(bez virsraksta)

Nov. 25., 2014 | 06:47 pm

tas beidzot ir noticis!- man ir caurdurtas ausis. vakar kundziņš i. no lielpilsētas pārbrauca mājās ar jaunu pīrsingu un tad, nu, es sapsihojos, jo man gan nevar jau nez cik tos gadus caurdurt tās sūda ausis. un dabūju beigās par lielu runāšanu ka nu katrā pa adatai. viss beidzot derēja, viss ielīda un tagad dzīst. jāsāk tikai pirkt auskari.
vēl arī mēs šodien esam rīgas dāmītes. e. joprojām stabilajā sānguļā zviln vecrīgas dīvānā, kamēr es jau lēni un sēri krāmējos atpakaļbraucienam. 

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 22., 2014 | 08:57 pm

ir jābūt krietnam bagātniekam, lai varētu izdzīvot ģerevņā. dārzeņi un augļi šeit maksā vidēji par 50 centiem un uz augšu dārgāk par dārzeņiem rīgā (kā naktī zvaigznes), gaļa reizumis (kad labajos, jaukajos lielpilsētas veicīšos ir atlaides) sanāk pat uz pusi dārgāka. labi gan, ka man ir ērti sakari ar rīgu. šeit varu patērēt naudiņu tikai mazei, pienam, jogurtam, našķiem un retu reizi kam rīgā-aizmirsts-nopirkt. vēl šodien vietējā aptiekā akūti vajadzēja iegādāt zāles ar 2e uzcenojumu jau uzcenojumam. acs iemetās arī maisījumu plauktā. E pamatpārtikas piedeva šeit ir pat par 5e dārgāka (starp citu, vērtība +5 maisījumam bija arī RDzn. nu, ķipa, ja izmisušai māmiņai vajadzēs- nopirks, jo kur tad citur liksies). man nudien ir žēl to cilvēku, kurus te neganti izslauc un nudien kauns, kauns, kauns tiem, kas vāra sev desmaizes uz neizdevīga ģeogrāfiskā izvietojuma rēķina. kruti šeit ir tikai vienos humpīšos no diviem. tur I. par kapeikām parasti pērk foršas plates, bet es par 25 vai 50 centiem gabalā sev apģērbu.
vēl te ir šausmīgas rindas pie zobārsta, tāpēc žilbinošu smaidu domās pārceļu uz pilnīgu pavasari. pēc šodienas vizītes nākošo pierakstu, piemēram, dabūju tikai uz 10. janvāri un vēl pēc maniem aprēķiniem līdz pilnīgai laimei būs jānāk trīs apaļas reizes.
ā un nekad nedrīkst domāt, ka es tagad fiksi saēdīšos saldumus un pēc tam nedēļu vairs neēdīšu, jo labākajā gadījumā sanāk tos neēst tikai vienu dienu. man tā tagad ir. šodien I. no tallinas komandējuma atveda citronu un ķiršu marmelādes šokolādē un pīlādžus un rabarberus šokolādē. visu tik daudz un garšīgu, ka jāēd nedēļu vismaz :/

Link | ir doma {4} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 22., 2014 | 01:24 am

istabā tik auksts, ka jāguļ gultā un jāgaida kārtīgs ēstgribas bļāviens. ātrāk nav drosmes piecelties.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 21., 2014 | 10:54 am

jau no bērnības man ir bail no tumsas, bet uzsniga sniegs.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 17., 2014 | 03:24 pm

ļoti gribu dejas un lambrusko.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 14., 2014 | 11:53 am

plauktošana man patīk. tāpēc vakar sarēķināju, ka nebija būts rīgā 28 dienas. tuvojoties vakaram, aizvien vairāk gribējās braukt nekur. tad uznāca miedziņš, nogurumiņš un visbeidzot žēlums būt bez mazā ķipara. pati vakar uzvedos kā visbaltākais no baltajiem eņģeļiem- somā ne šmigas, ne ieroču, somā zīdaiņu piena maisījums, kura dēļ nācās skaidroties ar apsargu. palladiumā ļaužu, tas ir, perfumētas dāmas ielokotos matos un vakarkleitās ka biezs un es tam visam pa vidu ar milzu mugursomu un ap roku visai neērti apviņķelētu mēteli, kuru nevēlējos atstāt garderobē, lai veiklāka promtikšana. liela bija mana depresija, kad, tā jau apkrāmētai, neērtai, karstošai un svīstošai un vēl iespiestai kņudinošu smaržu virpulī, uz skatuves vispirms kāpa ne aurora, bet jumprava. saprotot, ka vakars būs garš, sāku jau glūnēt uz bāra pusi, bet, par laimi, pēc pāris boring dziesmām uz blakus skatuves tika aicināts ritvars. mazliet nobēdājos, ka jau iepriekš biju noskatījusi pāris video no iepriekšējiem koncertiem, līdz ar to biju sev atņēmusi lielu daļu no kānubūs kānubūs sajūtas. bet bija baigi kruta un ritvars patiešām skan kā jaunībā, bet pati aurora daudzreiz ģitāriskāka un smagāka, kas galīgi neslikti. tad, nu, tagad esmu izpildījusi savu gadsimta plānu. labi, vairāk neko nevaru uzrakstīt, jo mansbērns raud.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 6., 2014 | 04:13 pm

šorīt ikrīta kumelīšu dušas laikā E. uztaisīja tādu traci, ka mājinieku vecākā paaudze noraudājusies dežurēja pie istabas durvīm, jo domāja, ka ar mazulīti noticis kas slikts. haha, that's my girl.
vēl man šodien ļoti, ļoti sakārojās reibuma, tāpēc pēc 8 mēnešu pārtraukuma iejaucu sev krūzītē kafiju. viss beidzās ar to, ka man joprojām sāp galva :/

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 5., 2014 | 02:46 am

- pastāv reāla iespēja, ka es aizmirsīšu pieaugušu cilvēku valodu. sarunas un varbūt arī klātbūtni.
- man liekas, ka mūsu ģimenē I. būs tas, kas reizi nedēļā internetā publicēs meitas pirmās kakiņas, pirmos zobiņus, kleitiņas, sejiņas un tā
- man ļoti patīk vērot E. principā es to varētu darīt visu dienu. arī tad, kad viņa histēriski brēc. tas pats attiecas arī uz bučošanu.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 2., 2014 | 06:20 pm

E. stabilajā sānguļā atplīsusi uz I. vēdera, bet I. mugurguļā vidēji skaļi krākuļo. Ģimenes dzīve. Bet es tikmēr priecājos un ēdu vafelītes.
Ā, nopirku biļeti uz koncertu 13.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Nov. 1., 2014 | 02:40 pm

man ir aizdomas, ka mana iepriekšējā dzīves zobārste apzināti centās mani nogalināt, jo šodiena pierādīja, ka šausmu lietas var izdarīt arī humāni. nē, nu paši trakumiņi vēl tik priekšā, bet tāpat.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 31., 2014 | 11:38 am

šodien visu laiku jāstrādā, lai netrīcinātu biksi par godu rītdienas zobārstniecībai. bļaģ, cik ļoti man panika no zobārstiem :(((((((

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 30., 2014 | 05:57 pm

man gan oktobrī viss baigi iet no rokas. pirms trīs dienām nedaudz sāka smelgt zobs. nekas īpašs, bet šorīt pamodos ar sapampušu vaigu. tā kā man rīt nav, kur atstāt bērnu, pie zobārsta braucu tikai sestdien. nu, ja līdz sestdienai vispār izdzīvošu.
un labajās ziņās šodien tas, ka, ja nenogulēšu lētās biļetes, tad 13. eju uz auroru. mēģināšu ar pēdējo vilcienu paspēt atpakaļ uz mājām.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


aurora

Okt. 27., 2014 | 09:07 pm

varbūt es varētu aizbraukt, aiziet, būt? nu, evelīna, kāpēc tu neesi kaut bišķi lielāka?!? tad mana sirds nelūztu. tagad lūzt par jums abām.

Link | ir doma {2} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 21., 2014 | 07:49 pm

vispār jau ejiet jūs visi rīdzinieki galīgi, bet uz pasaules gaismas koncertu es gan gribētu kā ellē.

Link | ir doma {5} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 15., 2014 | 07:45 am

ā un es diemžēl esmu pasākusi attiecībā pret lietām, kas skar manu meitu, teikt "mums ir". bet man liekas, ka es sapratu, kāpēc tā saku, proti, tas, vai viņai ir labi vai viņai ir slikti, vai viņai vispār kaut kas šobrīd ir, ir tik lielā mērā no manis atkarīgs, ka tā arī kļūst simtprocentīgi mana darīšana, rūpe un atbildība. tāpēc, ja ir vai nav viņai, tad nefiziski, bet tomēr ir vai nav arī man un tāpēc ir mēs. tāda matemāticiņa.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 15., 2014 | 07:33 am

ooo, man jauns levels- spēju izturēt dzīvi ar trīs, četru, max. piecu stundu miegu katru nakti. tagad pēc kārtas ir bijusi viena pavisam negulēta un četras naktis ar pārstundu miegu. pizģets uznāk pēcpusdienās, tad gan liekas, ka nokritīšu procesā. labi, jāpagaida, kad visiem beigsies regulāra vajadzība pēc manis un/vai vajadzība pēc E. vai viņas apjūsmošanas. tad kaut cik pagulēšu un centīšos arī pa dienu.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 12., 2014 | 01:36 pm

12 minūtes pāri pusnaktij pasaulē nāca ļoti dusmīga Evelīna :)

Link | ir doma {8} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 9., 2014 | 04:59 pm

paldies dievam viesu uzņemšanas trīsdiennieks ir beidzies. esmu pārēdusies cukurus un bulkas un tagad vai nu jābadojas, vai fiksi jāpaspēj līdz trešdienai apdzemdēties, lai nevajadzētu kāpt uz svariem. ā un šodien noklausīju vecākās māsas sarunu ar tētiņu pa telefonu. viņš man sūtīja sveicienus, ha.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 8., 2014 | 06:55 pm

šodien sākotnēji pašķidri pilnā sabtransportā mani neviens nepalaida apsēsties. ieņēmu labi pārredzamu stāvvietiņu pārējiem kā dadzis acīs tieši autobusa viducī blakus izbijušajai konduktora vietai, kurā šajreizē ar acīm ciet atpūtās sakņupis bomzītis. divas pieturas pirms manējās viņš pamodās un, ieraudzījis netālo mani, nervozi sagrāba savus pusizjukušos saiņus un metās stāvus, lai mani palaistu apsēsties. tajā brīdī, ļaudis, es gandrīz apraudājos, jo, redz, kam nav naudiņas, tam ir tikumiņš. es nemaz neieslīgšu detaļās par to, ko es domāju par visiem tiem mierīgi zvilnošajiem trīsdesmit, četrdesmit gadīgajiem vīriešiem, par jaunajām dāmām un sievietēm spēkā un sārtumā, kuriem un kurām bija nospļauties, ka grūtniece ar lielu vēderu, pieturām nomainot pieturu, tiek aizvien vairāk iespiesta kājās stāvošos ļaužos. lai jau viņiem dzīvē veicas nebūt lieliem, grūtiem, sāpošiem un neērtiem, nudien. un jā, šis pats kungs ar saiņiem kāpa ārā tajā pašā pieturā, kurā es, arī to manot, viņš izkāpa pirmais un pagriezās pret atvērtajām durvīm, neveikli noplātot rokas manā virzienā kā mēģinot izrādīt, ka ir gatavs man pasniegt roku, lai palīdzētu izkāpt.
iespējams tāpēc, ka i. izskatās pēc kriminālās autoritātes, bet visas reizes, kad esmu palaista apsēsties, esmu braukusi kopā tieši ar viņu. kad esmu viena, mani nepalaiž. bet pats interesantākais bij viendien, kad autobusā iekāpa ļoti korpulenta sieviete ar salauztu kāju. es, kā daudzi citi pasažieri, šoreiz ērti sēdēju, bet pēc pieturas saprotot, ka neviens negrasās šo sievieti, kurai taču acīmredzami ir ļoti grūti ne tikai būt ar savu svaru, bet vēl to arī vadīt ar vienu šobrīd īsti nefunkcionejošu kāju, palaist apsēsties, piecēlos es, kamēr pārie kungi un dāmas, vairoties no sava kauna, aizrautīgi vēroja peizāžu ārā pa logu. dāma gan tieši nākošajā pieturā grasījās kāpt ārā, tāpēc no manis piedāvātās vietas atteicās, bet viņas plāni, cik manīju, citu zināšanai uz pieres fiksēti nebija.
Tags:

Link | ir doma {6} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 8., 2014 | 05:38 am

šonakt mani piemeklējis īstens aptumsuma, pilnmēness, hāvēzē kā bezmiegs. nabaga paģirainais draudziņš jau divreiz šonakt raušas no miega, lai bailīgi apvaicātu, vai šonakt vajadzēs braukt uz slimnīcu. nekur nevajadzēs. drīz vajadzēs celties, ienācu internetā sameklēt miedziņu vismaz pēdējai pirmsmodinātāja stundai, bet netīši ietrāpījos kaut kādā homofobu čatiņā un šausmīgi sadusmojos. te tev nu bija vasarssvētki.

Link | ir doma {2} | Add to Memories