| |
[Apr. 24th, 2011|11:29 am] |
boi ou boi, pirms vasaras iesākuma tikšu pie Džeremija Aironsa lasītas Lolitas audiogrāmatas. jēēēi.
14 gadu vecumā ar klases biedrenēm aizgājām uz kīnō un attiecīgajā brīdī rādīja tikai lolitu (protams, pamatīgi rediģētu), uz kuru mums negribēja pāŗdot biļetes, jo "līdz 14 neiesaka". Pēc vārdu apmaiņas, ka "neiesaka" nav tas pats, kas "nedrīkst", tikām ielaistas un pēc seansa vēl ar savu biļeti viena no biedrenēm paguva piedalīties loterijā un vinnēt (arī dabūt) 1L Smirnoff šņabi :DD Bet tas brīdis, kad Dž. bērnības liketnīgās loves jauniemiesojums brauc uz nometni un viņš ir nokavējis un tad šamā skrien iekšā un dipadu dapadu solīši tuvojas otrā stāva istabiņai un Dž. pagūst tikai nervozi piekārtot savu pidžamu un jamā ir iekšā, lec opā un dupsis notrīc tik mīļi, buča pa īstam un uzreiz dipdipdip soļi attālinās prom, bet līdz ar šo mirkli nekas vairs nav kā bijis. cerību un sapņu piepildījums un Dž. tik mulss, ka nevar neiemīlēties :D
mīla tika apdeitota pagājušajā gadā, noskatoties Eragonu (Aragona, Erogēna, Estrogēna ???) - filmu, kuru grūti skatīties, jo visu laiku jālauza galva, ar ko un kā galvenais aktieris ir gulējis, lai tiktu pie šīs galvenās lomas. Bet ne galvenajā lomā tur ir arī Dž. Jaunu gadu ģīmis viņam mūždien tāds kā nobijies, tāds kā izmisis, tāds kā neirotiskam pervertam, abet uz vecumu līdz ar to sirmo apmatojumu, kas noslēpj neglīto muti un ļauj izcelt vārnkājiņas ap acīm, viņš kkā tāds rāms un priecīgs izskatās. patīk. |
|
|
