kanariņš [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

stage presence [Apr. 28th, 2011|08:48 am]
[Tags|, , , ]

pēdējās divas dienas ir bijušas ļoti patīkamas. tieši akadēmiskā ziņā.
Piemēram, skatīt vaigā Zundi un Dāboliņu runājam, kas gan ir dzirdēts/redzēts arī agrāk, bet tieši šoreiz atausa apjausma, ka viņiem abiem taču ir savs baigais sludināšanas stils! vairāk vai mazāk, bet līdz ar "ko saka" iezīmīgs un gandrīz neatkārtojams ir arī veids "kā" un iemesls "kāpēc". un to, ka viņiem abiem nebūtu sava causa, nevarētu teikt. Pagaidām man šķiet, ka jebkādas atšķirības pedagogu starpā nosaka vien viņu disciplīna, tēma un kompetence tajā, bet man domāt, ka būtu riktīgforši, ja vienā brīdī studenti varētu izteikties kā Bernards Viljams, kas atzīmē un pateicas vienas disciplīnas diviem mācībspēkiem - Eduardam Frankelam un E.R.Doddsam, pirmo raksturojot kā "monster of Teutonic arrogance" un otru kā "a poet and a friend of poets", kā rezultātā par viņu pašu The Marta var teikt: "as close to being a feminist as a powerful man of his generation could be", atsaucoties ne tikai uz viņa sieviešu lietu atbalstošo nostāju 20gs. otrās puses akadēmiskajā dzīvē, bet arī uz viņa fenomenālo sintezēšanas spēju, jo, cik man ir nācies pāršķirstīt filz. tekstus (nav mana primārā vajadziba, tamdēļ apgalvojums, protams, spekulatīvs), tad šis autōrs spēj rakstīt jēgpilni un radoši vienlaicīgi; akadēmiskais rubaks un turpat blakus intuīcija un iztēle, ko man kā bābietim ir ievērojami vieglāk lasīt par dažiem citiem tīrā prāta sausiņiem.

tad vēl mazais Vērpe, kuram Huserla attēla fenomenoloģijā uztveres psiholoģijas un semiotikas strupceļus interesantā pagriezienā varētu izgaismot 'Warburga metode' vai dažviet parasta, strukturāla analīze, bet nedz klātesošie mākslas vēsturnieki uzdrošinājās kontributēt filozofiem, nedz arī filozofi zināja par tādu iespēju, iemēģināt m.vēst. metōžu ceļus :D

un vakar vispār bija deserts - beidzotbeidzot mākslas vēsturnieku rubaks. Protams, ne tik globāli kā Lāokonta grupas vai Holbeina debate par Drēzdenes Madonnu, bet tik un tā patīkami dzīvajā pieredzēt vienlīdz labi "начитанн-o" ļaužu pretimstāvēšanu teorētiskos jautājumos. Vēl pēc tam uz ielas ceļi pārkrustojās ar vairākiem ļaudīm, kas turpināja minēto debati, tāds prieks un laime :D
link3 comments|post comment

[Apr. 27th, 2011|08:19 am]
[Tags|, , ]

man šķiet, ka Ansis Zunde tandēmā ar Igoru Šuvājevu varētu vienā mierā sastādīt mūsdienu (latviešu valodas) filozofijas leksikōnu.
vienā konf. tēžu papīrītī tiekam pie tādiem vārdiem kā:

skandalons - "klupašanas akmens" ne fizikālā nozīmē. arī Jaunajā Derībā minētais "piedauzības akmens", proti, kaut kas šokējošs, kas ir "par apgrēcību"
runināt - likt runāt, vedināt uz sarunu, atzīšanos.
poli(estē)tisks - ~1985-1995 perioda raksturojums humanitārajās zinātnēs
prātns - (sapratnisks prāts vai prātna sapratne) mēģinājums tulkot vārdu "inteligibls", proti, tas ir tikai prātam aptverami

labākā daļa ir, ka reizēm nevar atšķirt, kurš vārds ir jaundarinājums un kurš vienkārši pārrakstīšanās, drukas kļūda :D
Un, protams, apdomāšanas vērts ir apstāklis, ka latviešu valodā jaunos vārdus mazāk rada (tas bez šaubām ir patvaļīgs apgalvojums, skaitījusi neesmu) kā jaunus vārdus, vairāk kā kārtējos salikteņus (drīz, līdzīgi telefona numuriem un webiem nāksies pāriet uz jau 3, 4 un 5 vārdu salikteņiem, jo divvārdu savienojumi būs sevi izsmēluši) vai ar prievārdu, piedēkļu un galotņu palīdzību piešķirot jaunas nozīmes jau esošajiem vārdiem. Skola, skolēns, skolotāja, skolot, skoloties, skolniecisks etc., nav brīnums, ka dzejniekiem grūti :). Toties viegli ir rotaļāties ar vienas saknes daudzo vārdu nozīmēm, radot mistificējošu iespaidu par kkādām baigajām zinībām, viedumu "iekodētu" latv. val.
a no trešās puses - kāpēc gan nē? noteikta sintakse un vispār valodas lietojums kkā jau ieformē to pasauli; varbūt pat 'oriģinālā" veidā (nu, tajā nacionālās identitātes meklējumu sakarā :DDD)
link4 comments|post comment

[Jan. 26th, 2011|06:09 pm]
[Tags|, , , , , ]

tikko saņēmu infō par konferenci augstskolā, kuras nosaukumu vispār pirmo reizi dzirdu. Cik tur tās augstākās izglītības iestādes LV bija? viena uz katriem 5 iedzīvotājiem?
Lai gan, ko var gribēt, ja rotācija neeksistē. katru gadu augstskolas izlaiž desmitiem un desmitiem studentu, valdība aicina dzemdēt jaunos pilsoņus nonstopā, bet, ko tā reāli tie cilvēki var strādāt pēc tās savas augstskolas? liela daļa amatu (vismaz mani interesējošā jomā) ir tādi, kur cilvēki līdz savai miršanas stundai strādā. Tiec iekšā un tad Tevi ar koka mētelīti tikai iznes. un tad nav brīnums, ka katrs jaunais metiens taisa augšā savas jaunas struktūras un atkal jaunas un atkal jaunas un tā tas viss iet plašumā, sazarojas daudzskaitlībā, bet nekas neiet dziļumā, kapacitāte izsmeļas un kvalitātes nav, jo nekāda cirkulācija nenotiek, nekāda dinamika pa vertikāli
link4 comments|post comment

[Jan. 22nd, 2011|11:22 pm]
[Tags|, , , , , , ]

šķiet, jau trešo vakaru pēc kārtas, E nakts programmā ir Brigaderes "Anneles stāsti". reāli forša grāmata! labāk, nekā no Merķeļa letiņiem var nolasīt kādi tad tie vietējie bauri savā laikā bijuši - grāmatas lasīt ir grēks, par ko nosodījumu izpelnās kā bērns, tā arī viņa radītāji, izskaidrot knēvelim, kā putni zina, kurp lidot rudeņos, nemāk, tamdēļ liek turēt muti, un vecmāmiņa kalnus gāzusi tepat uz vietas - seši dēli, divas meitas un vēl pāris tādu smiltājā. (un, protams, Indrānu koku un paaudžu problemātika, izspēlēta bērzu un Anneles vecmāmuļas formātā_laikam gana aktuāls topiks.) Lasu un saprotu to dabas vērojuma metafizikas momentu latviešu dvēslē :D
otrkārt valoda brīnišķīga. protams, vārdi, kuru nozīmi es pat nespēju nojaust (sveiciens Kuplajam un etnogrāfijas kursam, izdresēji mūs pamatīgi ar visiem vaķiem un cērēm, bet Brigaderi, še tev, palasīt tik ar vārdnīcu var!), taču tas ritms un jokainais darbības vārdu un divdabju lietojums. ik lapā kkas patapināms atrodas. piemēram, "sasaukt burtus" - kad iemācies sasaukt burtus kopā, tad arī var saukt grāmatā, tb., lasīt. mīlīgi, ne?
mulsina tikai tādu vārdu lietošana kā "pērle", "vulkāns", "citrons" paralēli tādiem tēliem, kā Kaminskiene, kas skrien virtuvē pelnus kaisīt un ļaudis lādēt (lādāmteksts, protams, arī ir dots). nereāli kkā

vvs - tagad ar nepacietību gaidu, kad E sāks iet skolā un es arī varēšu atkārtoti apgūt LV literatūras vēsturi, visus Šmitus un Lerhus-Puškaišus!
link6 comments|post comment

[Jan. 21st, 2011|07:43 pm]
[Tags|, , ]

atjaunoju savu journal subscription. tā kā jau laiku memberim un studentim no 80 paundiem cena nokāpusi uz 27 naudas vienībām, vien, aprēķinot nodokļus sūtīšanai uz manu valsti, tas ir LV, cena noapaļojas uz precīzu 40. pizģecs. laikam būs jāatsvaidzina padomijā piekoptās infō apcirkulēšanas metodes, nu, tur no rokas rokā, fotokopēt, gaidīt no ārzemju radiem paciņas ar grāmatām iekšā, čekot cauri jaunumus draugu un kolēģu personīgajos bibliotekārajos krājumos un tā. neforši
linkpost comment

das leben der anderen [Jan. 21st, 2011|06:52 pm]
[Tags|, , , , , , , , , ]

skērī šit. šodien paģiru rītā sēžu kosmētoloģijas kkāda tur centra uzgaidāmajā telpā. apkārt cirkulē supergarkājainas beibes medmāsiņu mini-uzsvārčos (kas man šķiet nedaudz par īsu tomēr, bet, nu, ko man daudz zināt), ēmm, kā to sauc - likras zeķbiksēs, nu, tajās, kas ar spīdumu un liek kājām izskatīties resnākām un bezformīgām, ondulētiem matiem garumā aš līdz pēcpusei. Pie sienām attēli ar ekstātiska paskata kailām sievietēm, šķiet, postkoitālajā stāvoklī. pārējās dāmas, kas apsēž citus pufiņus, šķirsta Cosmo, Forbes style u.tml.

izvelku savu brīnišķīgo MIT semiotext(e) "The German issue". un tur lieliska intervija ar Volkeru Šlōndorfu par Stasi un terōristiem, un vēsturi, un kultūru, un viņa paša, kā arī sievas (Margarethe von Trotta) filmām (The lost honor of katharina Blum ir vnk fantastiska! tagad būs bekgraunds noskatīt arī pārējās "Die Bleierne zeit" aka Marianne&Juliane un "Germany in autumn" u.c., šķiet, to pirmo esu pa teļļuku jau kkad bērnībā skatījusies)

Es nesaprotu, kamdēļ katru reizi, kā es nonāku darīšanās ar skaistumkopšanas impēriju, man pretī stājas tādas rudmates, kkur nenosakāmā vecumā starp 35-50 (īstenībā ir 50, bet grib izskatīties uz 35) ar solārijos pārsauļoti brūnu ādu, uzondulētu pačku, dekoltētiem sintētikas topiņiem, kas maigi aptver krūštura un svārku stingrās jostas pievilktās miesas miniriepiņas, lūpeni parasti oranžā krāsā, pārsmērētu pāri mutes kontūrām (īpaši kaktiņos), runā tādā spiedzīgā meitenīšu balstiņā, lieto deminutīvus un vispār iznesas tā, it kā sekss viņām būtu 4xdienā un, ja nav šobrīd, tad tikko ir bijis vai tūdaļ būs. nē, nav jau tā, ka man nepatiktu, esmu estētiskā ekstāzē īstenībā. rudens zelts sou tu sei
link6 comments|post comment

bērnu nīdēji tālāk nelasa [Dec. 8th, 2010|10:38 am]
[Tags|, , , , ]

civilizēšanas process
... tālāk ... )
link1 comment|post comment

when falling in love [Aug. 25th, 2009|08:21 am]
[Tags|, , , , , , ]

manā maģiskajā somā līdzās plastmasas 'kabatiņā' neitralizētajām E sakakātajām trennuškām, smuki papīrā ietīts stāvēja protrets. Un nevis kaut kāds "nezināma vīrieša portrets", kā to kļūdaini bija atributējis pārdevējs, bet gan J.O. pašportrets. Un nevis vienkārši pašportrets, bet gan pašportrets aptuveni no tā vecuma, kad viņš bija kopā ar savu pirmo nozīmīgo mūža sievieti, piecus gadus vecāko, precēto un ar bērnu (attiecību ar JO laikā šķīrusies no vīra) Mirdzu Ramani, kura no: "vientuļa, noplukuša un vāja zēna"* ātri vien izveidoja pašpārliecinātu, šarmantu vīrieti, kurš - kā to vēlāk rāda vēsture - ļoooooti patika sievietēm. Abi spiedās krusttēva vienistabas dzīvoklīti, vasarā brauca, garumgaros khm, khm, plenēros un bija bezgala laimīgi. Arī gleznotājs J.O. ir vairāk nekā vienkārši lielisks

j.O. dienasgramata
link6 comments|post comment

lūgsna [Aug. 4th, 2009|05:55 pm]
[Tags|]

Godīgsakot no visa tā vislielākais prieks man ir, ka beidzot varēšu normāli iegādāties grāmatas, nesperot veikalos, 'neaizņemoties' uz nepiereģistrētu laiku bibliotēkās un neieturot ūdens/ūdens diētu, ja nopirktas..

Dod dievs arī bērnu ik pa laikam nozūmēt tā, ka var netraucēti palasīt
link2 comments|post comment

[Jul. 25th, 2009|09:42 pm]
[Tags|]

"3.4.3. Ar līdzīgiem zinātniskā darba iestrādes un kvalitātes kritērijiem priekšrocība saņemt Mērķstipendiju tiek dota sievietēm un personām ar īpašām vajadzībām." c EIROPAS SOCIĀLĀ FONDA MĒRĶSTIPENDIJAS PIEŠĶIRŠANAS NOLIKUMS

Nespēju attapties.
link13 comments|post comment

pagājušajos 3 gados kopē pieteicās 7 cilvēki, šajā vienā gadā jau ir 28 yippii yeee yeee [Jul. 23rd, 2009|04:29 pm]
[Tags|, , ]

Riktīgi izbesījos, es jums tūliņ pastāstīšu, ja.
Man zajebala tie tizlie ļauži, kas nav attīstījušies tālāk par vienšūņa līmeni, tipa, kustinu savu viciņu, lai tiktu prom no negatīvas vides, kustinu savu viciņu, lai uzkavētos pozitīvā vidē. Visu šo laiku visi šie gudrie, skaistie un labie cilvēki ir sēdējuši apmierinati uz pakaļas un ne ausi nav klapējuši, a tagad, kad bada gadi un kad eiropa lielās stipendijas sola, visi pēkšņi par savu augstāko izglītību atcerējušies, visi ir izlēmuši par baigajiem pētniekiem kļūt. Zajebala bļe, ja būtu te vairak ļaužu, kas lietas darītu tāpēc, ka viņiem tās interesē un patīk pašas par sevi (un būtu gatavi to dēļ arī kaut ko ziedot, ne tikai ziedu laikos karogu vicināt), tad, man šķiet, Latvija būtu mazāk pretīga vieta, kur dzīvot, nekā tā ir tagad, kur ļaužu bari satraukti īd, cik svarīgi, svarīgi viņiem ir savākt dokumentus uzrakstīt smukus pieteikumus, jo tik ļoti, tik ļoti vajag to stipendiju un nervozēt mani ar savu zemumu ārā, tā ka ...
link3 comments|post comment

kolaboracionisms, kapitālisms un kultūra [21.gs.LV] [Jul. 18th, 2009|11:57 pm]
[Tags|, , ]

Sākumā gribēju izkopēt sulīgākos un trāpīgākos paragrāfus, bet teksts izrādījās citējams no sākuma līdz beigām:

http://www.dizainastudija.eu/index.php/lv/1/112/349/352/index.html
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]