*

burrrvīga diena. daudz laika pavadīju vienkārši bezmērķīgi kopā ar zirgiem baudot saules vannas un vērojot zirgu dzīvi. pirmoreiz redzēju savu zirgu guļot. pēc tam pajāju pa laukumu bez segliem un ar segliem izlēkšojos pa mežu. bet vakarā, jau tādā pamatīgā krēsliņā, divreiz labprātīgi iezvēlos Misā, tādējādi atklājot peldsezonu 2012.
vēl man šodien pa ilgiem laikiem teica, ka man esot traks skatiens/acis. un kādam citam cilvēkam es asociējoties ar zaļo dzilnu.




vispār šis brīdis gadā ir tas, kurā zirgi izskatās visnejēdzīgāk. kurš vairāk, kurš mazāk paspējis atbrīvoties no ziemas kažoka, visi tādi plukataini un blaugznaini. un mūždien pa dubļiem izvārtījušies. bet šiverīgi un priecīgi. vairs nestāv mūždien pie barotavas sienu gremodami kā aukstā laikā, bet sāk šeptēties riņķī un ilgojas pēc lielajiem vasaras ganiem un zaļas zāles.



manējs guļ. kad pienācu gan uzreiz uzleca augšā un sāka šuharēt pa kabatām




Volframs (un fonā Draiskulis)


Pikucis




Volframs un Naudiņš






Volframs un Faira


cientēvs un cienmāte




cientēvs






Roi un Ariks spēlējas, bet Draiskulis stāv par šķīrējtiesnesi


Faira ar mīļāko


žļurinās pa ūdeni. dzer, rokās ar kāju, šļakstinās, velk ārā kaukādas dūņas un ēd gardām mutēm








Dorelis


patriarhs un jaunkundzīte jebšu vecākais ar jaunāko


šitāds mans zirdziņš izskatās pēc ābolu un biešu ēšanas. nojaucies līdz acīm


un šitāds kad taisās vārtīties


bet šāds, kad vārtās


un šāds, kad novārtījies


cientēvs beidzot redz kas notiek apkārt


cientēvs ērzeļojas


Faira ar mīļāko


p.s. un pastieties cik viņi visi laimīgi un priecīgi izskatās šādi dzīvojot (t.i. 24/7 ārā). esmu izaugusi jau līdz pārliecībai, ka zirgu turēt stallī ir tāpat kā suni turēt pie ķēdes (un man suņa turēšanas pie ķēdes liekas noziegums)