(bez virsraksta)

Mar. 27., 2015 | 12:32 pm

paģiras, ounou.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 20., 2015 | 09:11 pm

gribēju ielikt baigo joku zem ljcut, bet mana datorpele atkal kļuvusi nevaldāma. joku nebūs. arlabunakti.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 13., 2015 | 09:22 pm

MĒS ESAM MĀJĀS! bkus, protams, ieturēja savu stilu līdz pat beigām. mūsu daktere pusdienslaikā teica, ka izrakstu pēc mirkļa uz palātu atnesīs māsiņa. protams, neviens neko neatnesa līdz pat mūsu prombraukšanai pulksten sešos vakarā, kad gāju pati prasīt postenī, savukārt tajā visas māsiņas taisīja lielas acis, nezinot un nesaprotot, par kādu izrakstu iet runa, jo visi it kā jau atdoti. beigās to lapu kaut kur savandīja un tad sekoja otrs wtf. fizioterapijā man reizes trīs vismaz teica, ka e. ir pilnīgi vesela un nekāda papildus vešana uz fizioterapiju pēc slimnīcas nav nepieciešama, bet daktere izrakstā saka, ka nepieciešama papildus fizioterparija. ticēšu gan laikam tam, kas ar e. diendienā nodarbojās un nekur viņu šobrīd nevingrināšu.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 13., 2015 | 03:10 pm

pēc vakardienas faita es vispār diezgan daudz pārdomāju un pārrunāju, cik mamma vai nemamma esmu.
jā, man nav pieņemams 24/7 kabināt bērnu pie vēdera un izdabāt pilnīgi visiem niķiem. nav un nebūs. pēc vakardien pateiktā es vispār diezgan ieplīsu, bet tad pēc sarunām ar citām mātēm ārpus nodaļas secinājām, ka viņu attieksme pat ir izprotama. tie bērniņi jau no dzimšanas ir īpaši, pieprasa īpašu uzmanību, īpašu strādāšanu ar viņiem, mana neatbildēšana uz katru e. pīkstienu drošvien izskatās kā necilvēciguma kalngals, ja pašam pierasts būt un dzīvot tikai bērnam.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 12., 2015 | 10:10 am

pirms nedēļas te pieņēma jaunu apkopēju. viņai ir ļoti skumja un pelēka seja, acis vienmēr nodurtas, bet, kad viņa pabeidz mazgāt palātu un ver ciet durvis, es pasaku 'paldies' un viņa lēnām paceļ savas visu skumju acis un pasmaida.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 11., 2015 | 03:07 pm

dakteri teica, ka tas pie šāda režīma esot visai bieži novērots mazbērnu vidū. un, jā, tas ir šausmīgs kašķīgums, nekā nepatikšana, bieža pīkstēšana un pat kārtīga kliegšana. mēdz būt arī miega traucējumi un neēšana. šodien mums iet vareni traki. e. viss riebjas un pirmo reizi dzīvē pēc ēšanas viņa jutās nevis apmierināta un laimīga, bet gan sāka drausmīgi kliegt. man ļoti sāp galva un gribas iedzert.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 10., 2015 | 09:11 am

mūs piektdien laiž prom. urā forever!

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 9., 2015 | 11:30 am

es ļoti ceru, ka šī būs pēdējā slimnīcas nedēļa un piektdien mūs izrakstīs. ja es nebūtu uztaisījusi to skandālu, tad piektdien mūs skaidrāks par skaidru izrakstītu, jo ārstējošiem mediķiem mēs esam par garlaicīgu un visi kā viens man paspējuši uzdot jautājumu, ko mēs vispār darām slimnīcā, bet nu vairs nezinu, jo iespējams daktere, zinot, cik traka dāmīte esmu, par katru cenu gribēs e. dot to, kas pienākas, un tad nāksies vēl līdz otrdienai te sab/pūt. šodien iekšā rakstās jaunie pacienti. visi skraida, stumda un grūsta gultas, e. jau izgājusi 2 no 3 procedūrām, tagad guļ un krāj spēkus vingrošanai. šodien varbūt atbrauks i., rīt mana māsa, pēc tam cerams a. un ceturtdien tepat tiksimies ar i. un taisīsim ratiņbraucienu. kaut kā tā nedēļa jānovelk.
ā, un vakar mēs bijām bērnu ballītē. dzērām rumiņu, ēdām pusdienas. brīvdienas vispār bija lieliskas. labi, ka es neizturēju :)

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 7., 2015 | 01:20 pm

pēc tam, kad manā palātā ievēlās tāda tipiska rajončika meitene un pateica, lai es neļauju e. tagad raudāt, jo visi pārējie bērni guļ, es nodomāju- ejiet jūs visi nahuj un pielauzu i. šonakt palikt vecrīgā. es nezinu, kā mēs satilpsim, gulēsim, dzīvosim, bet man pohuj. es šejieni vairs nevaru izturēt. lūdzu, lūdzu, laika dievs, esi žēlīgs un dari tā, lai nākošā nedēļa paskrien vienā sekundē.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 6., 2015 | 08:45 am

rīt un parīt mums ir no procedūrām brīvas dienas. rīt brauks ciemos mana mamma un pēc tam i., bet svētdien mēs sēdīsimies 21. autobusā un brauksim uz centru ciemos pie arta un pie reizes e. ielikt vannā, jo mazgāt e. šeit būtu noziegums pret bērnu un, jā, es nevaru šeit naktīs pagulēt. punkts.
Tags:

Link | ir doma {2} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 5., 2015 | 02:41 pm

es drošvien tagad tikšu dēvēta par nodaļas psihopāti, bet, jā, tas beidzot notika- ES PATEICU VISU, KO PAR ŠO IESTĀDI DOMĀJU. viss sākās ar to, ka vakar vakarā e. sāka mistiski pūžņot acs, patīrīju, bet šorīt ar vērienu process turpinājās. no rīta aizgāju to pateikt māsiņai, kura problēmu piefiksēja un sacīja, ka daktere pa dienu pie mums ienāks. dienas laikā acs turpināja pūžņot un pēc paēšanas mazmiedziņa bija kļuvusi sarkana. pulkstens jau bija pāri vieniem dienā, visas procedūras bijām izgājušas, varētu tā kā iet pastaigāties, bet daktere e. aci vēl nebija apskatījusi, tāpēc es, ļoti miermīlīgi noskaņota, izlēmu vēlreiz aiziet uz māsu posteni un apvaicāties, ap cikiem dakteri varētu gaidīt, lai varētu plānot turpmāko dienu. postenī sēdēja trīs māsiņas (lasīt: blozgas) un klačojās. es paskaidroju situāciju, pavaicāju, vai daktere vispār ir nodaļā un cikos viņu var gaidīt. blozga a, pat neapskatot e., pateica, ka viņas acij nav nekas nopietns, jo neesot apsārtusi, uz ko es atbildēju, ka ir gan apsārtusi, tad viņa izlēma, ka varētu pakustināt savu kuslo ķermeni, lai pārliecinātos, ka man ir taisnība, bet arī šī viņas mazā sakāve nenesa nekādu man tīkamu risinājumu. principā es arī pati biju visai droša, ka nekas nopietns viņas acij nekaiš, bet visa sāls slēpās attieksmē, jo pēc tam, kad blozga a bija apskatījusi e. aci, viņa noteica, ka daktere esot kaut kur nodaļā, lai gaidam palātā līdz četriem, bet visdrīzāk viņa jau par mums ir aizmirsusi, tāpēc neatnāks. es viņai vaicāju, ko mums darīt, ja viņa šodien neatnāk, uz ko viņa, pretīgi novīpsnājot, atbildēja, ka gaidīt rīt, nekāda katastrofa jau neesot. vārds "gaidīt" man, esot te, ir uzdzinis pamatīgu alerģiju, sajutu, ka pūķīgs karstums pārņem visu ķermeni, pat vairs neatceros, ko teicu, bet māsiņa, pieceļot savu pakaļu no krēsla un atkal jau smīkņājot, noteica, ka, ja jau viss ir tik traki, viņa saņemsies dakteri sameklēt. ok. iegājām palātā, pēc pāris minūtēm tā pati māsiņa pie mums ienāk un ziņo, ka dakteri nav atradusi, bet (un atkal jau pretīgi smīnot), ja jau esot tāda katastrofa, tad varot pēc četriem pateikt dežurārstam, lai pie mums ienāk. šajā brīdī es neizturēju un pateicu, ka nesaprotu, kas šajā situācijā ir tik smieklīgs, ka tas viss jākārto ar tik necienīgi izsmejošu attieksmi, pateicu, ka viņi par mūsu aprūpi saņem algu un es tik prasu to, kas mums pienākas un par ko viņai maksā un beigās vēl pieminēju, ka vispār esmu ļoti neapmierināta ar to, kas ar mums notika (vai drīzāk nenotika) pirmās divas dienas. māsiņa diži nespurojās pretī, pateica, lai gaidam dakteri līdz četriem vai dežūrdakteri pēc četriem un, ka tavu brīnumu, pēc piecām minūtēm mūsu palātā ienāca pazudusī daktere. redzka vajag uztaisīt traci, lai visi zudušie atrastos un operatīvi būtu klāt. izrakstīja e. pilienus, teica, ka nozīmēs māsiņām nekavējoties sākt ārstēšanu un, ja e. būs nepieciešams, iztrūkstošās procedūras notiks. pēc pāris minūtēm ar acu pilieniem rokās klāt bija tā pati mana draudzene, kura nezinu, kā tas bija jāsaprot un kā tas līmējas kopā ar mūsu ķīviņu, bet sacīja, ka viņiem tie likumi mainās tik strauji, ka nevar izsekot līdzi (?) un beigās, kad e. sāka raudāt, pateica, ka tas laikam viņai iedzimies no mammas, es tikai augstprātīgi pateicu, ka tā ir laba īpašība, jo redz, cik ātri visi atrodas un viss nokārtojas, ja uztaisa traci un mēs laimīgi šķīrāmies. bet par to "ja vajadzēs, e. nozīmēs iztrūkstošās procedūras" gan bļe, jo es ārkārtīgi, šausmīgi, briesmīgi, drausmīgi negribu te uzturēties ilgāk par nākošo piektdienu.
Tags:

Link | ir doma {6} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 5., 2015 | 10:46 am

šodien esmu ļoti engrij bird. neskaidru iemeslu dēļ es šeit naktīs guļu ļoti slikti. visu dienu nāk miegs, nav spēka, jāžāvājas un jāskaitas stundas līdz vakaram, kad iekrītu gultā it kā miegaina, it kā nogurusi, bet tāpat nespēju savas stundas trīs iemigt. šonakt arī bija tāpat, bet papildpriekos apmēram divas stundas pēc tam, kad es iemigu, blakus palātā sāka raudāt bērns un darīja to līdz sešiem rītā. vienīgais labums, ka e. no trokšņa nepamodās, vairākas reizes vien nogrozījās un gulēja tālāk, lai jau septiņos no rīta, laimīgi izgulējusies, sāktu čivināt nesen aizmigušajai māmiņai ausīs modinātājdziesmiņas. engrij, verij, verij engrij
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 4., 2015 | 08:55 pm

šodien beidzot notika viss, bet šī varenā bardaka dēļ e. tiks atņemta viena sssr procedūra un masāža un divas vingrošanas. es jau varētu iet kasīties, bet mani, goda vārds, mirdina doma, ka kaut ko sakasīšu un tāpēc vajadzēs šeit palikt vēl par divām dienām ilgāk (principā par četrām, jo sestdienās, svētdienās notiek nekas). ā, vienīgi interesanti bija tas, ka šodien mirkli pēc tam, kad biju e. pierunājusi, ka tusēt savā gultiņā ir daudz foršāk par tusēšanu man rokās, palātā ievēlās sssr dāma un ziņoja, ka jāņem bērns un jānāk līdzi. pirmajā mirklī apstulbu, tāpēc vispirms paķēru bērnu un tikai tad pajautāju, uz kurieni mums jāiet. jāejot uz procedūru. tad man vajadzēja veselas divas reizes skaidrot, ka procedūru jau apmeklējām no rīta. beigās viņai atlika tikai izbolīt acis un nopriecāties, cik pavirši aizpildījusi savu grāmatvedību, mūsu apmeklējumu tajā neatzīmējot. bravo! man vispār šobrīd ir tā, ka pilnīgi niez izpelnīties kādu rājienu, aizrādījumu, nu kaut ko, lai pēc tā varētu gāzt ārā visu, ko es par šo iestādi domāju. es zinu daudzus, kas sūrojas par pavadīto laiku dzemdību namā. nu, ziniet, vai nu man toreiz baigi veicās vai arī tur, salīdzinot ar šejieni, ir gatavā paradīze visādā ziņā.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 4., 2015 | 08:31 am

šorīt labrīt vietā māsiņai prasīju noskaidrot jau divas dienas nenotikušās vingrošanas iemeslu. izrādās, ka tas kaut kāpēc nebija atzīmēts slimības vēsturē, līdz ar to rehabilitologam nebija nodota ziņa, ka jāienāk pie mums, jānovērtē e. un jāizraksta vingrošana, bet vingrošanas priekšniecībai savukārt nebija pamudinājums no rehabilitologa. kaut kāds sviests. bet vispār māsiņas izskatījās vairāk nobažījušās par to, kāpēc man vakar 2x kļūdas pēc tika pasniegta ēdienreize, ne par to, ka 2 dienas mūs te reāli čakarē. fuj, es pat naktī nevarēju atslābt. sapnī redzēju, ka masāžas vidū mums liek tīties prom, jo ir atnākusi kaut kāda dzemdētāja, no kuras jāizmasē bērns tā, lai viņš nākotnē būtu mākslas vingrotājs.
Tags:

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 3., 2015 | 09:47 pm

šodien līdz pulksten 12 dienā e. bija izgājusi 2 no 3 procedūrām. paspēju jau sapriecāties un priecājos līdz trijiem dienā, kad mani sāka mākt nepacietība. atkal savācu e., gāju meklēt kādu zinošo un uzzināju, ka ārstnieciskās vingrošanas veicēja jau ir prom. nu vatafak.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 3., 2015 | 09:50 am

visās palātās, kas vienvietīgas, siena uz gaiteni ir no caurspīdīga stikla, tāpēc visi garāmgājēji, kam vien nav slinkums, ielūr iekšā, ko tad mēs darām. vēl pie mūsu stikla ik pa brīdim pienāk kāda pēc skata nedaudz dīvaina meitene ar milzīgu zīdaiņpuiku rokās (es patiešām pirmo reizi redzu tik milzīgu zīdaini). pienāk, skatās iekšā mūsu palātā un vairākas reizes saka: rekur meitenes, rekur meitenes. un mēs tikai smaidām. ā, vakar it kā bija nozīmētas procedūras, bet neviena nenotika, jo neviens mūs nekur neuzaicināja. gaidīju līdz sešiem, tad paņēmu e. un izmetu loku pa gaiteni, cerot satikt kādu, kam pavaicāt, kāpēc mēs visu dienu vienkārši nosēdējām palātā, bet neviena nebija, tāpēc bēdīgas devāmies vien atpakaļ uz savu stikloto pili, kur e. pieder pašai sava dzelzs redeļu gulta princešu baltā krāsā. bet šorīt mūs uzaicināja uz kaut kādu procedūru, kuras nosaukumu un to, ko tā dara, nesapratu, jo veicēja runāja ļoti sliktā latviešu valodā, bet man bija kauns pārjautāt viņai trešo reizi. bet šajā procedūrā e. aptina ar kaut kādu šalli un pieslēdza milzīgam bleķa aparātam, kuru rotāja izteiksmīga sssr emblēma. e. raudāja, tāpēc man 15 min viņa bija jātur rokās, atzīšos, ka gandrīz izlaidu garu. ā un vēl arī šeit ir tā- jo sūdīgāku amatu ieņem, jo lecīgāks esi. šodien man uzdirsa apkopēja par to, ka pamperu nebiju iemetusi miskastē, bet gan sarullētu uzlikusi virs tās. vispār tas bija tāpēc, ka es visus pamperus nesu uz sanitārās telpas kopmiskasti, lai tos nevajadzētu krāt palātā un te nesmirdētu. es viņai to paskaidroju, sakot, ka vēl nebiju paspējusi to pamperu aiznest, bet viņa mani nesaprata, jo neprata un nesaprata valsts valodu.
Tags:

Link | ir doma {6} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 2., 2015 | 01:03 pm

šausmas. e. guļ milzīgā dzelzs redeļu gultā un pašā palātā pat nav kontaktligzdas. labi vismaz, ka mūs neiekārtoja ar skatu pret kapiem.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 28., 2015 | 03:28 pm

mammas vispār ir kaut kas tik varens, ka nu

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 27., 2015 | 07:36 pm

izrādās, ka rīgā ir tāda stila un modes vidusskola.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Feb. 24., 2015 | 05:10 pm

divas reizes, vēloties izrādīt pieklājību un labvēlību, sameloju, ka man garšo kaimiņienes ceptie laukputukrējumkūkas gabali. trešajā reizē saņemu veselu paplāti ar šo kūku kā dāvanu e. vārda dienā. un ko man tagad darīt, es nezinu.

Link | ir doma {1} | Add to Memories