vakar gāju no Vagonu parka ciemos uz Krāsotāju ielu un priecājos, kāds Grīziņkalns tomēr ir jauks rajons. Tad man pretī nāca sieviete ar pilnīgi asiņainu seju.
hehe, mans rajons, mhm. Mīlīgi, kad hipsteri, piemēram, pa abnormālām naudām izīrē tur savus iepirktos dzīvokļus, kā bōnusu minot "zaļās atpūtas zonas" un "sabtransa mezglu" tuvumu, kas realitātē ir alkānbomžu apsēsts parciņš un alkānbomžu apsēstas pieturas.
gāju ciemos pie jaunās māmiņas, kura teica, ka diezko bieži neejot ar zīdaini pastaigāties ārā, jo Grīziņkalns un Ziedoņdārzs ir slēgti rekonstrukcijai, bet klimst pa ielām neesot pārāk jautri.
nu, mēs izmantojam iespēju iepazīstināt bērnu ar dzīves zemajām formām. Piemēram, Lauku ielā ir brīnišķīgs bērnudārzs, bet mēs do dēvējam par Mauku ielu un no rītiem ejam pa izlietotu kondomu aleju, kur dažreiz vēl gadās kādā aizķērusies ģeffka, pliku pēcpusi, bļaustīdamās un ālēdamās pa braucamo daļu slāj. Riktīga Rīgas pavēdere..
Ir tur savi jaukie un ne tik jaukie nostūri, pavisam netālu viens no otra. Man personīgi Pļavas / Matīsa D gals nepatīk, Lienes, Asara iela ir OK. Kontingents mani personīgi tur nekad nav īpaši traucējis. Ir dzirdēti briesmu stāsti no cilvēkiem, kas tur ieklīst reizi dažos gados, bet tie ir vairāk no sērijas "bailēm lielas acis".
pa Matīsa ielas tālo galu man sanācis staigāt vairāk, tas man patīk. Mūrienieku iela un tur blakus ieliņas smukas. Zvaigžņu ielas rajons arī patīk. bet nu, man tur, izņemot Matīseni, maz sanācis tumsā staigāt. dienā ir ok.