| stage presence |
[Apr. 28th, 2011|08:48 am] |
pēdējās divas dienas ir bijušas ļoti patīkamas. tieši akadēmiskā ziņā.
Piemēram, skatīt vaigā Zundi un Dāboliņu runājam, kas gan ir dzirdēts/redzēts arī agrāk, bet tieši šoreiz atausa apjausma, ka viņiem abiem taču ir savs baigais sludināšanas stils! vairāk vai mazāk, bet līdz ar "ko saka" iezīmīgs un gandrīz neatkārtojams ir arī veids "kā" un iemesls "kāpēc". un to, ka viņiem abiem nebūtu sava causa, nevarētu teikt. Pagaidām man šķiet, ka jebkādas atšķirības pedagogu starpā nosaka vien viņu disciplīna, tēma un kompetence tajā, bet man domāt, ka būtu riktīgforši, ja vienā brīdī studenti varētu izteikties kā Bernards Viljams, kas atzīmē un pateicas vienas disciplīnas diviem mācībspēkiem - Eduardam Frankelam un E.R.Doddsam, pirmo raksturojot kā "monster of Teutonic arrogance" un otru kā "a poet and a friend of poets", kā rezultātā par viņu pašu The Marta var teikt: "as close to being a feminist as a powerful man of his generation could be", atsaucoties ne tikai uz viņa sieviešu lietu atbalstošo nostāju 20gs. otrās puses akadēmiskajā dzīvē, bet arī uz viņa fenomenālo sintezēšanas spēju, jo, cik man ir nācies pāršķirstīt filz. tekstus (nav mana primārā vajadziba, tamdēļ apgalvojums, protams, spekulatīvs), tad šis autōrs spēj rakstīt jēgpilni un radoši vienlaicīgi; akadēmiskais rubaks un turpat blakus intuīcija un iztēle, ko man kā bābietim ir ievērojami vieglāk lasīt par dažiem citiem tīrā prāta sausiņiem.
tad vēl mazais Vērpe, kuram Huserla attēla fenomenoloģijā uztveres psiholoģijas un semiotikas strupceļus interesantā pagriezienā varētu izgaismot 'Warburga metode' vai dažviet parasta, strukturāla analīze, bet nedz klātesošie mākslas vēsturnieki uzdrošinājās kontributēt filozofiem, nedz arī filozofi zināja par tādu iespēju, iemēģināt m.vēst. metōžu ceļus :D
un vakar vispār bija deserts - beidzotbeidzot mākslas vēsturnieku rubaks. Protams, ne tik globāli kā Lāokonta grupas vai Holbeina debate par Drēzdenes Madonnu, bet tik un tā patīkami dzīvajā pieredzēt vienlīdz labi "начитанн-o" ļaužu pretimstāvēšanu teorētiskos jautājumos. Vēl pēc tam uz ielas ceļi pārkrustojās ar vairākiem ļaudīm, kas turpināja minēto debati, tāds prieks un laime :D |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2011|10:50 pm] |
Forši. visādas kulturālas aktivitātes par un ap Filipu Halsmanu Rīgā
( Pasākumu programma )
vienīgais, kas mani mulsina, ir, ka visā šajā sakarā ir "Rīga, Rīga, Rīga", "Latvija, Latvija, Latvija" un ne ar pušplēstu vārdu nekā nav par viņa ebreju izcelsmi un ebreju kopienu vispār LV un Rīgā in particular, kuras ļaudis sava etniskā/reliģiskā networkinga ietvaros diezgan daudz brauca apkārt, imigrēja, emigrēja un visādi citādi "izsitās". Jesaja Berlins, Eizenšteins, Rotko, Haimans Blūms, Moriss Halle un daudzi daudzi citi, ne tikai kultūrā un humanitārajās zinātnēs, bet arī jurispudencē, eksaktajos stafos un biznesā (Šīņu famīlija) Nezinu, vai pucēt LV spalviņas ar viņu sasniegumiem un panākumiem, vismaz publiskajā infō neatdodot pienācīgu godu viņu kopienai, ir korekti... bet, nu, aizstaigās uz konferenci, redzēs, ko tu stāstīs. Nujorkas ļaudis gan jau pratīs izkanklēt sāgu par visnotaļ specifisko ebreju imigrantu scēnu Ņujorkā pēckara gados..
Jean Vigo "A propos de Nice", 1930 |
|
|
| |
[Mar. 17th, 2011|01:54 pm] |
Queen Elizabeth Hall iekš Southbank centre Londonā pirmdien, 16 Maijā pa 12 paundiem Francis Fukuyama pastāstīs jums visu, kā ir ar to Origins of Political Order.
infō
toties šodien 18:00 par minimālu samaksu var dzirdēt Inetas Lipšas lekciju par tēmu „Dzīves baudīšanas iespējas Latvijā 20.gs. 20.-30.gados”. domāju, ka neko jaunu neuzzināšu, bet tik un tā mīlīgi dzirdēt hanteļu vai pļēgurstāstus, it īpaši, ja tie tiek stāstīti Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas muzejā Elizabetes 57a. |
|
|