| |
[Jan. 7th, 2011|12:17 pm] |
es varu saderēt, ka šis būtu nepopulārs lēmums, bet kādu summiņu reāli varētu ietaupīt, aizklapējot ciet zoo dārzu? kkāds imperiālisma laika atavisms, kur turēt trofejdzīvniekus, izrādīt |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2011|12:31 pm] |
lai arī pret sadzīviskā komforta un diskomforta jautājumiem izturos ar diezgan lielu pacietību, šķiet, šodien tomēr pievienošos fjoklas kupenu un to tīrīšanas praktizētāju nīdēju pulciņam, jo, redz, uz Bruņinieku ielas posmā starp avoteni un čakeni ir:
1) milzīgas kupenas, kur celiņi ir šauras šļurainas taciņas gar pašu māju
2) no visiem jumtiem karājas pamatīgas lāstekas
3) daži celiņi ir krustu šķērsu aizvilkti ciet ar drošības lentēm. abās ielas pusēs
līdz ar ko - ja vēlies spēlēt pēc noteikumiem - tad bļaģ jāiet pa ielas braucamo daļu, kas visa pati ir vienā šļurā, līdz ar ko ir diezgan liela iespējamība, ka vai nu tu ar savu brišanu (it īpaši, ja sīcis pie rokas) aizturēsi Rīgas satiksmi, vai arī tiksi nobraukts vai arī nosists ar krītošu sniegu/lāstekām (tas, ja tomēr līdīsi zem tām lentēm).\
un visā šajā stāstā man vislielāko dusmu aizdod tas, ka bļaģ pēdējo stāvu iedzīvotāji, kuriem bļaģ lāstekas kā žalūzijas līdz pat logu apakšai, nevar kādā klusākā un vēlākā vakarā paņemt soltas kātu un bļaģ nodauzīt tās nost!! rokas no dirsas aug, vai?
pie reizes palamāšos arī par kādu citu galvaspilsētas lielisko iedzīvotāju īpašību - vasarā vākt aiz saviem suņiem, abet ziemā ļaut nodirsties tiem kādā kupenā (kad kupenas lielas, tad turpat uz ceļa taciņas jeb "tranšejas" pareizāk būtu jāsaka) un atstāt, elegantākajā gadījumā uzkašņāt vēl sniegu virsū. tā teikt, no acīm prom, no sirds laukā, tagad tik jāgaida pavasaris, kad kusīs sniegs un visi gazōni atklāsies pa pamatīgo nomīnēti no viena stūra līdz otram. ļoti gribētos, lai eksistētu tāds sisidra vai tas miskastes vīrs no kādas citas LV multenes, kas vnk vienā brīdī atgādātu visu šo ziemas krājumu to īpašniekiem vai pareizāk - viņu saimniekiem - atpakaļ po adresu tā teikt.. |
|
|
| |
[May. 21st, 2010|10:01 pm] |
šodien seksa diena. Turpceļā sabtransā 2 beibes runāja: viena mēģināja pārliecināt otru par to, ka vajag aiziet un pieteikties pastrādāt pie džeka, kam viņa strādā par tulci un meiteņu vervētāju, tb. porno kīnō filmēšanā, atpakaļceļā sarunājas divas citas beibes mākslīgām skropstām, milzu bjustu, mikro šortiem un leopardādas imitācijas čībiņās, apmainījās ar info, pie kura šefa esot labāk 'dejot', pie kura labāk apmaksātās privātās dejas u.tml. pa vidam divi mazi puišīsi rupji izrunājās par seksu un savu nenormāli milzīgo pieredzi, tiesa, gan lielāko daļu 'varoņdarbu' ilustrējot ar lācīša un ezīša tēla palīdzību (ezītis ar adatu drāza dirsu lācītim), divi knapi pilngadīgi puiši glāstīja viens otru un visādi citādi maigojās un tīksminājās, pēc tam pievienojās arī trešais (pa nopietno, tā nebija īmo pokazuha (tie bija krievi un sportisti)) un man pieturā pārsauļojies vīriņš puķainā kreklā un zeltrāmju brillēs piedāvāja palaizīt kājstarpi |
|
|
| |
[Sep. 12th, 2009|01:44 pm] |
Pārsteidzoši, cik maz vīriešiem vajag.
šī vāji slēptā vai pat neslēptā interese. Reizēm pat iekāre. Pēkšņās sāncensības lēkmes. bez iemesla.
Un es pat neko nedaru.
Un viņiem pat ir savas sievietes.
Lai arī man vajadzētu justies glaimotai, ka vēl joprojām esmu 'formā', tomēr ļoti, ļoti skumdina divas lietas:
1) neiespējamība (vai vismaz pamatīgā ierobežotība) komunicēties ārpus seksuālām notīm. Izvairos cik spēju, lai arī neredzu iemeslu izvairīties, tā kā neko neesmu motivējusi, tomēr apgrūtinoši, ka vēlme tiek slēpta tik vāji...
2) un ja nu mans vīrietis arī tā reaģē uz kādas citas sievietes esamību tuvumā? Tas būtu tik ļoti pazemojoši un nomācoši.
vīrieši dzīvnieki |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2009|01:49 pm] |
Redziet, ar Bērtuļnakts tēmu man ir īpašas attiecības. Visu pārējo stāstu vidū svarīgs ir tas, ka reiz man bija madagaskaras šņācējprusaks, kas tika nokristīts par "Bērtuli" (par godu Valuā famīlijas vēsturei:). Uz nedēļu aizdevos ārpus no mājām un LV un atgriežoties atradu savu Bērtulīti beigtu, noslīkušu savā dzeramtrauciņā. Bēda ta nebēda, bet problēma tāda, ka prusaka dāvātājs ļoti gaidīja Bērtuļa drīzo vārda dienu. Drudžaini pa Rīgu meklēju aizstājēju, diemžēl Zoo insektārijā atvaļinājums un vispār dzīvniekus tie pārdodot tikai pēc 40 dienu karantīnas, kas man nu galīgi nederēja. nekas cits neatlika, kā privātā un iestudētā sarunā dāvātājam atzīties, ka, vot, tā ir sanācis, bet Bērtulis ir beigts un man ir ļoti žēl.
Diemžēl, lai remdētu manas kvēlās skumjas, dāvātājs sagādāja man otru tādu. Lielāku un pamatīgāku. tipa mātīti. kas attiecīgi tika nokristīta par Margo (viņa gāja bojā dzemdībās (nepareizi noregulēta klimata kontrole šajā atbildīgajā posmā)).
Bet runa, jā, protams, ir par Bērtuļiem un viņu (vārda) dienu, kas oficiāli svinama šodien. (starp citu, 27. augustā ir Ādolfi un Ilgoņi, ja, Marij!) |
|
|