kanariņš [entries|archive|friends|userinfo] helvetica [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

[Apr. 22nd, 2012|10:17 pm] [Tags | e, ikdiena, meža zemenītes ] man ļoti patīk, ka šīs valsts galvaspilsētā 7dienās ielas tukšas kā izslaucītas. īpaši pēc lietus. īpaši novakarē. fantastisks laiks. Abi ar E dejojām reivu uz tilta, zem kura gāja 64 cisternu kravas vilciens. tā šoferis mums uztaurēja un pamāja ar roku, pirms sejā iesitās silts gaiss, smiltis un naftas produktu smārds, sastāvam paejot zem tilta. lēkšojām galopā un jūrnieku gaitā visu atlikušo ceļu līdz bodei un atpakaļ vilkāmies noguruši jau pa lietu, svētlaimīgi ēdot saldējumu "eskimō". galvā atkal skan link 7 comments|post comment

[May. 22nd, 2011|02:32 pm] [Tags | ikdiena, ilustrētā 7diena, meža zemenītes, moi, mājsaimnieces piezīmes, ēst, ģimene ] vienīgais sūdīgi ir tas, ka tad, kad ņemies pa virtuvi, totāli pazūd apetīte. un es neesmu no tiem, kas met mutē no rīvēšanas, griešanas vai tml, pārpalikušos krabzuļus. Piedzīvojums sākās ar atcerēšanos, ka nu jau vairākas dienas man nenormāli gribas siera salātus un biešu salātus. Pāris reizes esmu lielveikalos iegrābusies, tamdēļ cītīgi paklausīju iedauzītajam refleksam nekļūt vājai pie gatavās pārtikas vitrīnas, pat ne šo vienu reizīti nē. Pakārdinājos, uzkurinājos un devos uz citiem plauktiem salasīt vajadzīgās sastāvdaļas. Rezultātā man tagad ir toveris ar ķiplokotiem biešu salātiem. un īsteniem ķiplokotiem mājas siera salātiem. kā arī vārīts liellopa gaļas gabals, pliks, bez nekādām garšvielām, nu, varbūt nedaudz ar sāli tikai), abet ieēst vairs neko negribas un nevaras :( un man jāatzīstas, ka ikdienas gatavošana man nesaista. Patīk reizēm izpildīties virtuvē, kad ir īpaši labs noskaņojums vai vēlme pēc meditatīvi pavadīta laika. bet visādi citādi cenšos, lai ēst gatavošana ir maksimāli operatīva. tāpēc man ļoti patīk gatavoties pie saviem vecākiem. Kamēr mēs iepērkamies veikalā, papā ir jau ielicis vārīties vārāmos produktus un šo to, ar vienu aci lūrot sporta vai ziņu kanālu, paguvis sarīvēt un sagriezt. es visu jaucu kopā un vedu uz uzvarošo finišu. un tad nāk mamā, kura gatavo nekad un neko, nodegustē un pasaka, kur, kas un kādā daudzumā trūkst, varbūt pat pati piemet šķipsniņu vircu, piekuļ kko vairāk vai pašķaida et voila! (trauku mazgāšana gan pēc jūrnieku likuma - kurš pēdējai paēd, mazgā par visiem :D) link 1 comment|post comment

[May. 22nd, 2011|01:54 pm] [Tags | dzīve, e, ikdiena, ilustrētā 7diena, just, meža zemenītes, moi, vienadiena, ģimene ] ir tādas dienas, kad bērni jau kopš paša pamošanās brīža ir vienkārši Ōmeni. čīkstīgi, ņerkstīgi, neapmierināti un visādi citādi neizturami un vienīgais, ko tur var darīt ir vai nu likt gulēt un cerēt, ka pēc otrreizējas pamošanās kas būs mainījies vai vnk apbruņoties ar pacietību un gaidīt nākamo dienu. Jo pretī šādām ir arī dienas, kad bērns ir pilnīga un absolūta saulīte. priecīgs, laimīgs, apmierināts ar visu, ik pa brīdim nostājas tev priekšā, izstiepj rokas augšup un lūdzoši raugās tikt apmīļots, paņemt tādu opā un viņš krīt ap kaklu un ar kājām ap vidu kā maziņš pērtiķēns un iekužinās uz pleca, aiz mīlas aš nožņaugdams nost. Prieks un smiekli, protams, piemetas arī lielais stāstāmais un runāšana neskan vis kā runa, bet gan kā pārlaimīga čivināšana. Šādās, lūk, dienās, kad bērns dipinādams skraida pa māju, savas mazās kājeles un pēcpusi zeķbiksēs ieģērbis, spolēdams uz pagriezieniem, ir mīlas un laimes pilns, ir the ultimate laimes pieredze, kuru nevar salīdzināt ne ar ko citu un pieredzēt nekā citādāk ne pārāk atbilstošs, bet tomēr muzikāls noformējums link 1 comment|post comment

šī, šķiet, būs īpaša vasara. [May. 15th, 2011|05:21 pm] [Tags | gadalaiki, ikdiena, just, viena diena ] atmosfaira uz ielām no rīta elektrizēta, lai neteiktu seksualizēta. Autobusā mazas meitenītes, kuras ar polsterētu auduma gabaliņu cenšas uzbūstot to, kur pēc pāris gadiem vajadzētu būt krūtīm, strike a pose. Pārīši bučojas. Pārīši lamājas, stāvot pus kvartāla attālumā viens no otra. Garām braucošajā mašīnā skan mariači Banderasa izpildījumā. saule karsē. Pretējā virzienā aizlaiž pamatīgs motocikls, pieskandinot krustojumu ar melno amerikāņu blūza balsīm un ģitāru rifiem. no pagrieziena, riepām kaucot, izgriežas auto, kas, šķiet, ir sakomplektēts no dažādiem citiem auto, iegūtiem izgāztuvē, salōnā pie spoguļa līgojasšūpopjas melns rožu kronis, šoferim speķaini mati, saulenes un melna žakete, šķiet, uzvilkta uz plikas miesas. Vēsais laiks gan nedaduz atslābina kaistošās noskaņas, labi, ka tā link 4 comments|post comment

[May. 12th, 2011|10:14 pm] [Tags | gadalaiki, ikdiena, just ] nepacietībā nepacietībā atrāvu logus jau kāpņtelpā vaļā un pretī tīrs medus! Vakars debešķīgs. Tā kā nav sava lievenīša, sēdējām autobusu pieturā ar muguru pret blokmājām, kuru lodžijās žāvējas trenuškas, un ar skatu uz svešām mājiņām un viņu ziedošajiem augļdārziņiem un lūkojām, kā dzīve notiek zilā zilā vakarā. pie labās rokas mežonīgi milzīgs ziedošs ievkoks. link post comment

[May. 9th, 2011|10:06 pm] [Tags | gadalaiki, ikdiena, just ] atceļā no le diner sur l'herbes @ rīgas siltums Lubančikā, ļāvamies putnu vakara dziesmām, agram mēnesim un mākoņiem debesīs, ziedošo ķiršu, ābeļu un bumbieru smaržām civilizēto ļaužu piemājās, krītošām ziedlapiņām pilni mati. Galvā skan. lai laba nakts link 1 comment|post comment

[Mar. 16th, 2011|01:28 pm] [Tags | ikdiena, moi ] nenormāli salst un velk uz korķi, kas ir normālas blakusparādības pie noguruša orgānisma. bet es turos. somā aerosōla putukrējums un gluži kā astmatiķis savu baloniņu, velku to krīzes brīžos ārā un iepūšu. keeps me going. link 10 comments|post comment

[Mar. 15th, 2011|08:15 am] [Tags | bd, e, ikdiena ] debesis ir nokritušas uz zemes un elles katls atvēries, šodien es modos pl.07:00, lai aizvestu E uz dārziņu. kaut kas neticams! jau gadus desmit nav nācies mosties agrāk par 09:00-10:00, kas - tā teikt - ir apzināts profesijas (haha, spēcīgs vārds, ņemot vērā to, ar ko es nodarbojos) izvēles rezultāts un viens no kritērijiem, kas vispār motivēja izvēlēties tieši to. tagad, šķiet, nākamo desmit gadu laikā atkal uzzināšu, kā tas ir, kad "rīta stundai zelts mutē". šodien pirmā diena. Tagad nezinu, ko iesākt ar to brīvo laiku starp tagad un tad, kad es normāli sāku savu dienu. tāpat izskatās, ka steidzami būs vajadzīgs mazs, saliekams veļļuks. A ļa dahon, tikai vēlams ne pa dahon cenām (vismaz LVL-os). link 8 comments|post comment

[Jan. 3rd, 2011|12:31 pm] [Tags | aizspogulija, dzīvnieki, ikdiena, r, sadzīve, tīrība, vide, ļaudis ] lai arī pret sadzīviskā komforta un diskomforta jautājumiem izturos ar diezgan lielu pacietību, šķiet, šodien tomēr pievienošos fjoklas kupenu un to tīrīšanas praktizētāju nīdēju pulciņam, jo, redz, uz Bruņinieku ielas posmā starp avoteni un čakeni ir: 1) milzīgas kupenas, kur celiņi ir šauras šļurainas taciņas gar pašu māju 2) no visiem jumtiem karājas pamatīgas lāstekas 3) daži celiņi ir krustu šķērsu aizvilkti ciet ar drošības lentēm. abās ielas pusēs līdz ar ko - ja vēlies spēlēt pēc noteikumiem - tad bļaģ jāiet pa ielas braucamo daļu, kas visa pati ir vienā šļurā, līdz ar ko ir diezgan liela iespējamība, ka vai nu tu ar savu brišanu (it īpaši, ja sīcis pie rokas) aizturēsi Rīgas satiksmi, vai arī tiksi nobraukts vai arī nosists ar krītošu sniegu/lāstekām (tas, ja tomēr līdīsi zem tām lentēm).\ un visā šajā stāstā man vislielāko dusmu aizdod tas, ka bļaģ pēdējo stāvu iedzīvotāji, kuriem bļaģ lāstekas kā žalūzijas līdz pat logu apakšai, nevar kādā klusākā un vēlākā vakarā paņemt soltas kātu un bļaģ nodauzīt tās nost!! rokas no dirsas aug, vai? pie reizes palamāšos arī par kādu citu galvaspilsētas lielisko iedzīvotāju īpašību - vasarā vākt aiz saviem suņiem, abet ziemā ļaut nodirsties tiem kādā kupenā (kad kupenas lielas, tad turpat uz ceļa taciņas jeb "tranšejas" pareizāk būtu jāsaka) un atstāt, elegantākajā gadījumā uzkašņāt vēl sniegu virsū. tā teikt, no acīm prom, no sirds laukā, tagad tik jāgaida pavasaris, kad kusīs sniegs un visi gazōni atklāsies pa pamatīgo nomīnēti no viena stūra līdz otram. ļoti gribētos, lai eksistētu tāds sisidra vai tas miskastes vīrs no kādas citas LV multenes, kas vnk vienā brīdī atgādātu visu šo ziemas krājumu to īpašniekiem vai pareizāk - viņu saimniekiem - atpakaļ po adresu tā teikt.. link 15 comments|post comment

[Jun. 19th, 2010|11:33 pm] [Tags | ikdiena, just, moi, mājsaimnieces piezīmes, viena diena, ēst ] Vakariņās pārvārīts cīsiņš ar ketčupu. krāna ūdens. Feinster Haselnuss Nugat viss iepakojums. Bērni ir brīnišķīgi ar to, ka nespēj noslēpt savu prieku, aizrautību, laimi, tā spoguļojas viņiem sejā. Un Timofejeva dzejoļus noriju ātri, rindas lasot krustām šķērsām, lecot pāri trijām un četrām, veseliem dzjoļiem, brīnoties un nespējot noticēt, ka var tik tiešām izbadēties pēc labas dzejas, ka jārij tā gabaliem. Vēl jau atgriezīšos, tā smalki, pa rindiņai, pa zilbei. link post comment

[Jun. 11th, 2010|06:10 pm] [Tags | ikdiena, mājsaimnieces piezīmes, vienadiena ] tātad, ko es daru? tikko pasēdēju sastrēgumā uz valdemāra ielas. tagad skatīšos čempja spēli, paralēli gludinot veļu savas fazendas viesistabā. link post comment

[Apr. 2nd, 2010|12:15 am] [Tags | Rīga, arch, e, ikdiena, just, vienadiena ] Ar E novakarē aizstaigājām līdz bomžu takām pie ūdenstorņiem. Tur, kur dzelzceļa sliedes saiet žāklī. starp to - uzkalniņš. Spārdījām ar E tajā atstātās tukšās boņuka šnabpudeles un vēl visādus atkritumus, skatījāmies kā vilcieni taurēdami brauc šurpu turpu, savdabīgu šarmu visam piešķīra arī graffiti sienas, doma par kapu un cietuma relatīvo tuvumu. Kad saule norietēja pavisam un bomžu straumes lēnām - kā jau katru vakaru - sāka plūst prom no vecpilsētas un centra, mums ar E nācās vien doties prom. pretī ik pa brīdim nāca neliela auguma vīriešu bariņi, sasaukdamies savā starpā neartikulētām skaņām, laternas vēl nebija iedegtas. Nopirkām supermārketā salčukus pa 9 sant. gabalā un nocenotu apelsīnu sulas paku. Nu tā, nesteidzīgajiem tūristiem rādāmā rīgā ir tikai kādi 15-30% no pilsētas, tb., nu, 19.gs. beigās un 20.gs. pirmajā ceturksnī sabūvētie kvartāli. arhitektūra pa lielam. Visa cita dzīve, var gadīties, ir ļoti citādāka. link 12 comments|post comment

[Sep. 19th, 2009|01:49 am] [Tags | fizo, ikdiena, male, miesa, sports, ārt ] tā kā piektdienās visi vorkingpīpl krāniņi un caurumiņi dodas ietusot vecrīgā u.c., tad baseins šovakar bija pustukšs. nekādu danielas čikarelli tipa pārīšu vai dirsu seklajā galā mērcējošu, ar družkām bazarējošu ōmīšu. Tikai vieni vienīgi bezapstājas peldētāji, tā ka prieks un laime un puiši tik daiļi, ka garām peldot (man tagad ir brillīties nopirktas!!!) nevarēju un nevarēju smaidu apslēpt. Vispār saprotu tos vecos gadsmitus, kad vīri trikobiskēs staigāja un beibes valdzinaja ar daiļi veidotajām kājām (skat tālāk); kājas tik tiešam ir daiļas. un basas pēdas. torsi. saspringti, ieelpas. starpspēle: ieskatam (mans all time favourite jeb botičelli pavasara hermeja dibengals): un ieskatam vēl: ( ... tālāk ... ) link 3 comments|post comment

[Sep. 10th, 2009|11:30 am] [Tags | e, ikdiena, miers, moi, muzīka, vienadiena, ārt, ģēniji ] Kā jau reiz te vieni viedi ļauži atzīmēja, ka citu (visu) viedo ļaužu starpā jebkādas kaismīgas pretstāvēšanas muzikālās gaumes jautājumos, kopējā miera vārdā ir izbeidzamas, ja kāds no dalībniekiem paziņo, ka DB ir dievs (Jo ikvienam saprātīgam ezim ir skaidrs, ka DB ir divdesmitā gadsimta mocartsbahsunbēthovens vienā personā). tad nu lūk, sekojot Mironova ieteikumam, lomu (dzīves epizodes) spēlēt kādā noteiktā deju ritmā (piem. Ostaps B. aizgāja pod tango), tad mana šīrīta mūzika, kas uzdos ritmiņu dienai būs ŠĪ visa diena veltīta tikai E, mācīsimes braukt ar riteni, iesim uz pastu līmēt pastmarkas un sūtīt vēstules, taisīsim ēst, izteiksmīgi lasīsim Jērādiņu un iesim gulēt, tad modīsimies, pucēsimies un dosimies uz izstādes atklāšanu (Lediņa arch. ir mana personīgā mākslas deviance vēl no agrīno studiju laikiem.) link 10 comments|post comment

[Sep. 9th, 2009|09:36 am] [Tags | ikdiena, just, laime, moi, muzīka, ēst ] Kā reiz dziedāja lieliskais mūziķis: i`ve been having wicked thoughts, terribly wicked - selfish and cruel. Un tad man ir Floridas citronu pīrāgs, nu, tāds, kurš nav jāgriež gabaliņos, bet gan, kurā es viena pati drīkstu ņemt un iekosties jebkurā stūrī. link 1 comment|post comment

[Sep. 7th, 2009|11:47 pm] [Tags | aizspogulija, doma, ikdiena, oikonomija, Š ] Kā jau kārtīgai mājsaimniecei pieklājas, šodien devos iegādāties veļas mazgājamo pulveri. Piedāvājums immense: rex, ariel, bonux, tide, omo, persil, perwool u.t.t., u.tjp. visi gandrīz vienādās pakās ar drausmīgu ķīmijsmaku piedāvājumiem aļa landiši, ļemon i kalnufrešness un miljardiem infromācijas burtiņu, izmētātiem pa visiem stūriem, tipa, ūdens temperatūra un cietības pakāpe, auduma krāsa un tips, veļas mašīnas tips, netīrības pakāpe, līdzekļa daudzums, iedarbības veids un intensitāte u.t.t., ķīniešu ābece tojesķ. Tad nu kā jau kārtīgai mājsaimniecei pienākas, pirms izdarīt savu - uz mēnesi liketnīgo - izvēli, izčekoju, vai Bartam Mītoloģijās bija taisnība vai nē. Diezgan trāpīgi. Daudzajiem nosaukumiem ar galvu reibinoši dažādājiem pozitīvo īpašību komplektiem apakšā bija vien 3 firmas un gandrīz identisks sastāvs.. Pirms miega, arī kā kārtīgai mājsaimniecei pieklājas, nometīšos pie gulēt-iešanai-sagatavotas-gultas-malas, aizvēršu acis, salikšu plaukstas kopā un karsti jo karsti no visas sirds un dvēseles salūgšos, lai Šleseram piemetas kāda nelāga kaite, vai arī, lai drīzumā viņam dzīvē sāk klāties gauži jo gauži, ai, cik gaužigaužigauži link 4 comments|post comment

when falling in love [Aug. 25th, 2009|08:21 am] [Tags | ikdiena, just, mīlēt, vienadiena, vizuāli, zināt, ārt ] manā maģiskajā somā līdzās plastmasas 'kabatiņā' neitralizētajām E sakakātajām trennuškām, smuki papīrā ietīts stāvēja protrets. Un nevis kaut kāds "nezināma vīrieša portrets", kā to kļūdaini bija atributējis pārdevējs, bet gan J.O. pašportrets. Un nevis vienkārši pašportrets, bet gan pašportrets aptuveni no tā vecuma, kad viņš bija kopā ar savu pirmo nozīmīgo mūža sievieti, piecus gadus vecāko, precēto un ar bērnu (attiecību ar JO laikā šķīrusies no vīra) Mirdzu Ramani, kura no: "vientuļa, noplukuša un vāja zēna"* ātri vien izveidoja pašpārliecinātu, šarmantu vīrieti, kurš - kā to vēlāk rāda vēsture - ļoooooti patika sievietēm. Abi spiedās krusttēva vienistabas dzīvoklīti, vasarā brauca, garumgaros khm, khm, plenēros un bija bezgala laimīgi. Arī gleznotājs J.O. ir vairāk nekā vienkārši lielisks j.O. dienasgramata link 6 comments|post comment

[Aug. 23rd, 2009|07:37 pm] [Tags | ikdiena, moi, vienadiena, ēst ] somā man klusi slēpās visādi sliktas kvalitātes gaļas pusfabrikāti (neskaitot grauzdētās cūkādiņas, weh) un sintētiski dzērieni (+cigaretes), kamēr serbu izcelsmes "Vincenta" pavārs lika pesto uz manas mocarellas un naudu atteicās pieņemt, piedāvājot vēl klāt bioloģisko zālīštēju (hūdafak dzer tādu, kamōn?!) link post comment

viena diena [Jul. 16th, 2009|06:31 pm] [Tags | ikdiena, stress, ārt ] Kā parasti bija vēlēšanās dezertēt. Kopš papīra nodošanas man ir izteikti zems stresa slieksnis, ļoti ātri sanervozējos par visādām nenervozējošam lietām un ļoti ilgi nevaru atiet. Mandražē un drebežē. Pa ceļam uz tikšanās vietu pie sevis atkārtoju savu mīļāko mantru: "negribu, man nevajag, es nevaru, es negribu, man nevajag, es nevaru, es negribu ..." protams, kā parasti piespiedu sevi to izdarīt un kā parasti rezultāts bija ļoti labs, pat patīkamā kārtā abas iesaistītās puses guva pozitīvas atklāsmes, kas būs būtiskas to tālākajā radošajā darbībā. Taču - ņemot vera augstāk izteiktos apsvērumus - daudz labāk justos, ja visu šo pozitīvi un jēgpilni pavadīto laiku būtu varējusi gulšņāt un lūrēt filmas.. daudz pēc kārtas un nešķirojot. Ne kripatiņas neilgojos pēc interakcijas ar civilizēto sociumu. Tad, protams, saliju kā princese, pirms tā tika pie iespējas zirni sagulēt - nevienas sausas vīlītes sout tu sei. Ielas tukšas, pretī nāca vien meitene, noāvusi apavus un pēc tam puisi baltos šortos (ķiķiķi). Froši būtu, ja salīt neko nenozīmētu (bet pričenes, meikaps un smalkādas tupeles tač jāsargā!) - ja vēl drēbes ražotu ar kabatām, tā, ka navajadzētu nekādas blodī somas un makus nepieciešamo priekšmetu līdzpaņemšanai, tad mana dzīve būtu daudz skaistāka un vienkāršāka. Aizstaigāju līdz Grāvleja izstādei. Sākumā ļoti patika, tad radās riebums, tad konkrēti izbesīja, uz beigām atkal patika, kopumā esmu totālā sajūsmā. jau iepriekš bija zināms, ka puika domā ar galvu, ne tikai paļaujas uz dabas untumiem. Kā jau teicu - bija ļoti, ļoti labi. Izstādes dēļ diemžēl nokavēju lietus pēdējo cēlienu un ap to laiku, kad devos mājup, ļaudis svētsvinīgā priekā bija iesākuši līst laukā no vārtrūmēm un veikaliem. Jutos neveikli viņu sausajā klātbūtnē; sāka salt, uznāca miegs. Vienīgais prieks atkal bija pie Klijānu ielas, kur peļķes kā jūras, mašīnas brauc šķeļot viļņus, lavierējot starp noslāpušajām (ķiķiķi), ap kurām ķimerējās jauni vīrieši, savā starpā līksmi sasaucoties un noskaidrojot viens otra spēktrata vainas. Lietus un sniegs ir tas, kas Latviju parasti pārsteidz nesagatavotu, kā nekā LV taču ir 35°Z/ 35°R, vai ne? (no tālākiem komentāriem (kas būtu rupjas versijas par tēmu "dzīvo Latvijā n gadus, bet klimatu nepazīst") atturēšos. A iešu nu ka pabumbulēties labāk Upd. Ja nebūtu par vēlu, aizstaigātu raudives inspirēto prodžektu apskatīties. šic mūsu ierakumos jau sen kā ir ne tikai iegriezis, bet arī zelta fondā nokļuvis. link 2 comments|post comment

švēdene [Jul. 14th, 2009|10:53 am] [Tags | ikdiena, moi, sistēma strādā ] zayebala tā grojbanā banka. tad man ir kaut kādi mistiski -36 santīmi, tad -52 santīmi kontā un hū ze fak zina, kas tas ir? it īpaši, ka no visiem pakaļ mestajiem overdraftiem un aizņēmumiem esamu atteikusies un atkārtojusi savu atteikšanos katru reizi, kad ar pirmajiem trīs piegājieniem bankas darbinieki to nav sapratuši un tomēr pamanījušies pieslēgt.ak, tas ir tāpēc, ka sūta reklāmīsziņas domātas tam kartes tipam, kura man sen jau vairs kā nav? ak, tas ir par konta atlikuma skatīšanos? Vai ari daži veikali, nevienam neiznot un nevienu nebrīdinot, novelkamos procentus par virtuālu norēķināšanos, nevis no sava ienākuma, bet gan no manis novelk, a? vatahell, kāds vispār TAGAD ir labums no savas naudas virutalizēšanas? No tām blodī plastmasas kartiņām un norēķināšanos virtuāli? Katru gadu, aizmirstot pie kartes izņemšanas (ja īpaši nepaprasa) pabrīdināt, ka katru gadu no konta noskaitīs 10 Ls par kartes lietošanu? vai arī es varu dzēst to summu par savuiem uzticīgā klienta sakrātajiem punktiem? Huju man ir vajadzīgi visi tie pārvērtētie svečturi, kamuflāžas krūzes un sūdīgas kvalitātes šūpuļtīkli? Paturiet sev un samaziniet visas tās slepenās vietas un lietas, kurās pamanāties neuzkrītoši pa santīmam novilkt! zviedrbanka arī sāk kļūt nevis par tautas, bet gan par pareksa banku, kas iekasē piķi pat par katru neveiklo kustību, ko pamanies netīšām veikt, ieejot viņu ofisā. Vienīgais iemesls, kamdēļ nemest viņus nost, ir iespēja samaksāt rēķinus virtuāli + bez komisijas maksas, ja pārskaitījums ir uz to pašu zviedreni. Kredīti un automātmaksājumi man nav, ienākumi neregulāri, bet no vienām un tam pašām iestāde, uz ārzemēm neredzu problēmu paņemt parastu naudu līdzi, tieši tāpat kā uz veikalu. Visādi citādi es tiešām neredzu iemeslu, kamdēļ gan lai neattiektos no banku pakalpojumiem un nesaņemtu piķi uz rokas pie iestādes grāmatevedes. Turēt to smkui plauktiņā, redzamā vietā un vienmēr zināt, cik man tās ir un kas ar to notiek, nevis pēkšņi atskārstu, ka tā nauda pati no sevis kūst, jo to ir pieteicies uzraudzit kāds cits un es, piemēram, staigāju tai pārāk tuvu garām.... link 7 comments|post comment

navigation [ viewing | most recent entries ] [ go | earlier ]