kanariņš [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

3 vīri manā šodienā [Jul. 15th, 2010|06:44 pm]
[Tags|, , , ]

1) pirmais iesēdās man blakus, kad ar autobusu vedu savas gleznas uz rāmētavu. Runāja visādas jēlības par to, ka man dekoltē vajadzētu dziļāku un, vai man zem tās kleitas arī kāda veļiņa apakšā ir, un vai līdzvedamajās gleznās ir attēlotas dievietes ar kailām krūtīm un vēl visādi šurimuri, kā rezultātā dabūja pieklājīgu "jūsu runa ir tik vulgāra, ka neuzskatu par nepieciešamu pagodināt to ar jelkādu atbildi", tad onka sāka taisnoties, ka viņš jau tikai vīrietis un vīrieši esot vienkārši, jo pilnai laimei vajagot tik labi barot un neko nepārmest; tad atminējās arī trešo: ļaut reizēm iedzert. Sekojošās vairākas minūtes viņš runāja viskautko riņķī apkārt par 'iedzert' tēmu.

2) izkāpu ātrākā pieturā, jo kundziņš vairs nebija paciešams, un tur mani māte daba un Latvijas valsts aplaimoja ar īstenu padomju jūrnieku. tāds stalts vīrietis ap gadiem 40+, iededzis, baltu platu smaidu (ceturtais zobs no zelta), zilstrīpainajā jūrniekmaikā un home-made tetovējumu uz pleca 'CCCP [vēl kkas] un miroņgalva ar desantnieku bereti'. Un viņš runāja ar mani latviski, vismaz centās (un arī izdevās diezgan ok), aprunājās par klimatu, apjautājās par gleznām un tad - diemžēl bija pienācis viņa trolejbuss - gāja prom, nosakot "tagad es braucu" ar tādu bittersweet jauneklības intonāciju balsī, ka pilnīgi sirsniņa apskrējās (drošvien šito viņš pa visām sava mūža ostām ir labi uztrennējis)

3) rāmētavā manām 2 gleznām mērījām paspartū un rāmjus. šodien bija otra apkalpotāja, tāda nedaudz ļoti pasīva. Aiz manis rindā stāvošais smalkais slāvu kundziņš (rokā tur paciņu ar 20latniekiem, saņemtiem ar apzeltītu klipsi) - kuram es piedāvāju tikt apkalpotam pirms manis, zinot, ka es negribu tik traucēta tik svarīgā lietā kā rāmja izvēle (haha) - uzsāka sarunu pa mobilo telefonu, kuras laikā noteica "odna koza tut 50tij paspartu primerjaet" (nav tiesa, ar tiem mēs ļoti ātri tikām cauri, vnk pārdevēja visu savu kolekciju bija atstājusi uz galda) uz ko es pagriezos, ļoti daiļrunīgi ieskatījos acīs (tiešām centos sakopot visu savu naidu un dusmas (arī par lietām, kas neattiecas uz krievu biznesmeņiem un gleznu rāmēšanu)) un teicu "da pašol nahuj".
link17 comments|post comment

pirms un pēc [Jun. 4th, 2010|03:49 pm]
[Tags|, , ]

Man šausmīgi nepatīk satikt bijušos klases biedrus. Nu, vispār pretējā dzimuma pārstāvjus no agrīnās pusaudzības laikiem. Manā prātā viņi vienmēr ir puikiņi, kas neuzkrītoši ik pa brīdim mēģina iebāzt roku tev strp kājām, plivina apkārt līdzpaņemtās higiēnas preces un plijās virsū ar jautājumiem, kuras no kalses meitenēm ir nevainīgas. Viņu stulbums un gudrība ir pieredzēta mācību klasēs, atbildot vielu, debašu izbraukumos, līdzi justs sporta spēlēs, pēc skolas uzsista bumba kādā sēta. Un kur nu vēl klases vakari un klases ekskursijas.Bet pēc tam satiec un skaties uz tādu pieaugušu, nobriedušu, savu, patstāvīgu dzīvi dzīvojošu ķermeni, kas tik nēēēēnormāli tomēr līdzinās tam pumpainajam, sliktās frizūras puikiņam ar aizlauzto balsi skolas solā, ka doma, ka īstenība jau neko par viņu/viņiem nezini, ka īstenībā nav jau objektīvu iemeslu just emocionālu tuvību ar viņu/viņiem, ka vispār tas ir svešs cilvēks pa lielam, ir ļoti mulsinoša. Un arī ļoti skumdinoša. Visas tās pieaugšanas, sadalīšanās dzimumos un dzimtēs un beigās vnk nav citas izejas, kā komunicēt pieklājīgi, esot svešai, pieaugušai sievietei pret svešu, pieaugušu vīrieti. zosāda metas.




link1 comment|post comment

nācija, modernitāte, izcilība [Mar. 9th, 2010|02:46 pm]
[Tags|, ]

tātad, vīrieša (Kristiana Brektes) portreti foto izstādē. Vīriešu akti foto izstādē. Vīrieši kleitās foto izstādē. forši. Vienīgie nāk prātā, domājot par ņemšanos par un ap vīriņiem. Tiesa, diemžēl tās ir sievietes, kas ir domājušas, bildējušas un organizējušas, līdz ar ko prieks par šiem pasākumiem samazinās uz pusi. Nu, ticaamības moments zūd.
ā, vēl jau Ansis Butnors ar savu "Vīriešu pasauli". Hmm. lai arī man patīk viņa mālējumi, atgremoja vien ierastos stereotipus par to "kā ir būt vīrietim" (medīt mamutu, būt mūžīgajam klaidonim ar savu biedru-suni etc.), nekā personīga. Moš kkādas mailīša izpausmes..bet tikai nedaudz..

tādā ziņā šķiet, ka Andris Grinbergs ir vienīgais, kas bez aizturēm konsekventi piedāvā maskulīnu (brīžiem pat šovinistisku) pasaules redzējumu/izjūtu/vatever kā to saukt. Tāpēc viņam vienīgajam man būtu aizraujoši un nedaudz arī mīzīgi paprasīt "what`s your problem?!" un pretī saņemt atbildi, kuru es nezinu, kāda būtu.



link2 comments|post comment

this is a historical moment (according to TV) [Mar. 2nd, 2010|12:29 pm]
[Tags|, , , , ]

1) ja kādreiz queer as folk bija jāvelk klusiņām no neta, tad tagad geji un geju pāri (tiesa, lielākoties puiši un nevis meitenes, balti un nevis krāsaini/jaukti) ir ne tikai ikkatrā seriālā, bet gandrīz vai ikkatrā raidījumā, jauniešu TV, kulinārijas raidījumos, sporta raidījumos, filmas un live-tv-šovus pat neminot. Kā teica žižeks postpolitikas tēmas sakarā attiecībā uz 'mazajām pol. apvienībām' (piem., grīnpīsisti, feministes etc.) - nav jēgas mēģināt kādu pārliecināt vāvuļojot, ir vnk ikdienā jārīkojas saskaņā ar savu prop. pārliecību. te nu ir :)

2) kolīdz ir noliegts skropstu tušas reklāmās izmantot jebko vairāk kā pašas tušas efektu (bans mākslīgajām skropstām), tā beibēm vairs netiek tirgota skropstu tuša, bet gan ielu plakātos un tv rullīšos tiek piedāvā tāda aizraujoša lieta kā "šķidrā parūka skropstām", "šķidrās mākslīgās skropstas" u.tml., tb. msg. par dabiskām-izteiksmīgām skropstām aizstāj ļoti atklāts msg. par mākslīgām-izteksmīgām skropstām, lai gan tūbiņas saturs (un pat tūbiņas izskats) ir palicis nemainīgs. Barta mitoloģijas pilnīgi. reklāmisti dzer šampanieti.
linkpost comment

DEVOUR [Feb. 26th, 2010|12:35 pm]
[Tags|, , , , ]

klik
link9 comments|post comment

[Feb. 3rd, 2010|02:35 pm]
[Tags|, , ]

ziniet, no maniem četriem pusaudzības aktieriem-mūža-mīlestībām viens, protams, bija Vilems Defo. Tamdēļ ļoti skumīgi bija skatīties antikristu, jo, lai arī viņš vēl joprojām ir labā formā, tomēr acis, nu, nevis skatiens, bet plakstiņi un uzacis un tas, cik tvirti tie turas, nodeva, ka viņš sāk kļūt par večuku. it kā viss tas pats, bet - finito - mani draugi, nākamā fāze ir ōpītis.
...
tā viņš ir. vispirms ir vīri-kā-ozoli un pēc tam beidz kā pūpēži (skat. ilustratīvo materiālu). Un nestāstiet, ka tikai sievietes noveco un vīriem sirmums denoņos, mezglaini pirksti un drjahlaja āda ir šarmanti. ņehuja! veci onkuļi ir tas pats kas vecas tantes. viena un tā pati svara kategorija


... tālāk ... )
link16 comments|post comment

[Sep. 23rd, 2009|01:56 am]
[Tags|, , , ]

Filmā par Žeriko zirdziņu periodu, viena varone saka monologu, tipa, ka "viņa ir radīta smiekliem un jautrībai, jo raudas saķēmo viņas seju," kurpretī pati teicēja "esot radīta sūram liktenim, jo asaras padara viņas seju cēlu un noslēpumainu"
Lūk, tad pēdējā laikā man ir nācies saskartes ar vairākām jaunām lēdijām, kurām nu ļoooti nepiestāv smaidīt un smieties. kamēr nopietnas, viņas ir brīnišķas, taču prieka un līksmības brīžos kļūst par tādām kā rūķu karalienēm.
Skaists piemērs (žēl, ka nav foto) ir ģeogrāfijas pasniedzēja-praktikante laikā, kad mācījos vsk. Stils a la 'bargā kundze' - melni mati, melni mini, mūžam draudīgs vaigs, nekāda koķetēšana ar pārbriedušajiem vidusskolas puišiem, nu, iztur savu stilu dāmīte. Taču, redz, viņai, šķiet, bija iepaticies fizikas-informātikas skolotājs*. Tā kā viņš bija mūsu klases audzinātājs un ar mūsu klasi skolotājiem bija problēmas, tad viņš mēdza iegriezties ciemos ne-savu stundu laikā. Iegriežoties ģeogrāfijas kabinetā bargā kundze nespēja turēties pretī un VIENMĒR atplauka (khm, khm, ja drīkst lietot tieši šo vārdu) plašā, koķetā smaidā un nosarka. Izskatījās tas tā, ka melnās, lielās acis izspiedās uz āru un kļuva iesārtas, deguns sarāvās daudz, daudz grumbās un uzrāvās uz augšu un mute atņirdzās tādā no sirds vampīriskā zobu atņirdzienā. tam visam pāri, protams, ellišķīgi sarkans ģīmis. Mums, skolēniem, arī bija prieks, nu, tāds, kas rodas (kopā ar noelsienu "whoooah"), kad sieviešnīdējskolotājam uzsmaida sieviete, kura no gaumīgas bargās kundzes pārvēršas maigu jūtu pārpludinatā elles izdzimumā.




*tieši tas, kuru kinska blogā atšifrēju kā klīnisku sieviešu nīdēju. Stundas sākās ar kolektīvu vīriešu "un pārējo" pasveicināšanu, rupjiem komentāriem, ja palīdzību vielas apguvē palūdza meitene, kā arī ne īpaši smieklīgām anekdotēm par to "kāpēc sievietes ir tik stulbas". favorītākais citāts no šī pasniedzēja man ir: aicinājums "iezīmējiet šo teksta daļu violetā krāsā, tādā, kādā ir tās tur blondīnes (viena no skolniecēm) drēbes. Ziniet, saka, ka violetā ir alkoholiķu, geju un grūtnieču krāsa". and so on ad nauseam
link5 comments|post comment

[Sep. 19th, 2009|01:49 am]
[Tags|, , , , , ]

tā kā piektdienās visi vorkingpīpl krāniņi un caurumiņi dodas ietusot vecrīgā u.c., tad baseins šovakar bija pustukšs. nekādu danielas čikarelli tipa pārīšu vai dirsu seklajā galā mērcējošu, ar družkām bazarējošu ōmīšu. Tikai vieni vienīgi bezapstājas peldētāji, tā ka prieks un laime un puiši tik daiļi, ka garām peldot (man tagad ir brillīties nopirktas!!!) nevarēju un nevarēju smaidu apslēpt. Vispār saprotu tos vecos gadsmitus, kad vīri trikobiskēs staigāja un beibes valdzinaja ar daiļi veidotajām kājām (skat tālāk); kājas tik tiešam ir daiļas. un basas pēdas. torsi. saspringti, ieelpas.

starpspēle: ieskatam (mans all time favourite jeb botičelli pavasara hermeja dibengals):



un ieskatam vēl:
... tālāk ... )
link3 comments|post comment

[Sep. 12th, 2009|01:44 pm]
[Tags|, , , ]

Pārsteidzoši, cik maz vīriešiem vajag.
šī vāji slēptā vai pat neslēptā interese. Reizēm pat iekāre. Pēkšņās sāncensības lēkmes. bez iemesla.
Un es pat neko nedaru.
Un viņiem pat ir savas sievietes.

Lai arī man vajadzētu justies glaimotai, ka vēl joprojām esmu 'formā', tomēr ļoti, ļoti skumdina divas lietas:
1) neiespējamība (vai vismaz pamatīgā ierobežotība) komunicēties ārpus seksuālām notīm. Izvairos cik spēju, lai arī neredzu iemeslu izvairīties, tā kā neko neesmu motivējusi, tomēr apgrūtinoši, ka vēlme tiek slēpta tik vāji...
2) un ja nu mans vīrietis arī tā reaģē uz kādas citas sievietes esamību tuvumā? Tas būtu tik ļoti pazemojoši un nomācoši.
vīrieši dzīvnieki
linkpost comment

Homērs Simpsons saka "DOH!" [Sep. 3rd, 2009|09:48 pm]
[Tags|, ]

Nepatīkama diena. Darbā ieradās viesis (supersvarīgais priekšnieks kādā citā projektā)
Pusizgūlies dīvānā, plaši izplestiem ceļiem, rokas aizāķētas aiz galvas. Ik pa brīdim pieglauda sev matus vai 'notrausa puteklīti' no deguna un stāstīja par pornogrāfiju amerikā un marksismu.
[Man ir vienaldzīgas tavas idejas un prātojumi, man riebj tavs dzīvesveids, man neinteresē, kas tev ir svarīgi. Bļe tu pats man arī neinteresē. Es toreiz vienkārši biju pārāk samulsusi no tā, ka mums nav par ko runāt un tu neej prom, tāpēc pieklājības pēc uzaicināju iegriezties. Tev nebija jāpiekrīt. Tev nebija jāpiekrīt! [kur nu vēl tiešām jāiegriežas!]]
Tad nu es sēdēju sakņupusi, sakrustotām kājām un rokām un svīdu aukstus sviedrus par to, ka man nav ko jautāt šim dinamiskajam un svarīgajam cilvēkam, ka man īstenībā nemaz neinteresē viņam jebko pajautāt, ka man nekrata nekas no tā, ko viņš pats izvēlas stāstīt un viņš pats man šķiet ļoti netīkams, tāpēc lielākoties muļķīgi smaidīju un piekrītoši māju ar galvu un, ja uzrunāta, pļurkstēju globāli nenozīmīgas un idejiski necilas muļķības, šķiet, radot par sevi ļoti neglaimojošu iespaidu. Pohuj. Labāk nekad nekas no tā visa nebūsu sācies un, ja ir sācies, tad jānoskaņojas daudziem pazemojošiem zaudējumiem.
disgust.
link5 comments|post comment

[Jul. 16th, 2009|11:59 pm]
[Tags|, ]

Eu, bet vai Ēriks Jēkabsons nav uztaisījis plastisko op. snīpim un nedaudz zemacu maisiņus pievilcis? Silikonpupu sieva uzsēdinājusi jamo uz skalpeļa?

before & after:
... tālāk ... )
link4 comments|post comment

[Jul. 12th, 2009|10:05 pm]
[Tags|, , ]

ou, mēēēn, aim toutalī in lav! Hiz name is ROBERT RYAN
izskats kā jauns Pīters O`Tūls (mīlu)+ Viljams Stjuarts (mīlu) with a slight touch of Geoffrey Rush (arī mīlu, bet nedaudz nedaudzāk, salīdzinājumā ar pirmajiem diviem)
patinu filmu atpakaļ un šokā atskārtu, ka esmu jau viņu redzejusi ne vienu reizi vien (The Set-up, Billy Budd ir pirmās, bet ne vienīgās, kas nāk prātā..), taču sirdī iekrita tieši tagad, ar The Wild Bunch. Hmmm. nu, tajā filmā pirmo reizi redzēju viņu ar ūsām. Nu, jā. Bērnībā man šausmīgi patika ūsaini (un bārdaini) onkas.
linkpost comment

Felon [Mar. 17th, 2009|07:49 pm]
[Tags|]

Džīzaz fakin kraist, ir pagājušas 7 minūtes un šī ir viena no nejēdzigākajām filmām kas redzētas. Holivudas lētucis ar banāliem, nereāliem un paredzamiem (jo klišejiskiem) tekstiem un situācijām. Varbūt kāds mačo-mučačo spēj identificēties ar to visu, bet īstenībā, nu, sorry.....
saglabājam pozitīvo attieksmi pret dzīvi un skatāmies tālāk
link9 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]