| |
[Mar. 10th, 2016|09:21 pm] |
desmit? laikam sanāk desmi, vienpadsmit gadi, kopš pēdējo reizi skatījos Ozonu. kaut kādi TV pārpratumi fonā neskaitās. Šķiet, 5x2 bija pēdējā, ko redzēju un pēc tās nolēmu, ka Ozons ir labs, bet ne man un ne tagad.
Simts gaismas gadus tālāk - noskatījos Le temps qui reste un, lai arī Ozoniskais robustums ar neregulārām kantēm, kas rīvējas, bet tomēr kaut kā rāmi sabūvējas, tur vēl joprojām ir, noskaņojums, filmas protagonista eksistenciālais ceļojums tik ļoti norezonēja. un forma, kādā tas ielikts, aktierspēle.. Fināla sekvenci skatīšos katru 7dienu, baznīcas vietā. |
|
|
| |
[Nov. 24th, 2012|09:38 pm] |
tātad kevin durand ir jaunais christopher walken
holivuda netiek un netiek no sejām prom |
|
|
| vēl viens vilks: |
[May. 3rd, 2012|09:34 am] |
4.maijā bijušajā Kino Rīga, vēl bijušākajā un tagadējā Splendid Palace no rīta līdz vakaram var iet skatīties LV filmas. ir arī bērnu programma no 10:00-13:00. muzīka un pieaugušo multenes vēlā vakarā. viss bez maksas.
sīkāka infō
p.s. tur stāv rakstīts, ka notiek jau astoto gadu pēc kārtas, bet sitmannost, dzirdu pirmo reizi un visi, kam uzzvanīju, arī pārsteigti. Būtu kkādi plakāti varētu fiksi pa rajōniņu kāpņtelpām saspraust, mums te kulturālās pendžas oi kā aizietu :( |
|
|
| |
[May. 2nd, 2012|09:01 pm] |
kā vilku piesauc, tā vilks klāt: no 9-12.maijam Japāņu filmu festivāls. BEZ MAKSAS. ieejas kartes jāsāk izņemt no 3.maija Splendid Palace kasēs |
|
|
| |
[May. 2nd, 2012|11:06 am] |
šovakar 19:00 Splendid Palace filma "Oviri" ar Jāņa Borga priekšvārdu (9.maijā turpat arī Vilnis Vējš par Dereka Džārmena "Caravaggio", kas gan ir viens gabals-smadzeņpisējs, bet toties ar smuku šonu bīnu un jaunu tildu svintōni)
4dien, 3.maijā 18:30 K.Sunī pārsteidzošā kārtā "Tinker Taylor Soldier Spy" seanss
10.maijā 19:00 K.Sunī "Kino un arhitektūra" ietvaros J.Borga runa ar kino fragmentiem par dadaisma tēmu "DADAISMS: dauzonīga epizode ar ietekmi" (patvaļīgi piemērots hrestomātisks piemērs). tur tanī aprakstā ļoti precīzi ir pateikts, kas tieši dadaismā ir tik kruta: apzināta bezjēdzība, kuras sekas izvērtās vislielākajā jēgā. Man šķiet, LV kontekstā dada būtu ļoti veselīga metode. tikai neviens to nepraktizē (pareizāk sakot: praktizē reti)
jebkurā gadījumā, šis un vēl daudz kas cits par cenām, lētākām nekā forumcinemas (piem., 16. maijā Pinas Baušas kinovakara filma vispār bez maksas, tāpat ka bez maksas mēdz būt gana daudzas citu tautu kinonedēļu u.c. pasākumu filmas, lai gan 1.80-2.50 nav liela cena tik un tā), it īpaši, ņemot vērā, ka tur priekšā būs dzīvs, zinošs cilvēks, kas pastāstīs to, ko varbūt reizēm var vikipēdijā izlasīt, bet visbiežāk gan ir kas vairāk par to, ko var vikipēdijā izlasīt. |
|
|
| |
[Mar. 25th, 2012|09:05 pm] |
Aime ton pere ir viena ļoti īpatna filma. Sen, sen, šķiet, videnes beigās/augstskolas sākumā vēlējos to noskatīties, taču kolektīva dēļ brīvprātīgā piespiedu kārtā nācās savu kino biļetes naudu notērēt uz Terminators 3, kas, manuprāt, bija vissūdīgākā no visām Terminatoru sērijām, kuras gan nevienu citu, izņemot šo, uz lielā ekrāna redzējusi neesmu. Taču pēcāk sagrabināju $ un aizgāju vienatnē noskatīt filmu ar angliski pilnīgi neadekvāto, franciksi pieņemamu, bet vislabāk, manuprāt, krievisko nosaukumu "cieni tēvu savu". Teiksim tā, ja man būtu izdevies toreiz aizvilkt pārējos uz šo filmu, tad tas būtu totāls dizāsters lielākam cilvēku skaitām, nekā T, kas nepatika tikai man, jo "cieni tēvu savu" bija totāls sūds. Izstiepta, samocīta, bez attīstības etc. Bet tik un tā visu šo gadu laikā ik pa brīdim atgriežos pie tās. Jo doma jau tur ir spēcīga un bieži vien arī sāpīga: cik ļoti bērniem ir jāsaprot un jāpieņem savu vecāku brīvība un cik ļoti vecākiem ir jāspēj uzņemties atbildību un ziedoties, neatkarīgi no savām egoistiskajām vēlmēm. Spoileri, izklāstot morāli, es jums netaisīšu, jo, morāle ir visa šīs filmas sāls, taču filmai ir superspēcīgs fināls. tās pārdesmit sekundes īstnībā izdara to, ko visa garā filma mokpilni mēģina, bet nevar. Tb vienīgais iespējamais atrisinājums. Abām pusēm. |
|
|
| |
[Feb. 20th, 2012|09:30 pm] |
tiem, kam apnikuši amīšu blokbāsteru, kriminālu drāmu un spriedzes filmu pifpafbūmōōō, visi dzīvi un šainī mašīnās varoņi, tad var pievērsties tikpat nepretenciozai un nesarežģītai Skandināvu produkcijai, kur visādu smukumu un specefektu vietā stājusies Vecās pasaules lietu kārtība - rāma, reālistiska, smieklīga un vienlaicīgi slēpti agresīva, tā, ka kino brāļi okeāna otrā pusē pūstu, elstu un aizzieģelētu to reitingos kā nepieejamu.
Blinkende Lygter - tēli sataisīti ideāli: pusmūža krīzes un eksistenciālu pārdomu mākts mafiozas šaikas boss ar komandu, kas sastāv no eksaltēta estēte-kokaīniķa (Festen Kristians tikai resns, plikpaurains un smieklīgs), romantiska Romeo un vnk psiha Mada Mikkelsena viņa pirms-Holivudas-spozmes laikā. Tur vēl ir arī ārsts, kas pret visu izraksta sāli un šmigu, to pēdējo gan pats izdzerdams, un daudz, daudz viss kas cits vājprātīgs.
Hodejegerne - vienkārši smieklīgi un izklaidējoši. |
|
|
| |
[Feb. 20th, 2012|02:23 am] |
Osama - nav nekas izcils, taču gana eksotiski. |
|
|
| |
[Feb. 18th, 2012|10:10 pm] |
Murder by death un Clue. Divas lieliskas, lieliskas filmas, kurās ļoti elegantā veidā tiek apsmaidīti klasikie detektīvžanra (īpaši noir) literatūras un kino paņēmieni, otrajā filmā vēl piedevās tiek apsmaidīta arī tā pirmā filma. pirmajā teksti vnk zelta fonds, spēlējam redzams pats Trūmans Kapote ar visu savu ņauņau manierīgo balstiņu. vienu vārdu sakot - āāāāā |
|
|
| kam dzejniekam būt, kad trūcīgs ir laiks |
[Jan. 10th, 2012|04:42 pm] |
pēdējā laika patīkamākais atklājums ir Rojs Andersōns. Filmas Songs from the second floor un you, the living jums noteikti nepatiks, tip, samudrītais, bōringais ārthauss (daži to dēvē par 21. gs. sirreālismu), bet mūsgalā tās nodrošināja rāmu un dažādiem jaukiem iespaidiem bagātu vakaru. Pirmā par to, cik - runājot pašu filmas varoņu vārdiem - ir grūti būt cilvēkam. Papildināt vēl varētu ar "kapitālismā"; cik grūti ir būt cilvēkam kapitālismā, jo tie, kas Marksa kapitālu lasījuši vai kā citādi pinušies ar politekonomiku, un vēl ir saglabājuši iztēles spējas, noteikti saredzēs paralēles ja ne tiešas zīmes. Mani vairāk par intelektuālo daļu iespaidoja tā atmosfaira, kas tik tipiski zviedriska, dažbrīd pat līdz vēmienam, ņemot vērā aspktus, kas man personīgi zviedros, zviedrijā vai zviedriskumā riebj. 100gadīgā ģenerāļa epizode vnk šedevrs :) Otra filma ievērojami pozitīvāka un arī lieliska :D |
|
|
| |
[Jan. 1st, 2012|06:50 pm] |
izrādās Tinkerteilora seriālam ir vēl tāds kā seriāla turpinājums jeb otrā daļa: Smiley's people, kas ir tāda tā kā reālistiska un britiska RED versija. nu, lieki teikt, ka man patika :) |
|
|
| |
[Dec. 30th, 2011|04:39 pm] |
"Tinker, Taylor, Soldier, Spy" 1979. gada versija. Jo Aleks Giness ir my love un arī man patīk brit seriāli, īpaši tie, kam ir tās nedaudzās sērijas, nu, par daudz, lai nosauktu par 'filmu' un par maz, lai piegrieztos un 6 sezōnā vnk atmestu nākamās sērijas gaidīšanai ar roku.
Festen. Māsterpīss, ko ir vērts ik pa brīdim noskatīties vēlreiz. no further comments on this one here. |
|
|
| |
[Oct. 23rd, 2011|10:56 am] |
kādus pāris gadus atpakaļ Žuļavska La Fidelite bija tāds diezgan koncentrēts kīnō pārdzīvojums. Viena no tām filmām, kas tiek konstruētas, lai ilustrētu kkādu vienu ze point, bet šajā gadījumā konstrukts ne tikai netraucēja, bet pat bija šarmants un intriģējošs.
Kā izrādās, filma balstīta 17.gs. novelē (ak, mana izglītība) un pēc tās ir vēl pāris filmas uztaisītas. hohohō, āķis lūpā. Savas likmes lieku uz fraņču jaunajā vilnī nogrimušo princess of cleves un absolūti ģeniālā de Oliveiras la lettre |
|
|
| a jūs te starajas kļačas gurčenkō :_( |
[Apr. 26th, 2011|02:01 pm] |
man šoks un sēras. Tā kā īpaši nesekoju līdzi medijiem, tad par to, ka Sidnijs Lumets r.i.p. uzzināju tikai tagad, divas nedēļas pēc šī skumjā notikuma. Paguvu ļoti apvainoties uz personu, kas seko šādām lietām (miršanām) līdzi, ir tepat blakus un tā arī nav papūlējies man paziņot, zinot manu unconditional love! Lumets, man šķiet, ir viens no izcilākajiem režisoriem ever! Kuru filmu skaties, visas ģeniālas. un to ir daudz!
(ja es prastu fotografēt, varētu uztaisīt histēriski pinkšķošu bildi ar rōzā plakātu "I love you Sidney!" rokā. tāds ir mans dvēseles stāvoklis šobrīd) |
|
|
| |
[Apr. 24th, 2011|01:41 pm] |
eleganta filma: Victim. Neticami, ka lielais ekrāns un 1961 gads. |
|
|
| |
[Apr. 24th, 2011|11:29 am] |
boi ou boi, pirms vasaras iesākuma tikšu pie Džeremija Aironsa lasītas Lolitas audiogrāmatas. jēēēi.
14 gadu vecumā ar klases biedrenēm aizgājām uz kīnō un attiecīgajā brīdī rādīja tikai lolitu (protams, pamatīgi rediģētu), uz kuru mums negribēja pāŗdot biļetes, jo "līdz 14 neiesaka". Pēc vārdu apmaiņas, ka "neiesaka" nav tas pats, kas "nedrīkst", tikām ielaistas un pēc seansa vēl ar savu biļeti viena no biedrenēm paguva piedalīties loterijā un vinnēt (arī dabūt) 1L Smirnoff šņabi :DD Bet tas brīdis, kad Dž. bērnības liketnīgās loves jauniemiesojums brauc uz nometni un viņš ir nokavējis un tad šamā skrien iekšā un dipadu dapadu solīši tuvojas otrā stāva istabiņai un Dž. pagūst tikai nervozi piekārtot savu pidžamu un jamā ir iekšā, lec opā un dupsis notrīc tik mīļi, buča pa īstam un uzreiz dipdipdip soļi attālinās prom, bet līdz ar šo mirkli nekas vairs nav kā bijis. cerību un sapņu piepildījums un Dž. tik mulss, ka nevar neiemīlēties :D
mīla tika apdeitota pagājušajā gadā, noskatoties Eragonu (Aragona, Erogēna, Estrogēna ???) - filmu, kuru grūti skatīties, jo visu laiku jālauza galva, ar ko un kā galvenais aktieris ir gulējis, lai tiktu pie šīs galvenās lomas. Bet ne galvenajā lomā tur ir arī Dž. Jaunu gadu ģīmis viņam mūždien tāds kā nobijies, tāds kā izmisis, tāds kā neirotiskam pervertam, abet uz vecumu līdz ar to sirmo apmatojumu, kas noslēpj neglīto muti un ļauj izcelt vārnkājiņas ap acīm, viņš kkā tāds rāms un priecīgs izskatās. patīk. |
|
|
| |
[Apr. 15th, 2011|11:35 am] |
man šķiet, ka karaļnama sāgas Lbritānijā varētu būt tāpat kā skroderdienas silmačos Latvijā. Katrs sevi cienošs aktieris ir izspēlējies kādu karalisko vai ar karaļnamu saistīto reliģisko personu. tāpat kā letiņi lienītes, saimnieces, pindacīšas, zāras un joskes. |
|
|