kanariņš - [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Apr. 27th, 2011|10:50 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, , , , , ]

Forši. visādas kulturālas aktivitātes par un ap Filipu Halsmanu Rīgā



2011.gada 2.maijā

Plkst.15:00 Preses konference
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Skārņu ielā 10/20, Rīga
Plkst.16:00 Filipa Halsmana piemiņas zīmes atklāšana uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja sienas
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Skārņu ielā 10/20, Rīga
Plkst.18:00 Izstādes „101 žurnāla LIFE vāks” atklāšana
Kino „Rīga”, Elizabetes iela 61, Rīga
Plkst.18:00 Izstādes „Lēciena valodas stunda” atklāšana
Kino „Rīga”, Elizabetes iela 61, Rīga


2011.gada 3.maijs

Plkst.10:00 Starptautiska zinātniskā konference „Filipa Halsmana lasījumi”.
Kino „Rīga”, Elizabetes iela 61, Rīga
Aktuālās tēmas - F.Halsmans žurnāla „Life” vadošais fotogrāfs un modernisma estētika 20. gs. vizuālajā kultūrā ASV, Eiropā un Krievijā. Žurnālu dizains un fotogrāfija mūsdienās: māksla vai reklāmas industrija?

Piedalās:
Steve Yates, Ņūmeksikas Universitātes asociētais profesors, fotogrāfijas pētnieks un kurators, (ASV)
Mihails Sidlins, A.Rodčenko Fotogrāfijas un mediju mākslas skolas (Maskava) pasniedzējs, fotogrāfijas vēsturnieks un kurators (Krievijas Federācija)
Gunārs Binde, fotogrāfs (Latvija)
Venta Kocere, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore (Latvija)
Maira Dudareva, Latvijas Fotogrāfijas muzeja vadītāja (Latvija)


2011.gada 20.maijs

Izstādes „101 žurnāla LIFE vāks” atklāšana
Izstādes „Lēciena valodas stunda” atklāšana
Tirdzniecības centrs „Galerija Centrs”, Audēju iela 16, Rīga

vienīgais, kas mani mulsina, ir, ka visā šajā sakarā ir "Rīga, Rīga, Rīga", "Latvija, Latvija, Latvija" un ne ar pušplēstu vārdu nekā nav par viņa ebreju izcelsmi un ebreju kopienu vispār LV un Rīgā in particular, kuras ļaudis sava etniskā/reliģiskā networkinga ietvaros diezgan daudz brauca apkārt, imigrēja, emigrēja un visādi citādi "izsitās". Jesaja Berlins, Eizenšteins, Rotko, Haimans Blūms, Moriss Halle un daudzi daudzi citi, ne tikai kultūrā un humanitārajās zinātnēs, bet arī jurispudencē, eksaktajos stafos un biznesā (Šīņu famīlija) Nezinu, vai pucēt LV spalviņas ar viņu sasniegumiem un panākumiem, vismaz publiskajā infō neatdodot pienācīgu godu viņu kopienai, ir korekti... bet, nu, aizstaigās uz konferenci, redzēs, ko tu stāstīs. Nujorkas ļaudis gan jau pratīs izkanklēt sāgu par visnotaļ specifisko ebreju imigrantu scēnu Ņujorkā pēckara gados..

Jean Vigo "A propos de Nice", 1930
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]jim
Date:April 27th, 2011 - 11:20 pm
(Link)
jā, es arī ritīgi sapriecājos, pat saliku infō citākīnozemē, kaut arī pēc būtības nav relevanti.
From:[info]kashadura
Date:April 28th, 2011 - 12:50 am
(Link)
Ai kā man patika tas kusaks par Nicu.
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:April 28th, 2011 - 08:44 am
(Link)
vaine?! Žans Vigō vispār tāds foršs džeks :)
[User Picture]
From:[info]indulgence
Date:April 28th, 2011 - 06:56 am
(Link)
Jautājums, vai viņam pašam tas šķita svarīgi? Tb tas, ka vidējais latvietis apsēsts ar etnisko izcelsmi un cenšas to kā ļooooti svarīgu faktoru atrast jebkuram, ir saprotami (jo tas aš vienīgais aspekts, ar ko tas vidējais latvietis var sajusties kaut cik vērtīgs kaut vai paša acīs). Taču ir gana daudz ļaužu, kam dziļi pie pakaļas viņu senču etniskā izcelsme un tirliņu kopiena, pie kuras vecvecmāmiņai nācies piederēt, jo piedzimusi tajā. TB ja šis sevi neuzskata ne par kādu ebreju, tad gana loģiski, ka šī birka netiek karināta klāt.
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:April 28th, 2011 - 08:30 am
(Link)
diezgan skaidrs, ka "kļūt slavenam ārzemēs" šajā gadījumā bija iespējams tieši pateicoties networkingam, kas piemīt ebreju kopienai tieši tāpēc, ka (līdz noteiktam laika posmam) viņu "tauta" balstījās "virtuālos" jeb ne-fiziskos (zeme, teritorija) čekpointos.
Atšķirībā, piemēram, no letiņiem, kam, aizbraucot uz ārvalsti jāskumst par "dzimteni" un vispirms jāsitas par maizi un dzīvesvietu vispirms un nebūt ne pa pašiem labākajiem darbiem (skat. kas notika ar visiem mūsu cienījamajiem Libertiem un Vidbergiem pēc IIPK).
Un par šo fenomenu - emigrējušo ebreju kopienām visādās Ņujorkās u.c. ir gana pētījumu un apcerējumu un tiešo atmiņu, lai varētu tā izrunāties..