*

nu jau vairāk nekā stunda no īsākās gada nakts aizgājusi. bet diena bija patiešām, patiešām gara. pagulējusi vien divarpus štundeles, cēlos trijos augšā un devos uz Dabaszirgiem, kur bij ieplānota maza pasaulgriežošana. saulei lecot, četras plikas bābietes lecām ledusaukstajā (vispār gaiss bija ledusaukstāks, nekā ūdens) Misā peldēties, pēc tam joprojām plikas skrējām pa pļavu, baltos palagos rasu vācot, tad pasveicinājām Sauli un gājām pirms puķošanas patējot un pasildīties.
izstaigājām visas ganību pļavas, satikām zirgu baru mierīgi migliņā ganāmies. salasījām katra sev trejdeviņu zāļu pušķi ar tredeviņām labām domā iekšā un nopinām vaiņagus. es veselus divus - vienu sev, otru vīram. odus kārtīgi piebarojām (tas gan bija šausmīgi briesmīgi). pēc tam pārējās vīkšājās uz kaimiņsētā sakurto pirtiņu, bet es braucu mājā vīkšāties uz darbu. nujā, žēl, ka man darbs bij šodien, labāk būtu tai pirtī gājusi un vēlvisko darījusi. starp citu, šodien ir pirmā reize, kad es pat ne pusactiņas neiemetu teātra sezonas noslēguma ballē. nodarīju, kas darāms un jozu uz busu.
jocīgākais tai visā ir tas, ka man visu dienu nemaz nav nācis miegs, lai gan parasti miega trūkumu panesu ļoti sūdīgi. pa dienu mēģināju stundiņu pagulēt, jo likās - kā nu es tā bez gulēšanas uz darbu iešu. bet īsti labi negulējās. tik tagad sāk tādu ritīgu nogurummiedzību sajust (es vispār nekad mūžā neesmu jutusies tik normāli, pēc tik maz gulētām stundām pirms un pēc kurām ir viskas intensīvs darīts). bet mums vēl jāiet lejā kamīnā nokurināt pērno saulgriežu vainadziņi.

vakar, turpat - Dabaszirgu plašajās ganībās, gribējām ievākt lielu tiesu no ziemai nepieciešajiem tēju krājumiem, bet diezkas prātīgs nesanāca - nepārtraukti mainījās laikapstākļi, no vēsa un pamatīga gāziena, līdz karsējošai svelmei. beigās tik bišķi vīgriezes un pelašķus pielasījām. bet pats galvenais - es priekšpēdējā ganu pļavā atradu kalmes. es jau nezcikgadus esmu pēc viņu smaržas ilgojusies, bet viņas vislaik nedevās rokā. Līga jau ar teica, ka neesot kalmju viņas pļavās. bet es atradu. sagriezu smalki un izkaisīju pa guļistabas grīdu, lai smaršo.

bet vispār man gribas, lai pamazām uzaug kaukādas ikgadējas saulgriežošanas tradīcijas. nu tādas, kur dara visu, kas pašam patīk un interesē, nedara to, kas nepatīk un neinteresē un apkārt ir vēl vismaz daži, kuriem patīk un interesē apmēram tas pats.


šodien:
manējais


Kārļa vainags ar zemenītēm








vakar: