| |
[Feb. 27th, 2011|12:04 pm] |
viens no mīlīgākajiem iemigšanas rituāla brīžiem ir tās gaismas strēles no braucošo autō uguņiem, kas caur aizkaru augšējo maliņu noskenē istabas griestus. un 7dienas Rīgā ir visforšākās. Pilnīgi tukšas ielas. īpaši šķērsielas. un pat centrā. Tā ir valsts galvaspilsēta, bet, ejot uz tuvējo bulanžēriju, sajūta kā Palle viens pats pasaulē. es neiebilstu. |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2011|12:31 pm] |
lai arī pret sadzīviskā komforta un diskomforta jautājumiem izturos ar diezgan lielu pacietību, šķiet, šodien tomēr pievienošos fjoklas kupenu un to tīrīšanas praktizētāju nīdēju pulciņam, jo, redz, uz Bruņinieku ielas posmā starp avoteni un čakeni ir:
1) milzīgas kupenas, kur celiņi ir šauras šļurainas taciņas gar pašu māju
2) no visiem jumtiem karājas pamatīgas lāstekas
3) daži celiņi ir krustu šķērsu aizvilkti ciet ar drošības lentēm. abās ielas pusēs
līdz ar ko - ja vēlies spēlēt pēc noteikumiem - tad bļaģ jāiet pa ielas braucamo daļu, kas visa pati ir vienā šļurā, līdz ar ko ir diezgan liela iespējamība, ka vai nu tu ar savu brišanu (it īpaši, ja sīcis pie rokas) aizturēsi Rīgas satiksmi, vai arī tiksi nobraukts vai arī nosists ar krītošu sniegu/lāstekām (tas, ja tomēr līdīsi zem tām lentēm).\
un visā šajā stāstā man vislielāko dusmu aizdod tas, ka bļaģ pēdējo stāvu iedzīvotāji, kuriem bļaģ lāstekas kā žalūzijas līdz pat logu apakšai, nevar kādā klusākā un vēlākā vakarā paņemt soltas kātu un bļaģ nodauzīt tās nost!! rokas no dirsas aug, vai?
pie reizes palamāšos arī par kādu citu galvaspilsētas lielisko iedzīvotāju īpašību - vasarā vākt aiz saviem suņiem, abet ziemā ļaut nodirsties tiem kādā kupenā (kad kupenas lielas, tad turpat uz ceļa taciņas jeb "tranšejas" pareizāk būtu jāsaka) un atstāt, elegantākajā gadījumā uzkašņāt vēl sniegu virsū. tā teikt, no acīm prom, no sirds laukā, tagad tik jāgaida pavasaris, kad kusīs sniegs un visi gazōni atklāsies pa pamatīgo nomīnēti no viena stūra līdz otram. ļoti gribētos, lai eksistētu tāds sisidra vai tas miskastes vīrs no kādas citas LV multenes, kas vnk vienā brīdī atgādātu visu šo ziemas krājumu to īpašniekiem vai pareizāk - viņu saimniekiem - atpakaļ po adresu tā teikt.. |
|
|
| grow on you |
[Mar. 17th, 2010|12:32 am] |
cilvēkiem nepārbāztā pirmdienas novakarē pārsteidzoši paklausīgo un mīļuma pārpilno E vedu pasērst pie viņa krustmātes un, braucot RS autobusā, pār mani lēnām un gandrīz vai fiziski sajūtami sāka plūst vecā labā Rīga. ceļa gaismas, jumtu kores, bezgaumīgās smaržas un vulgārie cilvēki, visam pāri tas, cik pazīstami satumst agru pavasaru debesis, skatītas Rīgas centrā.
ritmiņš |
|
|