(bez virsraksta)

Maijs. 2., 2015 | 10:01 am

cik labs rītiņš meitenītei, kas mācās no savām kļūdām un savu brīvlaišanu pavadīja prātīgi iemalkojot pāris alus, skatoties, klausoties koncertu un pat, jā, aktīvi komunicējot ar daudziem sennesatiktajiem. un evelīna esot uzvedusies labi līdz brīdim, kad vajadzēja iet gulēt naktsmiegu. esot trakojusi līdz desmitiem naktī, lai arī parasti deviņos točna guļ jau ar miegu. nezinu, kas par vainu. vai tas, ka nebiju es, vai tas, ka abas ar vecmāmiņu esot vakaru pavadījušas dauzoties, nezinu. bet nu jocīgi, jo nekad nekad naktsgulētiešana nav sagādājusi problēmas, pa dienu ir elle aiziet gulēt, tas gan, bet ne naktī.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 28., 2015 | 08:34 pm

šodien uzsāku 30 dienu sporta programmu kuslām pēcgrūtniecēm. visu izdarīju ar lepni paceltu galvu, ja tikai nebūtu to pietupienu. jau pie 25. no 50 pietupieniem gandrīz zaudēju samaņu, pēdējos 10 taisīju raudādama. tas laikam nudien izskatījās šausmīgi, jo līdz ar mani raudāt sāka arī evelīna. šobrīd man ļoti trīc kājas. nesot bērnu uz vannasistabu, likās, ka saļimšu ceļgalos. kas to būtu domājis, ka esmu tik tizla ak vai vai

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 28., 2015 | 11:31 am

pēdējā gada laikā šī ir tikai otrā saslimuma reize. bet vispār briesmīgi. visu laiku gribas gulēt, tad nosvīstu izgriežama, tad trīcu no sala, patek deguns, pasāp kakls un i. šodien brauc prom ar atgriešanos sestdienas pašā vakarā. ā, nu, varbūt vienīgi es piektdien braukšu "tusēt", bet vēl nezinu. jātiek galā ar veselību, nedaudz jāapmāca e. vecmamma un jāieaudzē sevī zināšanas par to, ko drīkst, ko vajag, ko nevajag darīt, ko var sagaidīt, ko nevar, izejot ārpasaulē, lai atkal nav tā, ka atbraucu mājās pilnīgi bezcerīga. nezinu.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 10., 2015 | 06:43 pm

e. jau otro dienu samānās, ka grib gulēt, bet, kad ielieku viņu gultiņā, viņa sāk plēst nost palagu, grauzt segu, griezties uz visām pusēm, bāzt ārā kājas pa redelēm. šausmas, kur ir palicis mans mierīgais kur-un-kā-noliek-tā-guļ mazulītis. laiks, ai, laiks. svētdien jau būs pusgads riņķī.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 6., 2015 | 08:11 am

šonakt gulēju ganiņa vietā uz paklāja. man vienkārši ļoti besī i. paģiru miegs, tāpēc izlēmu, ka mums abiem labāk būs, ja es izvākšos stāvu zemāk. bet no rīta meita ar mani nesveicinājās. es piekarpījos pie viņas gultiņas, lai pateiktu labrīt, bet viņa aizgrieza galvu uz otru pusi. kā jau princese.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 5., 2015 | 10:26 am

noliec malā savu nomālēto olu un pasakies saulei: "Nedēļas otrā pusē, pateicoties saulei,gaiss iesils līdz pat +15 grādiem."

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 1., 2015 | 11:04 am

ā, pagāšgad pirmajā aprīlī es pirmo reizi redzēju e. un pēc tam, haha, atkal dabūju laist magniju vēnā zem saulainām pavasara debesīm, kurās pirmo reizi taigadā redzēju šurp lidojošu putnu kāsi.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Apr. 1., 2015 | 10:59 am

1. aprīlī internets ir īpaši kaitinošs.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 27., 2015 | 12:32 pm

paģiras, ounou.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 20., 2015 | 09:11 pm

gribēju ielikt baigo joku zem ljcut, bet mana datorpele atkal kļuvusi nevaldāma. joku nebūs. arlabunakti.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 13., 2015 | 09:22 pm

MĒS ESAM MĀJĀS! bkus, protams, ieturēja savu stilu līdz pat beigām. mūsu daktere pusdienslaikā teica, ka izrakstu pēc mirkļa uz palātu atnesīs māsiņa. protams, neviens neko neatnesa līdz pat mūsu prombraukšanai pulksten sešos vakarā, kad gāju pati prasīt postenī, savukārt tajā visas māsiņas taisīja lielas acis, nezinot un nesaprotot, par kādu izrakstu iet runa, jo visi it kā jau atdoti. beigās to lapu kaut kur savandīja un tad sekoja otrs wtf. fizioterapijā man reizes trīs vismaz teica, ka e. ir pilnīgi vesela un nekāda papildus vešana uz fizioterapiju pēc slimnīcas nav nepieciešama, bet daktere izrakstā saka, ka nepieciešama papildus fizioterparija. ticēšu gan laikam tam, kas ar e. diendienā nodarbojās un nekur viņu šobrīd nevingrināšu.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 13., 2015 | 03:10 pm

pēc vakardienas faita es vispār diezgan daudz pārdomāju un pārrunāju, cik mamma vai nemamma esmu.
jā, man nav pieņemams 24/7 kabināt bērnu pie vēdera un izdabāt pilnīgi visiem niķiem. nav un nebūs. pēc vakardien pateiktā es vispār diezgan ieplīsu, bet tad pēc sarunām ar citām mātēm ārpus nodaļas secinājām, ka viņu attieksme pat ir izprotama. tie bērniņi jau no dzimšanas ir īpaši, pieprasa īpašu uzmanību, īpašu strādāšanu ar viņiem, mana neatbildēšana uz katru e. pīkstienu drošvien izskatās kā necilvēciguma kalngals, ja pašam pierasts būt un dzīvot tikai bērnam.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 12., 2015 | 10:10 am

pirms nedēļas te pieņēma jaunu apkopēju. viņai ir ļoti skumja un pelēka seja, acis vienmēr nodurtas, bet, kad viņa pabeidz mazgāt palātu un ver ciet durvis, es pasaku 'paldies' un viņa lēnām paceļ savas visu skumju acis un pasmaida.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 11., 2015 | 03:07 pm

dakteri teica, ka tas pie šāda režīma esot visai bieži novērots mazbērnu vidū. un, jā, tas ir šausmīgs kašķīgums, nekā nepatikšana, bieža pīkstēšana un pat kārtīga kliegšana. mēdz būt arī miega traucējumi un neēšana. šodien mums iet vareni traki. e. viss riebjas un pirmo reizi dzīvē pēc ēšanas viņa jutās nevis apmierināta un laimīga, bet gan sāka drausmīgi kliegt. man ļoti sāp galva un gribas iedzert.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 10., 2015 | 09:11 am

mūs piektdien laiž prom. urā forever!

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 9., 2015 | 11:30 am

es ļoti ceru, ka šī būs pēdējā slimnīcas nedēļa un piektdien mūs izrakstīs. ja es nebūtu uztaisījusi to skandālu, tad piektdien mūs skaidrāks par skaidru izrakstītu, jo ārstējošiem mediķiem mēs esam par garlaicīgu un visi kā viens man paspējuši uzdot jautājumu, ko mēs vispār darām slimnīcā, bet nu vairs nezinu, jo iespējams daktere, zinot, cik traka dāmīte esmu, par katru cenu gribēs e. dot to, kas pienākas, un tad nāksies vēl līdz otrdienai te sab/pūt. šodien iekšā rakstās jaunie pacienti. visi skraida, stumda un grūsta gultas, e. jau izgājusi 2 no 3 procedūrām, tagad guļ un krāj spēkus vingrošanai. šodien varbūt atbrauks i., rīt mana māsa, pēc tam cerams a. un ceturtdien tepat tiksimies ar i. un taisīsim ratiņbraucienu. kaut kā tā nedēļa jānovelk.
ā, un vakar mēs bijām bērnu ballītē. dzērām rumiņu, ēdām pusdienas. brīvdienas vispār bija lieliskas. labi, ka es neizturēju :)

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 7., 2015 | 01:20 pm

pēc tam, kad manā palātā ievēlās tāda tipiska rajončika meitene un pateica, lai es neļauju e. tagad raudāt, jo visi pārējie bērni guļ, es nodomāju- ejiet jūs visi nahuj un pielauzu i. šonakt palikt vecrīgā. es nezinu, kā mēs satilpsim, gulēsim, dzīvosim, bet man pohuj. es šejieni vairs nevaru izturēt. lūdzu, lūdzu, laika dievs, esi žēlīgs un dari tā, lai nākošā nedēļa paskrien vienā sekundē.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 6., 2015 | 08:45 am

rīt un parīt mums ir no procedūrām brīvas dienas. rīt brauks ciemos mana mamma un pēc tam i., bet svētdien mēs sēdīsimies 21. autobusā un brauksim uz centru ciemos pie arta un pie reizes e. ielikt vannā, jo mazgāt e. šeit būtu noziegums pret bērnu un, jā, es nevaru šeit naktīs pagulēt. punkts.
Tags:

Link | ir doma {2} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 5., 2015 | 02:41 pm

es drošvien tagad tikšu dēvēta par nodaļas psihopāti, bet, jā, tas beidzot notika- ES PATEICU VISU, KO PAR ŠO IESTĀDI DOMĀJU. viss sākās ar to, ka vakar vakarā e. sāka mistiski pūžņot acs, patīrīju, bet šorīt ar vērienu process turpinājās. no rīta aizgāju to pateikt māsiņai, kura problēmu piefiksēja un sacīja, ka daktere pa dienu pie mums ienāks. dienas laikā acs turpināja pūžņot un pēc paēšanas mazmiedziņa bija kļuvusi sarkana. pulkstens jau bija pāri vieniem dienā, visas procedūras bijām izgājušas, varētu tā kā iet pastaigāties, bet daktere e. aci vēl nebija apskatījusi, tāpēc es, ļoti miermīlīgi noskaņota, izlēmu vēlreiz aiziet uz māsu posteni un apvaicāties, ap cikiem dakteri varētu gaidīt, lai varētu plānot turpmāko dienu. postenī sēdēja trīs māsiņas (lasīt: blozgas) un klačojās. es paskaidroju situāciju, pavaicāju, vai daktere vispār ir nodaļā un cikos viņu var gaidīt. blozga a, pat neapskatot e., pateica, ka viņas acij nav nekas nopietns, jo neesot apsārtusi, uz ko es atbildēju, ka ir gan apsārtusi, tad viņa izlēma, ka varētu pakustināt savu kuslo ķermeni, lai pārliecinātos, ka man ir taisnība, bet arī šī viņas mazā sakāve nenesa nekādu man tīkamu risinājumu. principā es arī pati biju visai droša, ka nekas nopietns viņas acij nekaiš, bet visa sāls slēpās attieksmē, jo pēc tam, kad blozga a bija apskatījusi e. aci, viņa noteica, ka daktere esot kaut kur nodaļā, lai gaidam palātā līdz četriem, bet visdrīzāk viņa jau par mums ir aizmirsusi, tāpēc neatnāks. es viņai vaicāju, ko mums darīt, ja viņa šodien neatnāk, uz ko viņa, pretīgi novīpsnājot, atbildēja, ka gaidīt rīt, nekāda katastrofa jau neesot. vārds "gaidīt" man, esot te, ir uzdzinis pamatīgu alerģiju, sajutu, ka pūķīgs karstums pārņem visu ķermeni, pat vairs neatceros, ko teicu, bet māsiņa, pieceļot savu pakaļu no krēsla un atkal jau smīkņājot, noteica, ka, ja jau viss ir tik traki, viņa saņemsies dakteri sameklēt. ok. iegājām palātā, pēc pāris minūtēm tā pati māsiņa pie mums ienāk un ziņo, ka dakteri nav atradusi, bet (un atkal jau pretīgi smīnot), ja jau esot tāda katastrofa, tad varot pēc četriem pateikt dežurārstam, lai pie mums ienāk. šajā brīdī es neizturēju un pateicu, ka nesaprotu, kas šajā situācijā ir tik smieklīgs, ka tas viss jākārto ar tik necienīgi izsmejošu attieksmi, pateicu, ka viņi par mūsu aprūpi saņem algu un es tik prasu to, kas mums pienākas un par ko viņai maksā un beigās vēl pieminēju, ka vispār esmu ļoti neapmierināta ar to, kas ar mums notika (vai drīzāk nenotika) pirmās divas dienas. māsiņa diži nespurojās pretī, pateica, lai gaidam dakteri līdz četriem vai dežūrdakteri pēc četriem un, ka tavu brīnumu, pēc piecām minūtēm mūsu palātā ienāca pazudusī daktere. redzka vajag uztaisīt traci, lai visi zudušie atrastos un operatīvi būtu klāt. izrakstīja e. pilienus, teica, ka nozīmēs māsiņām nekavējoties sākt ārstēšanu un, ja e. būs nepieciešams, iztrūkstošās procedūras notiks. pēc pāris minūtēm ar acu pilieniem rokās klāt bija tā pati mana draudzene, kura nezinu, kā tas bija jāsaprot un kā tas līmējas kopā ar mūsu ķīviņu, bet sacīja, ka viņiem tie likumi mainās tik strauji, ka nevar izsekot līdzi (?) un beigās, kad e. sāka raudāt, pateica, ka tas laikam viņai iedzimies no mammas, es tikai augstprātīgi pateicu, ka tā ir laba īpašība, jo redz, cik ātri visi atrodas un viss nokārtojas, ja uztaisa traci un mēs laimīgi šķīrāmies. bet par to "ja vajadzēs, e. nozīmēs iztrūkstošās procedūras" gan bļe, jo es ārkārtīgi, šausmīgi, briesmīgi, drausmīgi negribu te uzturēties ilgāk par nākošo piektdienu.
Tags:

Link | ir doma {6} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Mar. 5., 2015 | 10:46 am

šodien esmu ļoti engrij bird. neskaidru iemeslu dēļ es šeit naktīs guļu ļoti slikti. visu dienu nāk miegs, nav spēka, jāžāvājas un jāskaitas stundas līdz vakaram, kad iekrītu gultā it kā miegaina, it kā nogurusi, bet tāpat nespēju savas stundas trīs iemigt. šonakt arī bija tāpat, bet papildpriekos apmēram divas stundas pēc tam, kad es iemigu, blakus palātā sāka raudāt bērns un darīja to līdz sešiem rītā. vienīgais labums, ka e. no trokšņa nepamodās, vairākas reizes vien nogrozījās un gulēja tālāk, lai jau septiņos no rīta, laimīgi izgulējusies, sāktu čivināt nesen aizmigušajai māmiņai ausīs modinātājdziesmiņas. engrij, verij, verij engrij
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories