| |
[Jan. 1st, 2012|03:13 pm] |
kas tev dos pēcvecgada paģiru rītā normāli izgulēties, E jau ar saullēktu (abet mājā ienākts ir tikai 30 min pirms tam) augšā un lēkšo pa gultu ar 'mammammmammmammmammma', bučošanu un visiem citiem neatvairāmajiem mīļuma izrādīšanas atribūtiem tā, ka nākas tomēr paturēt savu nīgrumu un kašķi pie sevis, izvelties no migas un ar pakausī saveltiem matiem un ciet līpošām acīm interaktivizēties par tālāko dienas programmu. Manā plānā bija kkas altruistisks, tip, es varu aizvest Tevi uz Mumitroļļiem K-sunī vai Runci zābakos, ja Tu to ļoti gribi. Bet E izvēlējās nezūdošas vērtības: labāk iet lasīt netīrumus pa rajōnu. Džīzas kraist. Abet jūs zinait, cik ilgi tas nebija darīts un kāds kultūrslānis tur ir sakrājies?! Pie 8. simtlitrīgā maisa, kas bija precīzi 1/3 no parasti apkopjamās teritorijas, E teica, ka viņs ir piekusis un grib mājās, ēst. tad nu tagad esam mājās, es reportēju šo un vēršos pie jums, dārgie cibas iemītnieki, vai gadījumā jums kādam nav skaidra zināšana sekojošajās lietās:
- kur un pie kā pašvaldībā ir jāvēršas, ja es vēlētos ierosināt jaunu atkritumtvertņu ierīkošanu apkaimē? Man ir tāda sajūta, ka vismaz 3 domājajamā perimetrā varētu do the trick.
- kur un pie kā pašvaldībā ir jāvēršanas, ja es velētos ierosināt apkopēja nozīmēšanu attiecīgajai teritorijai, kā arī dārznieka (gribētos izgriezt visus tos bušiņus, kas nu jau diezgan mežonīgi ir aizgājuši)?
- kas ir tas aparāts, ar kuru ērti un ne pārāk uzkrītoši var pāriet pāri saaugušiem kārkliem un aizlaistiem ceriņu zariem? Ar dārzniekšķērēm es sajuktu prātā, ar motōrzāģi būtu tā kā nedaudz par šerpu. Vai drīkst vispār tā patvaļīgi kko graizīt (lai gan otrā ielas pusē kādam ir piegriezies un ik pa brīdim 'apgraizītā' ceriņu kolonijas līnija tuvinās uzvarošajām beigām)? un kur var dabūt tādu aparātu bez kkādiem liekiem superizdevumiem (kādam šķūnītī?)? |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2011|12:31 pm] |
lai arī pret sadzīviskā komforta un diskomforta jautājumiem izturos ar diezgan lielu pacietību, šķiet, šodien tomēr pievienošos fjoklas kupenu un to tīrīšanas praktizētāju nīdēju pulciņam, jo, redz, uz Bruņinieku ielas posmā starp avoteni un čakeni ir:
1) milzīgas kupenas, kur celiņi ir šauras šļurainas taciņas gar pašu māju
2) no visiem jumtiem karājas pamatīgas lāstekas
3) daži celiņi ir krustu šķērsu aizvilkti ciet ar drošības lentēm. abās ielas pusēs
līdz ar ko - ja vēlies spēlēt pēc noteikumiem - tad bļaģ jāiet pa ielas braucamo daļu, kas visa pati ir vienā šļurā, līdz ar ko ir diezgan liela iespējamība, ka vai nu tu ar savu brišanu (it īpaši, ja sīcis pie rokas) aizturēsi Rīgas satiksmi, vai arī tiksi nobraukts vai arī nosists ar krītošu sniegu/lāstekām (tas, ja tomēr līdīsi zem tām lentēm).\
un visā šajā stāstā man vislielāko dusmu aizdod tas, ka bļaģ pēdējo stāvu iedzīvotāji, kuriem bļaģ lāstekas kā žalūzijas līdz pat logu apakšai, nevar kādā klusākā un vēlākā vakarā paņemt soltas kātu un bļaģ nodauzīt tās nost!! rokas no dirsas aug, vai?
pie reizes palamāšos arī par kādu citu galvaspilsētas lielisko iedzīvotāju īpašību - vasarā vākt aiz saviem suņiem, abet ziemā ļaut nodirsties tiem kādā kupenā (kad kupenas lielas, tad turpat uz ceļa taciņas jeb "tranšejas" pareizāk būtu jāsaka) un atstāt, elegantākajā gadījumā uzkašņāt vēl sniegu virsū. tā teikt, no acīm prom, no sirds laukā, tagad tik jāgaida pavasaris, kad kusīs sniegs un visi gazōni atklāsies pa pamatīgo nomīnēti no viena stūra līdz otram. ļoti gribētos, lai eksistētu tāds sisidra vai tas miskastes vīrs no kādas citas LV multenes, kas vnk vienā brīdī atgādātu visu šo ziemas krājumu to īpašniekiem vai pareizāk - viņu saimniekiem - atpakaļ po adresu tā teikt.. |
|
|