*

A) treniņā tiku izklaidēta ar konkūra pamatiem, t.i. šķēršļu pārvarēšanu noteiktā secībā, no noteiktas puses, pa noteiktu trajektoriju, noteiktā ātrumā un ar noteiktu uzsēdi. nekad iepriekš nebiju neko tādu darījusi, bet ir baigi kruta. trenē mobilizēšanos un koncentrēšanos un tas ir tieši tas, kas man dzīvē pietrūkst. šķēršļi jau gan nebija nekādi īpašie, kaut cik lecams bija tikai viens - pārējie vienkārši kavaletes vai zemē guļošas kārtiņas. bet šausmīgi interesanti. treniņi pie Gitas un pāriešana uz nenormāli foršiem beztrenžu iemauktiem (hakamoras paveids, ko sauc par LG bridle) ir ļoti, ļoti uzlabojusi manu vadību. iekšējā pavadā gandrīz vispār vairs neķeros un strādāšana ar ārējo jau sāk kļūt par automātisku ieradumu. tagad vairāk jāpiestrādā pie vadības ar ķermeni. Radiks ar priecīgs, viņam izrādās šausmīgi patīk lekšana, šķēršļi un maršruti. viņš ieiet baigā azartā un pat sāk bišķi par daudz nesties. karoč labi mums iet visiem trijiem kopā - man, zirgam un trenerei;
B) šodien saņēmos uz savu pirmo braucienu pie stūres uz Rīgu mašīnā atrodoties vienai pašai. it kā pa Rīgu ir braukāts, galu galā Rīgā tak mācījos braukt, bet tā braukšana vienai bija kaukāds krupis, kuru vislaik nevarēju saņemties norīt. bet nu šodien pēc treniņa savācos, iepriekš izdomāju visu maršrutu - kur vajadzēs griezties un kādas joslas ieņemt, un braucu. aizbraucās bez problēmām un bija pat vairāk patīkami nekā nervozi. drošvien palīdzēja tas maršrutu treniņš pirms tam, kurš prasīja pietiekami daudz spēka, lai pēc tam nebūtu liekas enerģijas stresošanai.