| das leben der anderen |
Jan. 21st, 2011|06:52 pm |
skērī šit. šodien paģiru rītā sēžu kosmētoloģijas kkāda tur centra uzgaidāmajā telpā. apkārt cirkulē supergarkājainas beibes medmāsiņu mini-uzsvārčos (kas man šķiet nedaudz par īsu tomēr, bet, nu, ko man daudz zināt), ēmm, kā to sauc - likras zeķbiksēs, nu, tajās, kas ar spīdumu un liek kājām izskatīties resnākām un bezformīgām, ondulētiem matiem garumā aš līdz pēcpusei. Pie sienām attēli ar ekstātiska paskata kailām sievietēm, šķiet, postkoitālajā stāvoklī. pārējās dāmas, kas apsēž citus pufiņus, šķirsta Cosmo, Forbes style u.tml.
izvelku savu brīnišķīgo MIT semiotext(e) "The German issue". un tur lieliska intervija ar Volkeru Šlōndorfu par Stasi un terōristiem, un vēsturi, un kultūru, un viņa paša, kā arī sievas (Margarethe von Trotta) filmām (The lost honor of katharina Blum ir vnk fantastiska! tagad būs bekgraunds noskatīt arī pārējās "Die Bleierne zeit" aka Marianne&Juliane un "Germany in autumn" u.c., šķiet, to pirmo esu pa teļļuku jau kkad bērnībā skatījusies)
Es nesaprotu, kamdēļ katru reizi, kā es nonāku darīšanās ar skaistumkopšanas impēriju, man pretī stājas tādas rudmates, kkur nenosakāmā vecumā starp 35-50 (īstenībā ir 50, bet grib izskatīties uz 35) ar solārijos pārsauļoti brūnu ādu, uzondulētu pačku, dekoltētiem sintētikas topiņiem, kas maigi aptver krūštura un svārku stingrās jostas pievilktās miesas miniriepiņas, lūpeni parasti oranžā krāsā, pārsmērētu pāri mutes kontūrām (īpaši kaktiņos), runā tādā spiedzīgā meitenīšu balstiņā, lieto deminutīvus un vispār iznesas tā, it kā sekss viņām būtu 4xdienā un, ja nav šobrīd, tad tikko ir bijis vai tūdaļ būs. nē, nav jau tā, ka man nepatiktu, esmu estētiskā ekstāzē īstenībā. rudens zelts sou tu sei |
|