*

tā kā manī nemīt mazohistiskas tieksmes lielā vējā un slapjdraņķī mīties pāri tiltam, es pēdējā laikā esmu vairāk pabraukājusi ar rīgas satiksmi:

*vairāk par pilnu sabiedrisko transportu mani besī sabiedriskais transports, kurā ir daudz brīvu sēdvietu, bet visi stāv kājās un rada ilūziju par pilnu transportu. tā nezkāpēc gadās ļoti bieži. bet, kāpēc?;
*teksti par to, kas jādara, lai būtu daudz patīkamu braucienu, kas griežas ekrānos, rada tādas sājas asociācijas ar padomju retoriku, pionieriem un komjauniešiem;
*šodien braucu pāri akmens tiltam ar pilnu 3. autobusu, kurš bibliotēkas pieturā aizmirsa aizvērt visas durvis. bija jautri. paspējām pārbraukt visu tiltu ar vismaz atļauto ātrumu līdz vadītājs sadzirdēja bļāvienus par durvīm. dīvainā kārtā neviens neizbira.

pirms es pievēršos nedēļas nogalei, gribētu padalīties ar braucienu spoku trolejbusā. es diezko bieži neizmantoju RS, bet piektdien, ap pustrijiem dienā, vēlējos pārbraukt pāri Vanšu tiltam centra virzienā. piebrauca trolejbuss, neviens no tā neizkāpa un neviens no pieturā esošajiem cilvēkiem neizrādīja interesi par iekāpšanu. es iekāpu, durvis aizvērās un es sapratu, ka esmu tur pilnīgi viena. nē, nu, vadītājs laikam bija. man palika mazliet neomulīgi un prātā nāca spoku stāsti par melniem, melniem autobusiem.
pārbraucām pāri tiltam, es izkāpu ārā. pieturā bija daudz cilvēku, bet neviens uz to trolejbusu pat neskatījās un tas atkal, pilnīgi tukšs, aizbrauca tālāk.

man nelikās, ka būs tik grūti. es taču esmu centra meitene, augusi uz Tērbatas ielas bruģa. man patīk dzīvoklis, bet pa dienu vispār negribas iet ārā. manliekas, ka viss ir skaļš, smirdīgs, smacīgs un nomācošs. ka nav telpas, kur būt, nav gaisa, ko elpot.
ļoti pietrūkst dzīvnieku.

šodien pirmo reizi gāju ar kājām uz Olimpiju, vienā vietā, kur vajadzēja, nepārgāju pāri ielai un attapos ejam milzīgu līkumu gar šoseju tuksnesi. uzplaiksnīja sajūta par būšanas pilsētā līdzību ar govi kautuvē, kurai ir jāiet uz priekšu un ir tikai viena, norobežota opcija, pa kuru var pārvietoties. man patīk dzīvoklis un patīk rajons, bet es tiešām nezinu vai Rīga ir man īstā vieta.

visādi citādi šodien bija tāda diena, kādu man ļoti vajadzēja. gulēju. mierīgi pamājsaimniekoju. aizgāju uz veikalu. drusku iepirkos. atnācu mājās. uztaisīju ēst. padirnēju internetā. aizbraucām uz brīvdabas kinovakaru, no kura pēc pusstundas aizgājām prom (ļoti auksti un ļoti sūdīga redzamība), nakts tirgū nopirkām ķiršus un kabaci, atbraucām mājās un pierijāmies ķiršus. => noenkurojos patīkamā ikdienībā.

( runājot par ēst taisīšanu )

šādā karstumā, Rīgā, mani pārņem klaustrofobija. karstums aizņem daudz vietas un viss attiecīgi liekas blīvāks, skaļāks, lielāks, smirdīgāks un nomācošāks. visādi citādi karstums ir brīnišķīgs. man beidzot ir silti. klausos rāgas, nodarbojos ar mājsaimniecību un prokrastinēju referātu rakstīšanu.

šodien tāda dīvaina diena. rīta pusē pavadīju 2+ stundas LIC ļoti kafkīgajā realitātē, pēc tam braucu uz centru atdot K. mašīnu. pa Brīvības ielu, protams. t.i. pāri vef tiltam un caur pērnavsielas krustojumu. negāja īpaši ātri. tad ar ļoti pieslānītu tranvaju devos atpakaļ uz alfu, kur noskatījos, ticiet vai nē, bet dusmīgo putnu mūlteni. pēc tam ar mazāk pilnu tramu atkal uz centru un gāju uz medicīnas muzeju, kur mums šodien notika lekcija.

pilsēta uz visu šo darbību fona likās kaut kāda tāda īpaši monstroza. komplektā vēl zaļumballes un toitoi smirdoņa ap vērmaņdārzu un baronielas remontdarbu putekļi. sāku drūmi domāt, ka pārvākšanās uz rīgu varbūt ir viena liela kļūda un es pavisam drīz vienkārši nomiršu no tā pūļa, transportlīdzekļiem, smirdoņas un anksietija.

Es sēžu un sapņoju sapni,
Sapni visjaukāko,
Un kaijas spīdošiem spārniem
Mani lēni aplido
/Aspazija/

( kaijas un citi putni )

p.s. "Lai, piemēram, izvilinātu sliekas no zemes, sudrabkaija mēdz ritmiski pret zemi sist kājas, atgādinot īru stepa dejotāju" /vikija/

( Rīga. 17. marts )

es gan ikdienā ar ušakova transportu nebraucu (t.i. man nav uz kurieni un vispār patīk iet kājām), bet tā kā esmu studenta godā, nolēmu izmantot visas privilēģijas un uztaisīju personalizēto etalonu. viendien vajadzēja nokļūt Talsenē, iegāju Narvītī, palūdzu 4 braucienus un gandrīz apkritu - man paprasīja tikai 1.20 eur. tad gadījumā tiem, kam ikdienā daudz jābraukā ar sabiedrisko, nesanāktu ļoti izdevīgi papētīt kādās studiju programmās nav aizpildītas budžeta vietas, iestāties un braukāt ar atlaidi? ok, 1x jāsamaksā tā reģistrācijas maksa augstskolā, bet tie jau kkādi 20 eur vien ir, tāpat sanāk izdevīgi. nu bonusā vēl studenta apliecība, ar kuru uz muzejiem var iet pa lēto un pirkt lulū picas ar atlaidi. uz lekcijām jau var neiet. pat semestra griezumā sanāktu ievērojams ietaupījums.

ilustrācijas iepriekšējam postam:

( Laba daba, Sansusī )

( kaķīši )

( zirdziņi )

( Smiltene, Gaujiena )

( Bumbu kalniņš Kleistos )

( mazliet no vasaras tautas tērpā )

( random )

nu re, mana dzīve atkal ir sastrukturizēta. jādzīvo tagad mierīgi tālāk.

12) šodien aizvietoju ģērbēju 12 krēslu 2. cēlienā. jūs ziniet, ja, ka viņi visi tur rij sēmenes. no visiem stūriem aizskatuvē knikš un knakš un visa grīda ir čumiem klāta;
12.2) tai pašā 12 krēslu ģērbējas aizvietošanas sakarā man bija tas gods nest Krasta dzimumorgānus no 3. uz 2. stāvu;
40) vēl mani šodien beidzot ieslēdza manā kabinetā. nu viņam ir liels ieslēgšanas potenciāls, es vispār brīnos, ka šī ir tikai pirmā reize 9 gadu laikā.

s) katru 6dienas rītu, ejot uz skolu, es kaut kur centrā redzu asiņu peļķes uz ietvēm. visbiežāk Brīvības/Dzirnavu rajonā;
g) šorīt asinīm bija pievienojušās gurķu burkas. posmā no Brīvības/Dzirnavu līdz Mednieku/P.Brieža bija 3 izēstas gurķu burkas. nu tādas, kur marināde un kāds pipargraudiņš vien palicis peldam.

vakar gāju no Vagonu parka ciemos uz Krāsotāju ielu un priecājos, kāds Grīziņkalns tomēr ir jauks rajons. Tad man pretī nāca sieviete ar pilnīgi asiņainu seju.

katru gadu augusta beigās man riebjas trīs lietas -
z) vilkt kājās apavus un zeķes;
b) vilkt garās bikses;
r) atsākt regulāri braukt uz Rīgu. Rīga man ir ļoti mīļa pilsēta, es centrā nodzīvoju 15 lieliskus gadus, bet tagad esmu ļoti priecīga tur vairs nebūt. pēc vasaras izkāpjot no vilciena Rīgā, liekas tur viss ir šaurs, saspiests, blīvs, intensīvs, ņirbošs, smirdīgs. veikali uzbrūk, rada slimīgu, bet neobjektīvu vēlmi tērēt naudu utt.

pēdējos divus vakarus esam veltījuši Daugavas promenāžu iepazīšanai.

vakar - ( Spīķeru promenāde )

šodien - ( Ķengaraga promenāde )

Rīga ir burvīga (un top aizvien burvīgāka). Bet starp abām promenēšanām bijām aizstaigājuši arī līdz - ( karjeram )

*esi sveicināts novembri. zemenes un pojenes ir sakapātas un izšķaidītas, kumelītes tējai arī nepaspēju novākt. viss dārzs ir vienā lielā putrā;
*pirmdien biju ar dažām garderobes kolēģēm Ulubelē staidzināt suņus. tur bija savādāka noskaņa nekā Mežavairogos. un tiešām tas ir tiesa, ka ar katru nākamo reizi, paliek emocionāli vieglāk;
*Rīga ir brīnišķīga. vakar gaidot, kad beigsies darbs, klīdu pa Pārdaugavu. vējā sadzirdēju skanam "Dindaru, dandaru, ozoliņi". sekoju vējam un nokļuvu Vācieša muzejā, kur notikās kkāds saulgriežu pasākums ar Skandiniekiem un ugunsplosta laišanu Māras dīķi. Žēl, ka tik vēlu uzklīdu, gandrīz uzreiz bija jāiet atkal atpakaļ, lai paspētu uz Garās dzīves beigām;
*no nakts tirgus pazdušas lētās poļu zemenes, bet parādījušās dārgas it kā vietējās zemenes. un saradušies krietni vairāk un dažādāki dārzeņi;
*tikko paēdām PERFEKTAS saulgriežu laika pusdienas - vārītus jaunos kartupelīšus ar svaigu linsēklu eļļu, lapu salātiem un vegan mandeļu-ķimeņu sieru. saldajā mana pagājšnakts zemeņu-kokospiena kūka un bērzu sulas vīns (vīns mums nostāvēja ledusskapī vairāk nekā gadu - kopš pērnā Brīvdabas muzeja gadatirgus. bet tas ir patiešām ļoti labs);
*šodien pēdējā šīs sezonas izrāde un priekšpēdējā darbdiena. pēc svētkiem vēl būs jāaiziet novākt izmazgātie kostīmi. vēl šodien ir sezonas noslēguma pārtijs;
*nav labāka muzikālā pavadījuma šai dienai, kā Billija Halideja.

( ilustrācijas )

man jau kuro gadu nāk vēmiens no tiem zilajiem Ziemassvētku rotājumiem Rīgā. es saprotu, ka Rīgas pilsētas karogs sastāv no baltas un zilas krāsas, bet visi tie zilie mirguļi pilsētā izskatās tik slāviski, tik auksti, tik nemājīgi un sveši. turklāt eksistē tak arī tāds Rīgas ģērbonis, kurā savukārt ir sarkans un dzeltens (zelts)...

jāatzīst, ka no visām dažādu valstu galvaspilsētām (~10), kurās esmu bijusi, nevienā centrs nav tā pieblīvēts ar humpalu megaveikaliem, kā Rīgā. vēl precīzāk izsakoties - es nevienas citas galvaspilsētas centrā neesmu redzējusi pat nevienu milzīgu humpalveikalu. varbūt kādu retu un maziņu. un pa kādam stilīgam krāmu tirdziņam vēl.

Svētdienas vakars ejot caur tukšu un rēgaini miglainu Rīgu. Laternu gaismu apspīdētas, nedabīgi dzeltenas lapas, sniegs un pelēkbalts miglas mūris, caur kuru spocīgi glūns tāls, gandrīz, pilnmēness. smaržo pēc tvaika. Bastejkalna nav, tikai gaisā neregulāri peld baltas, mirdzošas lodes. Virs kanāla veļas netīru garaiņu kamoli. Dombaznīcas torni apēdis milzīgs, izsalcis mākonis. Bet krastmalā, no Daugavas otras puses, neatspīd ne mazākā gaismiņa. Pārdaugavas vienkārši nav. Tā neeksistē un nekad nav eksistējusi. Pat tiltu apgaismojums izplūst un pazūd kaut kur apmēram virs upes vidus. Pasaule beidzas mazliet aiz krasta promenādes margām, ar tumšpelēku Trūmenšova sienu.

Šodien starp citu bija Simjūdi. Galvenā veļu diena.

( ilustrētās augusta beigas )

g) es esmu nenormālā sajūsmā par jauno Ropažielas Gemosu - tur ir izlejamie rieksti, sēkliņas, žāv.augļi, kuri ir -
* ievērojami lētāki par veikalu riekstiem;
* jūtami lētāki par Gemosa fasētajiem riekstiem;
* lētāki pat par Centrāltirgus riekstiem, bet atšķirībā no tiem kvalitatīvi (piemēram, sveramos valriekstus es toč tirgū vairs nekad nepirkšu).
tiesa gan, tur visa kā ir tik daudz un foršs, ka turienes apmeklēšana atstāj nepatīkamu efektu uz maka saturu;

rb) esmu nedaudz vīlusies Biržas namā. aizgājām vakar apstīties kā ta tur ir. 3. stāvs ar Austrumu mākslu ir okej (lai arī izlikts ir mazāk, nekā bija vecajās telpās), bet 4. stāvā - Rietumeiropas māksla ir šausmas - gleznas sakarinātas pilnīgi vājprātīgā apgaismojumā. es, saprotu, ka vecām gleznām laikam spilgta gaisma nepatīk, bet tad kāda jēga tās likt muzejā, ja tās nevar aplūkot. kaut cik var apskatīties tās, kuras atrodas acu augstumā, bet tajās, kas ir augstāk atspīd prožektoriņu gaisma un redzams ir tikai spīdīgs pleķis. kaut ko var ieraudzīt maksimāli tālu atkāpjoties (kur tas zāles iekārtojuma dēļ vispār ir iespējams), bet tad mākslas darbs grimst tādā pustumsā, ka iedziļināties detaļās, kas personīgi man, šķiet visinteresantākais, ir neiespējami. personāls vispār ar nebija no patīkamākajiem.
ēka jau izremontēta smuki. viss tāds skaists un izlaizīts un smaržo tā tīri;

sē) visām Rīgas sab.ēd. iestādēm iztrūkst kāds no ārkārtīgi svarīgiem komponentiem. visbiežāk klibo ar mūziku, kas tomēr ir ārkārtīgi svarīga lieta atmosfēras radīšanai. man liekas, diezgan nožēlojami, ka TBR ir sācis uz riņķi griezties kaukāds populāru dziesmu aranžējumu cd pānflautu stilā. jeb arī - vakar bijām vienā Vecrīgas bulanžērijā, noformējums baigi autentisks, senlaicīgā stilā, bet skan radio Skonto un pārdevēja sviež Kārļa kafijas tasi pret leti tik nikni, ka puse kafijas izlīst, bet viņa izliekas to neredzam. mhm, apkalpošana ir otrs galvenais klibošanas iemesls. tik traki kā Erevānā gan Rīgā vēl nav, bet brīžam šķiet ka nav arī baigi tālu līdz tādam (ļoti zemam) līmenim;