*

vakar manam čalim palika apaļi 10 gadi. liels puika.
šodien braucu ar milzīgu spaini pilnu ar dārzeņiem, bet pēc tam pavilkāmies līdzi citiem aktīvistiem uz krūmu lekšanas nodarbību. krūmu tāpēc, ka pašu priekam, īsti nemākot to pareizi darīt. agrāk man vispār bija bail lekt, Upenei riebās lekt vispār, bet no Lēdijas vienreiz nomaucos. ar Radi pārreiz esmu lekusi, bet šādai nodarbei tomēr prasās kompāniju - vismaz lai ir kāds kas ātros izsauc, ja nu kas. šodien tātad kompānija bija un visnotaļ azartiska. ta nu dragājām pa laukumu kā Kleistu mācību grupā, visi rindā, viens aiz otra pār šķērslim.
ar Radi man nezkāpēc nav bail lekt, jo viņš tomēr ir izbijis konkūra zirgs, ar konkūra asinīm un arī kādās sacensībās gājis, līdz ar to es paļaujos uz to ka viņš zinās ko darīt, uzticos un cenšos viņam netraucēt. galvenais pašai noturēties. īsti labi jau tas nav - dot viņam tādas patvaļas iespējas, bet kaukad paņemšu arī kādu lekšanas treniņu pie treneres un būs labi. galvenais, ka Radim nenormāli patīk lekt un viņam pirms šķēršļa pilnīg tāds kā motors ieslēdzas, kas rauj uz priekšu. tik augstu kā šodien iepriekš vēl nebija lekts. karoč ritīg forša pavasara diena!


sākumā maziņš krustiņš




kāpsli pazaudēju. pavisam burtiskā nozīmē


nu jau stāvais - kādi 80-90 cm (pieņemot ka vienas riepas biezums ir kauku 20 cm)