| |
[Apr. 3rd, 2011|04:31 pm] |
Man drausmīgi gribas ciemos. Bet ōmes, ōpji, kustmātes un krusttēvi nav pieejami. draugi slimi vai nesakontaktējami. gribas kopā ar E un dienas gaišajā daļā.
muzikālais noformējums |
|
|
| summer time after the War |
[May. 19th, 2010|11:12 am] |
tā, delfus nelasīšu, šīsdienas prieka devu dabūju no postcrossinga, kur J.Kazaka vasarnieces jeb "dāmas jūrmalā", brīdī pēc reģistrācijas, momentā tika piepostota kā 'favourit' astoņu svešu, dažādos pasaules nostūros dzīvojošu ļaužu kontos. ņemot vērā vēl visas iepriekšējās reizes, kad šī konkrētā bilde izpelnījusies (mazāku, bet tomēr) virtuālo pastotāju sajūsmu (jo es esmu slinka un LV ir maza pastkaršu izvēle, tamdēļ sūtu visiem vienmēr gandrīz vienu un to pašu), protams, ir ļoti patīkamas. it īpaši, jo Kazaks, kam vārdā Jēkabs, ir man pašai no pirmajiem kursiem mīļš autors (secret love pēc pašportreta ar sarkano lakatu un Tintoreto motīva), kā arī, ja būtu dadzīvojis vēl trīs gadus, tad varētu no LV puses kontrubutēt t.s. 28gadnieku klubiņam, kas ir kaut kādā ziņā ļoti aizkustinoši...
 |
|
|
| nācija, modernitāte, izcilība |
[Mar. 9th, 2010|02:46 pm] |
tātad, vīrieša (Kristiana Brektes) portreti foto izstādē. Vīriešu akti foto izstādē. Vīrieši kleitās foto izstādē. forši. Vienīgie nāk prātā, domājot par ņemšanos par un ap vīriņiem. Tiesa, diemžēl tās ir sievietes, kas ir domājušas, bildējušas un organizējušas, līdz ar ko prieks par šiem pasākumiem samazinās uz pusi. Nu, ticaamības moments zūd.
ā, vēl jau Ansis Butnors ar savu "Vīriešu pasauli". Hmm. lai arī man patīk viņa mālējumi, atgremoja vien ierastos stereotipus par to "kā ir būt vīrietim" (medīt mamutu, būt mūžīgajam klaidonim ar savu biedru-suni etc.), nekā personīga. Moš kkādas mailīša izpausmes..bet tikai nedaudz..
tādā ziņā šķiet, ka Andris Grinbergs ir vienīgais, kas bez aizturēm konsekventi piedāvā maskulīnu (brīžiem pat šovinistisku) pasaules redzējumu/izjūtu/vatever kā to saukt. Tāpēc viņam vienīgajam man būtu aizraujoši un nedaudz arī mīzīgi paprasīt "what`s your problem?!" un pretī saņemt atbildi, kuru es nezinu, kāda būtu.
 |
|
|
| nedaudz poētikas noslēgumam_Sheltering sky |
[Mar. 3rd, 2010|01:37 pm] |
fōnā pērta Alīnu vai šo |
|
|
| atkal skaistais dvēselei_7diena nekā kā |
[Mar. 1st, 2010|11:56 am] |
 |
|
|
| noslēgumam nedaudz skaistā dvēselei |
[Feb. 26th, 2010|03:34 pm] |
 |
|
|
| naida ieraksts |
[Feb. 26th, 2010|02:38 pm] |
bļā, zajebala, cik var to tautu, parasto vidējo latvieti izglītot lielajās pasaules gudrībās. Maz, ka krīzes laikā visi (īpaši institūcijas, kas miera laikā mierīgi rija $ un pat ar ausi neklapēja) pēkšņi radoši palikuši, kolektivizējušies, publiskojušies un netvorkojušies katrā stūrī piedāvājot visādas lekcijas un lasījumiņus, taču viss tas tiek darīts tādā omulīgā viduvējā līmenī, kas interesants varētu būt cilvēkiem bez iepriekšējām zināšanām vai drīzāk gan psiholoģiskās pašpalīdzības kluba biedriem, kam vnk patīk paklausīties un apstiprināt (pastāstīt) savas iekšējās sajūtas par lietām etc. Visas tās nordena, Lcca, kima, rmt, Satori, Lu un neskaitāmo biedrību izsūtītās preses ziņas par kārtējo sanākšanu a ļa „Laikmetīgā māksla – kas tā vispār ir un vai tā jāuztver nopietni?” automātā tiek deletētas. Sēžu viena pati mājās un skatos MTV, un nejūtos neko zaudējusi, jo saturs, kas tiek vēstīts šajās lekcijās (sporādiski tomēr piespiežu sevi apmeklēt tādas), ir nemainīgs un nemainīgi nekāds un noteikti ne mērķēts cilvēkiem ar priekšzināšanām.
tādā ziņā es esmu ar visām četrām par daudzu h specializētajiem akadēmiskajiem semināriem (un nevis lekcijām) vai korekti izveiktām 'izglītības programmām' kultūras iestādēs, nevis mūžīgi vieniem un tiem pašiem publiskiem runātājiem, tajās pašās kulēs ar mūžīgi tiem pašiem vēstījumiem nedaudz nomainītā retorikas mērcītē.
jeb citiem vārdiem sakot, es atkal esmu deletējusi saujiņu herņas.
un jā, es neesmu iekš LV. |
|
|
| DEVOUR |
[Feb. 26th, 2010|12:35 pm] |
klik |
|
|
| |
[Jan. 10th, 2010|11:53 am] |
Paralēli Īva Kleina zilajam (IKB) varētu vēl patentēt Francijas zilo un Skandināvijas zilo. Pirmajam būtu Marseļas un Nicas pieskaņa, otrajam - nodilušu džinsu un sala nokrāsa.
upd. ā, jā, un vēl jūrniekzilā krāsa, ar kuru padomju laikos pareizticīgo baznīcu interjērus un eksterjērus krāsoja ciet, lai jūrniekklubus kārtīgus varētu ierīkot :) |
|
|
| |
[Oct. 16th, 2009|05:00 pm] |
ak, jā, un vēl marksa kapitāla komiksa un Lucky-Strike brošūras starpā iegādājos Apollinaire on art/essays & reviews 1902-1918 tas ir mmmmm. apolinērs ir zelts, viņa panti mana mīla. tagad arī teksti pa tēmu. On Fake. On Women painters and sculptors, The theft of mona Lisa, Futurists, cartoonists, exoticism & etnography, reality and pure painting, aesthetic meditations, living art and war, new music, echoes, The Degas sale un tā 500+ lpp.
es tā lepojos, tā lepojos!!! tagad pilnīgi nevaru izšķirties, vai iesākt šo (īstenībā esmu jau iesākusi) vai arī pievērsties tikko nopirktajam spilvendrānu-ar-rozītēm-izšujamajam tūlkitam :)
Upd.: obanā tā Bostonas MFA publications sērija ir brīnišķīga! (atpūtai,tiesa...) Štiglics, Bretons, Miro un Futūristu teksti! |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2009|01:49 am] |
tā kā piektdienās visi vorkingpīpl krāniņi un caurumiņi dodas ietusot vecrīgā u.c., tad baseins šovakar bija pustukšs. nekādu danielas čikarelli tipa pārīšu vai dirsu seklajā galā mērcējošu, ar družkām bazarējošu ōmīšu. Tikai vieni vienīgi bezapstājas peldētāji, tā ka prieks un laime un puiši tik daiļi, ka garām peldot (man tagad ir brillīties nopirktas!!!) nevarēju un nevarēju smaidu apslēpt. Vispār saprotu tos vecos gadsmitus, kad vīri trikobiskēs staigāja un beibes valdzinaja ar daiļi veidotajām kājām (skat tālāk); kājas tik tiešam ir daiļas. un basas pēdas. torsi. saspringti, ieelpas.
starpspēle: ieskatam (mans all time favourite jeb botičelli pavasara hermeja dibengals):
un ieskatam vēl:
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Sep. 10th, 2009|11:30 am] |
Kā jau reiz te vieni viedi ļauži atzīmēja, ka citu (visu) viedo ļaužu starpā jebkādas kaismīgas pretstāvēšanas muzikālās gaumes jautājumos, kopējā miera vārdā ir izbeidzamas, ja kāds no dalībniekiem paziņo, ka DB ir dievs (Jo ikvienam saprātīgam ezim ir skaidrs, ka DB ir divdesmitā gadsimta mocartsbahsunbēthovens vienā personā).
tad nu lūk, sekojot Mironova ieteikumam, lomu (dzīves epizodes) spēlēt kādā noteiktā deju ritmā (piem. Ostaps B. aizgāja pod tango), tad mana šīrīta mūzika, kas uzdos ritmiņu dienai būs ŠĪ
visa diena veltīta tikai E, mācīsimes braukt ar riteni, iesim uz pastu līmēt pastmarkas un sūtīt vēstules, taisīsim ēst, izteiksmīgi lasīsim Jērādiņu un iesim gulēt, tad modīsimies, pucēsimies un dosimies uz izstādes atklāšanu (Lediņa arch. ir mana personīgā mākslas deviance vēl no agrīno studiju laikiem.) |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2009|12:44 pm] |
Tāpēc, ka laikā, kad padomjvara nomainījās uz mežonīgā kapitālisma demokrātiju, mani vecāki un es arī vienlīdz uzmanīgi skatījāmies Meksikāņu lubu seriālus kopā ar Deivida Linča Tvinpīku. Tāpēc ka bītņiki, kas strādāja tikai tik daudz, lai sadabūtu piķi kārtējai devai, bariem muka no apbērnotajām piegulētājām prom, stopēja un ceļā mira savos vēmekļos, lai nokļūtu vietās, kur desmitiem viņiem līdzīgu puskailu, sasvīdušu un sanarkojušos dienaszagļu ietu ekstāzē no Brubeka vai Koltreina un pēcak ar ar viņiem kopā sadzertos, jo bija laks, kad šī mūzika skanēja tieši tādiem. Dzīve. notikšana.
Tieši šī iemesla dēļ, lai kā es sajūsminātos par Ķīļa saprātu un Hermaņa darbiem, kad viņi ver vaļā muti, lai runātu kultūru, es principā neklausos (nelasu). Līdzīgi kā ar K.Dimitera vāvuļojumiem. |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2009|08:18 pm] |
Tātad, vēl piezīme par postcrossingu. Nosūtīju kariņas uz ASV, Brazīliju, Ķīnu (ierakstīju par PSRS okupāciju - ceru, ka neizcenzēs:), Koreju (puisim tiks meitene ar plikiem pupiem - ceru, vecāki nepārķers:), Igauniju, Nīderlandi, Franciju, vāciju, somiju. Protams, lieākā daļa lūgumu bija "landscapes, cityscapes, seascapes, famous buildings, landmarks" un protams, ka izstaigājot pa veikaliem tik totāli vīlos. Tās Rīgas, Latvijas un nacionālā stafa (tērpi, lietišķā māksla u.tml) ir tik bezgaumīgi un sūdīgi!!! Šķiet, ka maketētāji pirmo reizi ar pīpi uz jumta - krāsas hiperpārspilgtinātas, kompozīcijas nožēlojamas, dekoratīvie efekti sou eitīz. Paldies par kūkām, bļe. Rezultātā visas pasaules mājsaimnieces dabūs Kazāka atpūtnieces un Valtera peldētājzēnus, ja prasīs ūdensskatus, balčus bērnības bildi ar prievīti un vadmalas kamzolīti, ja prasīs bērnus, Zeltiņa u.c. vecmeistaru lauku ainavas ar mājām, ja gribēs kaut ko lokāli dabasskatīgu un Rozentāla diplomdarbu, ja interesēsies par nacionālajiem svētkiem un aktivitātēm. Paldies dievam kādas dabasskatu kartočkas no agrākas bērnības krāt-vizuālus-materiālus-kāres saglabājušās. Citādāk būs uz Istabu un grāmatantikvariātiem jāaizstaigā, kur turās kurpju kastes ar vecām pastkartēm, fotogrāfijām u.c. viz.mat. (pirmās brīvvalsts laika kultūras aktivitāāsu afišas pa 50 saņiem pakaļ meta), tad varbūt tiešām varēs pieiet šai lietai radošāk.
P.S. nesaprotu, kamdēļ tās mājsaimnieces neņem pretī reklāmas pastkartes? Es, piemēram, esmu absolūts fans - no baddogs pašiem pirmssākumiem vācu. iedomājieties, cik incanti būtu redzēt, kāds ir lokālais grafiskais dizains citās valstīs? Man šķiet, daudz raksturojošāks, nekā tās blodī baznīcu un putna lidojumu pilsētu atklātnītes |
|
|
| I'm a student,20 years,studying in university. I Concerned about the trend. |
[Aug. 29th, 2009|10:29 am] |
Ho ho hooo, esmu iesaistījuies tādā lietā kā postcrossing. Patreiz izskatās, ka tā ir mājsaimnieču padarīšana (citiem, laikam, nav laika šādiem niekiem), jo lielākā daļa šī pasākuma dalībnieku ir sievietews, kuru hobiji ir "audzināt bērnus, kopt dārzu, gatavot ēst, iepirkties, klausīties mūziku" u.tml. Attiecīgi, kartiņas, kas visbiežāk tiek lūgtas ir "landscapes, seascapes, famous places", bieži vien arī "children, disnay, anne geddes" u.tml.
Ļoti izbaudu tos mirkļus, kad ir izdevies sasūtīties ar ļaužiem, kuriem ir krutas profesijas, kruts dzīves gājums vai intereses, nu, tādi, kas uzstāda negaidītus noteikumus vai paši piedāvā negaidītus risinājumus. Vizualitātes izaicinājums. Lai gan pa lielam vienīgais prieks ir tas, ka lasot info, ko par sevi dod franču un brazīļu meitenes, ķīniešu un vjetnamiešu puikas u.c., rodas tāda daudzveidības un pārsātinājuma sajūta, it kā 24h no vietas būtu skatīti porņuki. kosmopolītisms in a nut sehll jū nou |
|
|
| pī-ARSCH-čiki un reklamš-ČIKI |
[Aug. 27th, 2009|01:30 am] |
Stratēģija pieņemt darbā neizglītotus, bet ambiciozus pusaudžus, nav sevi attaisnojusi. Tas, ko nākas redzēt, pārvietojoties pa Rīgas ielām, šķirstot avīzes un klausoties radio, ir vāji, taču pēdējā gada/pusotra laikā līmenis ir tik ievērojami krities, ka pie izvēles, sabiedriskajā transportā sēdēt blakus čurainam bomzim vai, piemēram, kļūt par O kartes lietotāju* pat ar 62% atalidi zvanu tarifiem, es nedomājot izvēlētos pirmo. Un to saku es, kas nekad nepārslēdz kanālus reklāmu laikā.
Bezagaumība, stulbums un iztēles trūkums. |
|
|
| when falling in love |
[Aug. 25th, 2009|08:21 am] |
manā maģiskajā somā līdzās plastmasas 'kabatiņā' neitralizētajām E sakakātajām trennuškām, smuki papīrā ietīts stāvēja protrets. Un nevis kaut kāds "nezināma vīrieša portrets", kā to kļūdaini bija atributējis pārdevējs, bet gan J.O. pašportrets. Un nevis vienkārši pašportrets, bet gan pašportrets aptuveni no tā vecuma, kad viņš bija kopā ar savu pirmo nozīmīgo mūža sievieti, piecus gadus vecāko, precēto un ar bērnu (attiecību ar JO laikā šķīrusies no vīra) Mirdzu Ramani, kura no: "vientuļa, noplukuša un vāja zēna"* ātri vien izveidoja pašpārliecinātu, šarmantu vīrieti, kurš - kā to vēlāk rāda vēsture - ļoooooti patika sievietēm. Abi spiedās krusttēva vienistabas dzīvoklīti, vasarā brauca, garumgaros khm, khm, plenēros un bija bezgala laimīgi. Arī gleznotājs J.O. ir vairāk nekā vienkārši lielisks
j.O. dienasgramata |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2009|04:32 pm] |
neko īpašu. izmantoju fr.val.gramatikas grāmatu par mēru mākslas darbu garumiem/platumiem |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2009|01:09 pm] |
Starp citu - no 15.augusta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (tas, kas Vecrīgā pie Jāņa sētas) skatāma Viktorijas laika apģērbu kolekcijas izstāde. Obligāti jāapmeklē, tā kā šī tēma cieši saistās ar tuvu cilvēku deviantajām iekārtēm, kā arī tāpēc, ka izstades kurators ir mazais, ekscentriskais krievu napoleoniņš-modes dzenītis Vasiļjevs, kas prezentējas gan no Parīzes, taču ir tāds foršs krievu sudraba laikmeta bumbulītis (skat.zemāk), ka vāāāāi. Jāatzīmē, ka atklāšanas pārtijs, laikam, šodien 15.augustā 17:00 ar preses konferenci 15:00 (c Dzeina). cum and join
Eu, kas vēl grib nākt? |
|
|
| ak, laiki, ak tikumi! |
[Aug. 14th, 2009|01:17 am] |
E paskatījās uz šo bildi, iebakstīja ar pirkstu tur, kur onkam krāsu kaste un teica 'atuļis', kas nozīmē 'dators'.
 |
|
|
