(bez virsraksta)

Aug. 27., 2014 | 04:27 pm

pirms stundas atbraucu uz laukiem. atvedu veselu lērumu augļus un maztauku jogurtu kā pretargumentu sviestiņkrējumkūciņām. sestdien no rīta i. iebrauks man pakaļ un mēs dosimies preču apmaiņas braucienā uz mellupiem. ā un izskatās, ka turpmāk būšu ne tikai resna, bet arī klibojoša. drošvien svara pieauguma dēļ ir atkalatsākusi sāpēt pēda, kuru pirms diviem gadiem sabrauca olimpias preču rati.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 27., 2014 | 09:27 am

laukos mums ir suns- ļoti mīļš, draudzīgs, mani vaktē, caurām dienām dežūrē pie mūsu istabas durvīm un no rītiem modina (jāteic gan, ka ienīst bērnus, par ko mums bišķi stress, bet nu cerēsim, ka ar ģimenes bērnu, ko redzēs, dzirdēs diendienā, būs citādāk). bet man ārkārtīgi blakus šīm burvīgajām attiecībām pietrūkst kaķīštuvums. ja pa rokai pagadās kāds kaķītis, šķiet, ka pārējā pasaule tobrīd apstājas. esmu tikai es, mani centieni izpatikt un kaķītis, kurš lauž vai ielīksmo manu kaķīšmīlošo sirdi.
esmu jau izpētījusi, ka laukos papildināties vēl ar kaķi nebūs iespējams. kaut kam tur it kā esot alerģija, nezinu, bet tas nav svarīgi, jo pāri visam ir simtprocentīga nepatika pret kaķiem, turklāt arī ģimenes sunim tiek mācīts dzīties pakaļ katram pūkainītim, kas izvēlējies piemājas pagalmu savām ekspedīcijām. šādos apstākļos neesmu gatava nevienam kaķītim apsolīt drošību.
bet, ja mēs kādreiz būsim ļoti bagāti un spēsim uzturēt divas normāla izmēra mājas, tad tajās otrajās mājās man gan būs kaķītis, pat divi!

Link | ir doma | Add to Memories


šodien pirmo reizi

Aug. 26., 2014 | 04:07 pm

biju uz grūtnieču kursiem,
pilnā sabtransportā mani palaida apsēsties.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 25., 2014 | 04:02 pm

šodien bez atsevišķiem sīkumiem, par kuru vajadzību vēl neesam droši, un vēl šādām tādām sīkumlietām, kuras tikpat labi var arī nepirkt, tika iegādāts viss vēl nenopirktais mūsu pirmajai atvasei. un tagad lai viņa nečīkst, ka nav, ko vilkt mugurā varu mierīgu sirdi dzemdēt pievērsties dzemdniecības un bērnkopības teorijām.
Tags: ,

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 21., 2014 | 06:37 pm

ļoti saasināti uztveru neizgulēšanos. šonakt lielākoties vēroju zvaigznes un klausījos, kā ceriņkrūms skrāpē jumtu. un jau pus septiņos pamodos. šodien tāds vājums, tāds ģībums, karsoņi un kas tik vēl ne.
varētu pavakariņot un līst gultā, bet pie i. jau no četriem ciemiņš un es piestrādāju par pareizu valodiņu.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 21., 2014 | 10:45 am
mood: taisos uz R

pēc i. mammas jaunībsdienu drēbju izrevidēšanas esmu tikusi pie diviem hipsterūberseksī svārkiem. nevaru vien sagaidīt rudeni, lai tajos varētu iestūķēt savu vēderu un...aiziet uz veikalu.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 19., 2014 | 04:02 pm

melotu, ja teiktu, ka es vairs nekad, noteikti, noteikti nekad neatsākšu smēķēt. man pietrūkst šī meditatīvā procesa.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 16., 2014 | 10:39 pm

i. tikko miedziņā piesolīja mani aizvest uz snuku.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 16., 2014 | 06:50 pm

šejienes humpala mani izlutinās. iepirkties jaundrēbju veikalos man roka neceļas jau gadiem, arī humpalveikalos piekasos cenām. piemēram, humana jau sen ir kļuvis par buržuju veikalu pēc manām domām, bet šeit, laukos, ir tāds humpalveikals, kur drēbes dod vai nu par 20 centiem gabalā, vai vispār par velti. pagāšnedēļ nopirku pusgarus puķainus svārkus par 20 centiem, šodien melnu adītu džemperi un dzeltenu adītu jaciņu man iedeva tāpat vien līdzi pārējam pirkumam.

Link | ir doma {2} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 15., 2014 | 10:49 am
music: mr. zivs

palieku veca kundzīte. vakar, ejot pāri tiltam, nabas topa pleijliste uzmeta oranžās brīvdienas. un man neriebās. bet man, taču man nepatīk tās jautrās mūzikas. drīz drošvien sākšu klausīties arī pnd :( un rīta stieni :((
vēl muzikālajā tiltā sapratu, ka jau divus gadus starmeša uzstāšanās labā dabā ir labākais, kas ar mani tur muzikāli noticis.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 14., 2014 | 02:51 pm

ārstiem ir ļoti dažāda attieksme pret manu hroniski ciestošo hidronieri. ak jā, vispirms par to, ka šonakt nogulēju ne vairāk par divām stundām- apmēram vienu stundu nakts pirmajā pusē un vienu jau uz rīta pusi. vecrīgā diennakts laikā bija savairojušies odi tik, ka kopā mēs pa abiem samatemātikojām apmēram 20 nosistus odus, bet, ieslēdzot gaismu, konstatējām, ka ap mums lido vēl apmēram divreiz tikpat. un šādā divu stundu nestāvoklī ar ļoti kosmosu galvā, ciet krītošām acīm, vispārēji nestabilu koordināciju devos uz gaiļezera slimnīcu vizītē. tur, protams, daktere kavēja savas minūtes divdesmit, kamēr es cīnījos ar negulēšanas sekām. kad mani beidzot pieņēma, pamodos ātri. daktere, kas pēc sejas atgādināja manu valodniecības pasniedzēju leikumu, sāka runāt kaut ko par to, ka šodien mani mājās negrib laist, ka zvanīšot kaut kādam andrim, lai viņš mani apskatās. iešana pie ārstiem jau tā nav patīkama, bet, ja vēl draud iepriekš nepieteikta apskatīšanās, kuras mērķis būtu manī ievietot un atstāt kaut kādu trubiņu, tad..tad. nu, es ļoti sabijos no hospitalizēšanas. labi, ka andrim, ko daktere, kas pēc sejas un līdzības kā lidija leikuma, nosauca par profesionāli savā jomā, šodien pēdējā diena pirms atvaļinājuma. pa telefonu izklausījās, ka viņš bija jau ļoti atvaļinājumiski noskaņots. pēc tam, kad l. leikumas līdziniece nosauca manus parametrus, viņš sāka attaisnoties, ka šitai jaunajai sievietei taču vairs nav aiz kalniem dzemdības, var taču paciesties un pēc tam redzēs, galu galā pašam jau šodien esot pilns pieraksts, negriboties nevienu ņemt no malas (lai arī man pašai joprojām bija bail papildināties ar trubiņu, pēc šiem vārdiem mana seja ironiski nosmīnēja. ak, dakteri andri, ak, ak. drošvien jau skapī pulsēja izgludinātais krekls ar vasarīgu attēlu). tā kā pārējie dakteri bija vēl visur kur (liela daļa atvaļinājumā), l. leikuma teica maģiski mierinošos mājās palaišanas vārdus ar veselu lērumu nosacījumu, kuri man jāievēro.
pēc tam apaļa, laimīga un bez trubiņas organismā braucu apmierināt savu mazdrēbīšpsihismu. vēl pēc tam izgāju cauri tirgum, kur atklāju, ka humanā šodien viss par 1 eiro. nopirku trīs resnās kleitas un nevienu aizkaru, jo vienīgie divi, kas bija komplektā pa divi, nebija visai pievilcīgi. vēl pēc tam nopirku kastīti kazenes un avenes, kuras šobrīd jau esmu gandrīz visas apēdusi. tālākajā plānā indēt odus un kamēr tie mirst, aizstaigāt līdz ķīpsalai, pēc tam vēl būs kabacis un saldējums. bet rīt vakarpusē visdrīzāk atpakaļ uz laukiem.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 12., 2014 | 09:28 am

vakar no rīta man bija randiņš tuvākajā pilsētā (bija iemesls beidzot uzkrāsoties un atbrīvot matus no gumijā sasietās ligzdas). kamēr gaidīju randiņa biedru, tikmēr koķetēju ar kaķi uz soliņa, kurš sāka piemērīt manu rokas somiņu. pēc tam nu jau ar īsto randiņa biedru devāmies nelielā pastaigā, pēc kuras sekoja saldējuma notiesāšana un pusdienas picērijā pie lielā kvasa kausa.
bet vispār vakar bija viena no tām grūtajām dienām, kad dur, velk un nevaru. un atkal arī uz nieres. vispār man pēdējā laikā aizvien biežāk ir grūti. sāku nožēlot, ka visus ejamos darbus, pateicoties lieliskajai pašsajūtai un fiziskajai pietiekamībai, kas bija līdz šim, esmu atstājusi uz pēdējo.
Tags: ,

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 10., 2014 | 08:49 pm

esam šausmīgi pārguruši. i. jau guļ, bet es cenšos iekārtot miega filmai savu sāpošo muguru. šodien no deviņiem rītā līdz gandrīz septiņiem vakarā kopām dzīvojamo platību un, jā, pabeidzām. tagad tikai jāturpina uzturēt tīrību, kārtību, jāatvaira visi mēģinājumi tur atkārtoti ierīkot noliktavu, jānopērk un jāpieliek biezie aizkari un aiznākošnedēļ no māsas jāatved un jāiekārto visas bērnlietas un savlietas, bez kurām septembri, oktobri spēšu iztikt.
šodien neparasti pēc darbdienas gribējās iedzert vēsu alu vai šampanieti, vai abus. tā vientā nopirku sev marmelādi un izvārīju piparmētru tēju.
Tags: ,

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 8., 2014 | 04:55 pm

cik vienkārši, cik nožēlojami. es tikai sēžu internetā un iepērkos. tāpat bija rudenī, kad i. bija aizbraucis uz vāciju, bet man bija plaušu karsoņa mājas režīms. tad es pirku sev kleitas un džemperus, zīmēju randiņus, mainījos precēm. tagad roka stiepjas pēc bērnlietām. varētu jau arī sev kleitas un džemperus, bet es nezinu, kādos apkārtmēros es būšu pēc tam. šobrīd ar savu milzu guzu visu pārāk smuko tikai sacūkotu, tāpēc mieru, tikai mieru.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 8., 2014 | 01:05 pm

viens no iemesliem, kāpēc es, mainot dzīves vietu un ritmu, negribu mainīt arī savu ģimenes ārsti, ir tas, ka man viņa ļoti atgādina dakteri hibertu. arī tad, kad viņa ir savārījusi sūdus, kas notiek visai bieži, viņa dara tikai šitā. un es vairs nezinu, kura no mums ir dumjāka.

Link | ir doma {2} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 8., 2014 | 09:05 am

piektā diena- laukošanas rekords. un man jau šķiet- ko es tajā pilsētā darīšu, aizbraukšu ceturtdien pie ārsta un pēc tā uzreiz atpakaļ. lai gan rīgdarāmā ir- jānopērk aizkari un durvju eņģes, lai skapis neuzkrīt uz galvas, vēl miljons higiēn, apģērb un medikament preces, nemaz nesākot fantazēt par to, kādā čokurā šobrīd sarāvusies mana palodžpuķe. i. arī rīgā nav bijis visu nedēļu, vien svētdien aizbrauks pēc izrakstiem, ja tad vēl kāds augs vispār būs glābjams.
un matemātikas ziņās šodien par resnumu. rit 31. (29.) nedēļas 3. diena un es sveru bez piecām minūtēm 62kg, kas ir +10kg no mana sākumsvara. visbaisākais ir tas, ka pēdējo trīs nedēļu laikā esmu uzņēmusi nepilnus 3 kg. es nezinu, vai tā tam vajadzētu būt vai vainīga ir lauku krējumsviest diēta, bet es ceru, ka cipars pārstās augt tik strauji, jo man bija apņemšanās (ja rēķina pēc gudrām grāmatām, šajā laikā norma ir +500g nedēļā) 62kg svērt ikmēneša vizītē, kas būs tikai pēc 2 nedēļām. cik esmu apkonsultējusi svara lietas ar citām grūsnām jaunkundzēm, lielai daļai par + divciparu šajā laikā dakteri skrien pakaļ ar rungu, bet man ne reizi nekas nav pārmests un es ceru, ka ne tāpēc, ka vienalga, bet tāpēc, ka viss ir ļoti labi pieņemami, ņemot vērā mana ķermeņa aprises.
Tags: ,

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 6., 2014 | 05:16 pm

katru dienu peldes jūrā un šūpuļkrēsls. asākam sižetam esmu sākusi mācīties krievu valodu.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Aug. 5., 2014 | 11:13 am

nezinu, vai pie vainas beidzot kārtīgais dzīvesveids, bet šī gada labadaba šķita visnelabākā iz manas 5 labudabu pieredzes. jau pirms paša pasākuma, lapojot programmu, sapratu, ka īsti nekā gribu, gribu, gribu dzirdēt nav. latviešu piedāvājums simts reizes atklausīts, atredzēts, apnicis un neinteresants, bet ārzemīšiem garlaicīgi ritmi un paskats. vienīgais izņēmums bija snfu, bet lī skreč perī mani uzmeta ar ļoti garlaicīgu uzstāšanos, turklāt nenospēlēja nevienu hitu. izskatījās, ka arī lielu daļu no publikas uzstāšanās nepavilka, jo koncerta laikā laba daļa no tās pameta priekšskatuvi. (un es, bļin, speciāli cīnījos ar miegu, lai redzētu un dzirdētu :( ) vēl es ļoti cerēju, ka manas sestdienas karstākās stundas izglābs ddt izrāde, bet pēc pusstundas sapratu, ka tā ir gaužām sūdīga ar man nepaciešamu humoru, lai gan izvēle vest uz festivālu tieši šo izrādi visai saprotama- ļoti piemērota latvietim vidējam (tagad es lielos, nostādot sevi kā nevidējo) ar pasūdīgu humorizjūtu (lielos, ka man ir baigi labā humorizjūta), vēl jo vairāk piemērota paģiru rītā, puspālī ar nelielu ielāpu. labi, ka mums pie telts bija mežiņš- tas dienas karsto stundu nosišanai derēja vislabāk.
runājot par telti, pirmās dienas vakaru mums (un man bm koncertu) krietni pabojāja ziņa no šofera. pie mūsteltīm esot atnākuši apsargi un likuši nu jau melnā naktī vākties prom, jo telšu pilsētiņa taču ir citur, bet mašīnas gan varot atstāt tepat un vispār pagāšgad visatļautība šajā pašā vietā esot pārvērtusies par tīro prieka māju. daudz čzf. pirmkārt čzf, apsargi turpu šurpu vazājās visu dienu un vakaru, bet nez kāpēc tieši tad, kad ir tumšs un telšu pilsētiņa jau simt punkti pilna līdz ausīm, viņi izdomā, ka pareizāk būtu mūs tomēr padzīt. otrkārt čzf, kāpēc mašīnas var stāvēt, kur pagadās, bet teltis nē. ja mēs arī gribētu uztaisīt prieka māju, tad daudz veiksmīgāk to varētu, izmantojot tieši auto piedāvātās iespējas un kā tad sanāk- teltī mēs gulēt nevaram, bet mašīnā varam, ja tur gulēt bijis paredzēts? treškārt čzf, jau pagāšgad šo vietu mēs izvēlējāmies, lai aizlaistos no telšu pilsētiņas dzērt, zvērā, ballītē un es neko nesaprotu, esmu mazs, piedzēries, tāpēc ielienu svešā teltī, pieleju to ar alu un atrubos, ko mēs piedzīvojām aizpagājušo gadu un jāsaka, ka izvēle sevi attaisnoja uz visiem simts. bija ļoti mierīgi, kārtīgi un draudzīgi. tas pats bija arī šogad. un vispār apzīmējums prieka māja jau bija aizņemts, nevar divreiz izmantot! kamēr mēs dusmīgi vilkāmies uz savu telti, pārējie bēdu brāļi bija sarūmējušies apsargiem izdevīgi un pa prātam. spiesties telts-pie-telts negribējās, tāpēc es ierosināju pazust, cerot, ka viņi nepiedienīgi neapzīmēs mūsu telti, bet, ja nu pašā naktī, kad i. jau strādās, mani kāds censtos padzīt, turētos pie grūtniecības kā argumenta, slepus kabatā rādot fakjū. beigu beigās gan kaut kas bija izmainījies apsargu prātos un viņi pēc mirklīša esot atgriezušies ar ierobežojošo lentu, lai mūs tur visus ievīstītu ar domu, lai klāt gan vairs neviens nenāk.
vispār, cik tika dzirdēts, daudzus šogad apbūra festivāla apsardze. j. un d. dabūja stundu stāvēt pie ieejas, jo viņi pārkāpa liktenīgo soli pāri teritorijas ierobežojošajiem vārtiem, lai biļeti samainītu pret aproci laikā, kad šis maiņas punkts vēl nebija atvērts. a. atņēma atslēgu ķēdi, jo tā esot par lielu, bet v. piesējās par to, ka kabatā ir tikai šķiltavas. cik sapratu, uz viņa ģīmja pelnu, ogļu un iznīcības paliekas un tas nekas, ka cigaretes var nopirkt tikpat labi arī bārā. s. arī ticis teju izkratīts ārā no apakšbiksēm.
šogad bija arī ļooooti daudz cilvēku, nudien ļooooti un pārāk. turklāt ļooooti un pārāk daudz tīņu, kas pabojāja pasākuma kopatmosfēru. (ne manu veselības problēmu dēļ) svētdienas rītā nācās padzīvoties medpunktā, arī tur dāmītes sacīja, ka mazgadīgie tikuši vesti viens pēc otra pārpāļa neprātā.
vēl, kā jau katru gadu, bija milzu čakars ar apskrieties telti. kad mēs atbraucām un ieraudzījām telti, gandrīz noņirdzāmies zili, pārstājām ņirgt, kad tajā brīnumbērnā iegājām iekšā. tā bija vairāk kā siltumnīca, bet labā ziņa- mirt paredzēts visai nelielam cilvēku skaitam. kad k. atveda aparatūru, viņš sacīja, ka tur saiešot iekšā tikai viņa vedums, bet m. tikai laimīgi sacīja: man patīk! un beigās apvainojās, ka nevienam nelikās tāpat. pilnīgi nepārdomāti sadalītas bija arī haltūrmaiņas, vēl bija pārpārēm karsts, lipīgs un bezgaisīgs, bet bija iespējams nopirkt ļoti gardus ogu sorbertus, no kuriem es principā pārtiku divas dienas. vēl bija forši beidzot izstaigāt visas meža takas. mums gribējās svētdien no rīta izskriet salasīt tur novērotas gailenes, bet bija tik karsts un tik ļoti patika piedāvājums iebraukt gaujā, ka steidzām pakot, krāmēt un ap desmitiem rītā jau braucām prom.
ak jā, atpakaļceļā notika mana pirmā pelde šogad. knapi gan saņēmos, bet pēc tam jutos kā cilvēks un vairāk. toties rīgā teju izlēmām par labu bada nāvei. bija tik karsts, tik nogurums un neizgulējums, ka nedz taisīt ēst, nedz iet kur paēst. beigās mani izglāba mans vēders un i., satinies slapjā dvielī, devās pēc pusdienām. pēc nelielas diendusas mani uzrāva augšā sajūta, ka smoku. istabā bija ārprātīgs bezgaiss, no loga vaļā/ciet nekādas jēgas, slikti mums abiem, bailes iet ārā un eksistēt. pēc aukstas dušas saņēmāmies pašā vakarā iekrāmēt ceļa somu uz laukiem. tā, nu, es te jau trešo dienu. vakar i. neaizgāja uz darbu un mēs bijām manā šī gada peldē numur 2. šoreiz pat degungaljūrā.
turpmākajā vasaras plānā cerams, ka vēl kāds dabizbraukums un daudz mājkārtošanas, lietkārtošanas, kurssākšanās un kas tik vēl ne. tuvojas rudens un man sāk palikt bail. nevaru saprast, no kā vairāk- no pašām dzemdībām vai no tā, kā tikšu galā ar pavisam pavisam mazu mazu maziņu zīdainīti.
Tags: ,

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jul. 30., 2014 | 11:40 pm

biju uz tīņu rokkoncertu depo. nosēdēju kā tāda kūka krēslā, dzerot apelsīnu sulu un vērojot jauno paaudzi. pa kuru laiku nosirmoja santa.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Jul. 28., 2014 | 05:20 pm

kaimiņienes prāts atkal skaidrs un i. šodien zvanīja tantes pusradiniece. kaimiņiene viņai stāstījusi, ka tovakar i. viņai uzbrucis. labi, var arī tā, bet nez kā viņa skaidrojusi uzbrukšanas iemeslu. es gan viņas vietā i. tagad lolotu un mīļotu, jo tieši un tikai viņam pietika pacietības ar viņu nakts laikā pusotru stundu čakarēties (tas ir, pusotru stundu uzbrukt). ja šis darbiņš būtu tikai man uzticēts, viņa jau sen būtu aiztransportēta uz iestādēm. katrā ziņā situācija bezcerīga. prom viņu nekur nevedīs, jo pilnīgi pret to ir pati kaimiņiene, viņa pat neļaujot nevienu dakteri veselības aprūpei, pārbaudei vest pie sevis. nāksies vien sadzīvot ar dusmīgām acīm un domām, bet tagad vismaz mums ir kopējas telefona numurs un noruna zvanīt viņai uzreiz kā tantei atkal sāks rādīties ērmi.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories