*

Svētdienas vakars ejot caur tukšu un rēgaini miglainu Rīgu. Laternu gaismu apspīdētas, nedabīgi dzeltenas lapas, sniegs un pelēkbalts miglas mūris, caur kuru spocīgi glūns tāls, gandrīz, pilnmēness. smaržo pēc tvaika. Bastejkalna nav, tikai gaisā neregulāri peld baltas, mirdzošas lodes. Virs kanāla veļas netīru garaiņu kamoli. Dombaznīcas torni apēdis milzīgs, izsalcis mākonis. Bet krastmalā, no Daugavas otras puses, neatspīd ne mazākā gaismiņa. Pārdaugavas vienkārši nav. Tā neeksistē un nekad nav eksistējusi. Pat tiltu apgaismojums izplūst un pazūd kaut kur apmēram virs upes vidus. Pasaule beidzas mazliet aiz krasta promenādes margām, ar tumšpelēku Trūmenšova sienu.

Šodien starp citu bija Simjūdi. Galvenā veļu diena.