezkas prātīgs nesanāca - nepārtraukti mainījās laikapstākļi, no vēsa un pamatīga gāziena, līdz karsējošai svelmei. beigās tik bišķi vīgriezes un pelašķus pielasījām. bet pats galvenais - es priekšpēdējā ganu pļavā atradu kalmes. es jau nezcikgadus esmu pēc viņu smaržas ilgojusies, bet viņas vislaik nedevās rokā. Līga jau ar teica, ka neesot kalmju viņas pļavās. bet es atradu. sagriezu smalki un izkaisīju pa guļistabas grīdu, lai smaršo.

bet vispār man gribas, lai pamazām uzaug kaukādas ikgadējas saulgriežošanas tradīcijas. nu tādas, kur dara visu, kas pašam patīk un interesē, nedara to, kas nepatīk un neinteresē un apkārt ir vēl vismaz daži, kuriem patīk un interesē apmēram tas pats.

( daži ilustrāciji )