(bez virsraksta)

Okt. 15., 2014 | 07:45 am

ā un es diemžēl esmu pasākusi attiecībā pret lietām, kas skar manu meitu, teikt "mums ir". bet man liekas, ka es sapratu, kāpēc tā saku, proti, tas, vai viņai ir labi vai viņai ir slikti, vai viņai vispār kaut kas šobrīd ir, ir tik lielā mērā no manis atkarīgs, ka tā arī kļūst simtprocentīgi mana darīšana, rūpe un atbildība. tāpēc, ja ir vai nav viņai, tad nefiziski, bet tomēr ir vai nav arī man un tāpēc ir mēs. tāda matemāticiņa.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 15., 2014 | 07:33 am

ooo, man jauns levels- spēju izturēt dzīvi ar trīs, četru, max. piecu stundu miegu katru nakti. tagad pēc kārtas ir bijusi viena pavisam negulēta un četras naktis ar pārstundu miegu. pizģets uznāk pēcpusdienās, tad gan liekas, ka nokritīšu procesā. labi, jāpagaida, kad visiem beigsies regulāra vajadzība pēc manis un/vai vajadzība pēc E. vai viņas apjūsmošanas. tad kaut cik pagulēšu un centīšos arī pa dienu.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 12., 2014 | 01:36 pm

12 minūtes pāri pusnaktij pasaulē nāca ļoti dusmīga Evelīna :)

Link | ir doma {8} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 9., 2014 | 04:59 pm

paldies dievam viesu uzņemšanas trīsdiennieks ir beidzies. esmu pārēdusies cukurus un bulkas un tagad vai nu jābadojas, vai fiksi jāpaspēj līdz trešdienai apdzemdēties, lai nevajadzētu kāpt uz svariem. ā un šodien noklausīju vecākās māsas sarunu ar tētiņu pa telefonu. viņš man sūtīja sveicienus, ha.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 8., 2014 | 06:55 pm

šodien sākotnēji pašķidri pilnā sabtransportā mani neviens nepalaida apsēsties. ieņēmu labi pārredzamu stāvvietiņu pārējiem kā dadzis acīs tieši autobusa viducī blakus izbijušajai konduktora vietai, kurā šajreizē ar acīm ciet atpūtās sakņupis bomzītis. divas pieturas pirms manējās viņš pamodās un, ieraudzījis netālo mani, nervozi sagrāba savus pusizjukušos saiņus un metās stāvus, lai mani palaistu apsēsties. tajā brīdī, ļaudis, es gandrīz apraudājos, jo, redz, kam nav naudiņas, tam ir tikumiņš. es nemaz neieslīgšu detaļās par to, ko es domāju par visiem tiem mierīgi zvilnošajiem trīsdesmit, četrdesmit gadīgajiem vīriešiem, par jaunajām dāmām un sievietēm spēkā un sārtumā, kuriem un kurām bija nospļauties, ka grūtniece ar lielu vēderu, pieturām nomainot pieturu, tiek aizvien vairāk iespiesta kājās stāvošos ļaužos. lai jau viņiem dzīvē veicas nebūt lieliem, grūtiem, sāpošiem un neērtiem, nudien. un jā, šis pats kungs ar saiņiem kāpa ārā tajā pašā pieturā, kurā es, arī to manot, viņš izkāpa pirmais un pagriezās pret atvērtajām durvīm, neveikli noplātot rokas manā virzienā kā mēģinot izrādīt, ka ir gatavs man pasniegt roku, lai palīdzētu izkāpt.
iespējams tāpēc, ka i. izskatās pēc kriminālās autoritātes, bet visas reizes, kad esmu palaista apsēsties, esmu braukusi kopā tieši ar viņu. kad esmu viena, mani nepalaiž. bet pats interesantākais bij viendien, kad autobusā iekāpa ļoti korpulenta sieviete ar salauztu kāju. es, kā daudzi citi pasažieri, šoreiz ērti sēdēju, bet pēc pieturas saprotot, ka neviens negrasās šo sievieti, kurai taču acīmredzami ir ļoti grūti ne tikai būt ar savu svaru, bet vēl to arī vadīt ar vienu šobrīd īsti nefunkcionejošu kāju, palaist apsēsties, piecēlos es, kamēr pārie kungi un dāmas, vairoties no sava kauna, aizrautīgi vēroja peizāžu ārā pa logu. dāma gan tieši nākošajā pieturā grasījās kāpt ārā, tāpēc no manis piedāvātās vietas atteicās, bet viņas plāni, cik manīju, citu zināšanai uz pieres fiksēti nebija.
Tags:

Link | ir doma {6} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 8., 2014 | 05:38 am

šonakt mani piemeklējis īstens aptumsuma, pilnmēness, hāvēzē kā bezmiegs. nabaga paģirainais draudziņš jau divreiz šonakt raušas no miega, lai bailīgi apvaicātu, vai šonakt vajadzēs braukt uz slimnīcu. nekur nevajadzēs. drīz vajadzēs celties, ienācu internetā sameklēt miedziņu vismaz pēdējai pirmsmodinātāja stundai, bet netīši ietrāpījos kaut kādā homofobu čatiņā un šausmīgi sadusmojos. te tev nu bija vasarssvētki.

Link | ir doma {2} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 7., 2014 | 07:27 pm

jau no sestdienas ir tikai aptumsums

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 6., 2014 | 07:08 pm

man ļoti patīk rudens jūra, kas atpūtniekiem auksta un neinteresanta. šodien gandrīz tiku līdz gulbīšiem, bet katru reizi, esot bez piecām minūtēm tik tuvu, lai skaisti nofotogrāfētu, viņi cēlās spārnos, ievērojot krietnu distanci no manas ziņkārības. kad no līkuma iznira vīrietis ar suni, kurš nekaunīgi iejaucās mūsu dialogā, es sapratu, ka nav vērts un devos atpakaļ uz mājām. bet gulbju vietā safotogrāfēju pāris kokus )

Link | ir doma {2} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Okt. 1., 2014 | 10:25 am

jau ilgāku laiku apsveru iespēju izdzēst savu profilu draugiemelvē. vienu brīdi man bija stiprs arguments, lai nedzēstos: divas no trim māsām dzīvoja vācijā un mūsu savstarpējā saziņa visai bieži notika tieši ar draugiem starpniecību (jo viņas ir pārāk vecišķas, lai pieslēgtos feisbukam, savukārt man bija slinkums-risināt-problēmas ar skaipu). šobrīd abas ir atpakaļ, bet es atkal izlēmu neizdzēsties. šobrīd draugos man ir jauns kārtīgas mājsaimnieces hobijs: es piedalos dažnedažādos šēr-laik konkursos. šobrīd es piedalos konkursā, kur galvenajā balvā ir santa maria garšvielu izlase, lai man "būtu patīkami un viegli pagatavot garšīgu maltīti un lai (..) to baudītu ar vislielāko gandarījumu."
vēl es pirmo reizi pilngadībā nezinu, par ko balsot vēlēšanās. skaidrs, ka pirmo gadu nebalsošu par to partiju, par kuru esmu balsojusi visas reizes līdz šim. par pārējo nezinu. ir tikai kaudzēm, miljoniem antipātiju, kuras svītrot ārā ar drošu roku, bet, ja es balsoju ''pret'', tad man jābalso arī ''par''.
vispār jāslēdz pleijeris un jāiet rudens pastaigā līdz zirgiem. varbūt pat vēl tālāk, jo šoreiz sanācis ir tā, ka daudz fiziski kustot un maz ēdot, esmu kaut kur sagrābstījusi 2ned laikā +1kg. šobrīd līdz ciparam, kuru sev ļauju, ir palicis tikai 1kg, bet kā tas var būt?- man taču vēl gribas pēdējo iespēju negausīgi pabūt saldumu pasaulē. ar 1kg rezervē diezkas tur nesanāks.

Link | ir doma {4} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 30., 2014 | 10:02 pm

man agrāk likās, ka laiks skrien tik ātri, jo man ir jāiet uz skolu, jāiet uz darbu, jāpilda mājas darbi, jārūpējas par mājsaimniecību, jāvelta laiks draugam, ģimenei, draugiem, jāiet padzerties un jāguļ paģiras. bet izrādās, ka arī ieilgušajā šobrīd, kad jau labu laiku nenodarbojas ar neko būtisku, laiks neuzvedas pieticīgāk. rīt jau oktobris, bet es lieku uz augustu...ne vairāk.

Link | ir doma {1} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 24., 2014 | 10:17 pm

šovakar braucu pakaļ rotaļlietai uz torņakalnu un apmaldījos. sāka līņāt lietus, bet man nebija līdzi lietussarga, jo internetā salasījos, ka vakara rīgā nokrišņi nebūšot. kamēr es maldījos pa privātmāju rajoniem, nesaprotot, kur vispār atrodos, kur jāiet un kas jādara, sāka krēslot. arī telefona baterija grasījās teju teju izlādēties. tad man sāka vilkt vēderu un man likās, ka vienīgais risinājums ir drēgni paraudāt, kamēr laimīgie torņkalnieši savās siltajās mājiņās ietur siltu maltīti ģimenes lokā.
šodien vispār neveicas- matraci vēl nedabūjām un arī super bio eko mazgājamajam līdzeklim jau otro reizi gāju pakaļ, bet viņš kā nav, tā nav, lai arī man solīja, ka šodien būšot.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 20., 2014 | 11:02 am

šonakt gājām gulēt pie i. un a., jo vakar deviņos vakarā kaimiņiene augšāmcēlās un mēģināja ielauzties mūsu istabā, lai paņemtu savas zāles un medus podu ar naudu.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 19., 2014 | 10:54 am

pizģets, pie mums tikko atnāca menti- kāda sieviete esot ziņojusi par tv zādzību. viens policists ļoti jauks- saka kaimiņienei, ka viņi jau to zagli esot aizturējuši, lai vairs neuztraucas, tikmēr otrs tikko izsauca tvaika ielas brigādi.
Tags:

Link | ir doma {3} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 19., 2014 | 08:49 am

kaimiņienei atkal rādās ērmi. visu nakti nav gulējusi, savā istabā sarunājas ar viesiem, dzen tos prom, ik pa laikam ar kruķi, šos prom dzīdama, dauza sienas. varbūt viņa mani dēvē par žīdu, nezinu, bet šorīt tiku teju ieslēgta vannas istabā. kamēr es dušojos, viņa paspēja atvilkties līdz vannas istabai. raustot durvju rokturi, sacīja, ka jānītis vannas istabu esot visu dienu remontējis, bet tagad šitie, kas paši sev dušu nemāk nopelnīt un to nav savu dzīvi redzējuši, sēž te iekšā visu nakti. kad es viņu no vannas istabas puses uzrunāju, lai viņa saprastu, ka aiz durvīm esmu es, nedz tur kaut kādi ērmi, viņa uz neilgu brīdi apklusa, bet tad atkal noteica, ka nesaprotot, pa kurieni tie žīdi te ienāk, un aizgāja, paldies dievam, uz savu istabu. klusiņām pēc dušas laipojot drošībā, dzirdēju, ka šī savā istabā kaut kam prasa: "tu tos žīdus uz šejieni atvedi?"
vakar vakarā un šorīt zvanījām pusradiniecei. vakar viņai bija diezgan pohuj. teica, lai mēs iestumjam viņu  istabā, ja nu nedod mums mieru, bet šorīt, laikam sapratusi, ka arī mēs neliksimies mierā, solīja izsaukt ātros.

Tags:

Link | ir doma {2} | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 18., 2014 | 09:43 am
mood: medicīna, bļeģ

tikai šorīt, nolejot asini gulbī, uzzināju, ka man nav jāmaksā arī par tām analīzēm, kuras nav cieši saistītas ar grūtniecību. mediķim tikai analīžu lapā jāatķeksē, ka esmu grūtniece, kas, protams, ne reizi netika darīts, tāpēc visas endokrinoloģiskās analīzes līdz šim tiku apmaksājusi pati. bļeģ. sajūsmas vērts bija/ir arī tas, ka nedz vecā, nedz jaunā ginekoloģe man neizrakstīja/neizraksta asinsspiediena zāles ar piecdesmit proču atlaidi, kuri man kā grūtniecei pienākas. to uzzināju tikai vēlā pavasarī, kad iegriezos pie ģimenes ārstes un cita starpā palūdzu, lai viņa šoreiz man uzraksta zāļu recepti. pēc stundas jābūt gr. kursos, es jau i. brīdināju, ka visdrīzāk, neraugoties uz to, ka viņi ir bezmaksas, man vienīgajai liks maksāt.
es viennozīmīgi izskatos šausmīgi bagāta. nē, nu, vismaz labi, ka izskatos.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 15., 2014 | 11:11 am

i. dažreiz labvēlīgi izsmej manu apzinīgumu. sestdien, piemēram, viņš man bakstīja sānos par to, ka uz kursiem esmu paņēmusi līdzi divas pildspalvas (ja nu viena izrakstās), bet es saku pretī, ka uz eksāmeniem parasti ņēmu trīs, ja nu pēkšņi izrakstās veselas divas.
bet, pievēršoties neapzinīgumam, es joprojām uzskatu, ka tā ir viena no briesmīgākajām īpašībām, kas maniem līdzcilvēkiem var piemist. es to uztveru kā lielizmēra paviršību pašam pret sevi un pasauli.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 14., 2014 | 05:28 pm

vārda dienas mielastā pirmo reizi pagatavojām voku. ļoti izdevies un garšīgs. pēc tam vēl garšojām eksperimentālo kartupeļu sacepumu un visu noslēdzām ar gabaliņu valriekstu kūkas. tagad arlabunakti.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 13., 2014 | 09:38 am

vecrīga izklaidēja arī šonakt. vienos naktī mani pamodināja akardeona skaņas.
Tags:

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 12., 2014 | 03:03 pm

vajadzēja tikai divreiz virs mājas nolidot helikopteram, lai es saprastu, ka man šodien ir ļoti angry bird noskaņojums.

Link | ir doma | Add to Memories


(bez virsraksta)

Sep. 12., 2014 | 11:36 am

vecrīga vien nebeidz izklaidēt. divas naktis dauzījāmies ar odiem, bet šonakt uzreiz pēc gultā ielīšanas divdesmit trijos nulle nulle pirmajā stāvā, kurā, izrādās, vakar jaunatvēries kaut kāds dzertūzis, ļaudis pilnā rīklē sāka baurot ai dont kēr, ai lav it. dažnakt man šķiet, ka mēs ar i. vienīgie esam kaut kādi pukstošie pensionāri. nekad, itin nekad neviens nav liecies ārā pa logu, lūrējis, vaktējis, ziņkārojis, aizrādījis, kušinājis nevienu, kas, piemēram, iekšpagalmā, kurā vismazākās kustības un runas ir dzirdamas pizģets cik labi, dažādos gadalaikos rīko ballītes nakts vidū. vienīgi mūsu nedaudz trakā kaimiņiene šad tad dienas laikā karinājusi ārā pa logu dusmas, kad kādas  pusaudzes ielavījušās iekšpagalmā nevainīgi uzsmēķēt.
vakar vispār es sešas stundas nostaigāju pa lielpilsētu un pus sešos vakarā, kad beidzot biju mājās, jutos tik ļoti nogurusi, ka izlēmu uz dzdienu pasākumu neiet. man bija arī nedaudz bail, ka palikšu pusceļā, jo jau pa dienu vairākas reizes uz ielas nācās stāties, lai mierinātu savu astīti, kura jau vairākas nedēļas cenšas no manis sāpīgi atdalīties vēderslodzes dēļ. vēl es vakar sapratu, ka man piemīt kārtīga grūtnieču plānprātība. es nudien brīnos, ka pēc ikdienas gaitām es vēl atceros, kā nokļūt mājās.
Tags: ,

Link | ir doma {1} | Add to Memories