*

šodien bij eglīte Dabaszirgos. pēc dubļainas izjādes pa mežu, ār-eglītes rotāšanas ar zirgu uzturā lietojamiem rotājumiem un pamatīga mielasta (man nenormāli garšo cepeškrāsnī cepti kāļi un rāceņi), izrādījās ka saimniece itin labi prot spēlēt akordeonu un, ka liela daļa sanākušo nesaprotamā kārtā prot dziedāt tautas dziesmas latgaliski. es nemācēju, bet viena bija tik lēna, gara un sērīga, ka ap vidu jau varēju itin labi pavilkt līdzi. bij arī ciemiņe, kas pieprot kokles spēli un demonstrēja mums ļoti apgarotus Circenīša Ziemassvētkus (tos gan neviens nemācēja iesākt tā, lai nevienā mirklī visiem nepaliktu par augstu un neizdziedamu). visādas spēles arī notikās, kuras vienā brīdī izraisīja masu smieklu histēriju.

visi slavēdami ēda tās manas mokošās piparkūkas (varbūt formas dēļ?). mafinus gan arī. bet tos, kas bija atstāti mājiniekiem aprija suns. pa kluso noķeksēja no galda malas.

un zirgs šodien bija pilnīga pulvermuca. likās, ka sprāgst no enerģijas. knapi valdīju.