| |
[May. 5th, 2012|09:16 pm] |
protams, tuvojoties vasarai, kad nēsā bezpiedurkņu topiņus un īsu bruncīti, nākas pārlikt prātā mūžseno atspalvošanās jautājumu. Es, piemēram, jūtos apgrūtināta pie pastāvošās kārtības, kur visam ir jābūt gludam un slidīgam aš kā tādam plakantārpam, jo, nu, lai sasniegtu tādu rezultātu, nākas ļoti fokusēties - diezgan regulāri atspalvoties (piemēra, epilēšana man šķiet pizģec sāpīga, tātad, rēķinām klāt arī fizisku diskomfortu un ciešanas) vai tērēt naudu skaistumkopšanas salōnos. Lai gan daudz ērtēk es justos, ja varētu par to nedomāt, netērēt laiku duškabīnē lieki ziepējoties un skujoties vai ieplānojot gājienu uz salonu, kur atstāt nebūt ne viegli nopelnītos šekeļus.
ko es ar to gribu teikt? Ka man ļoti žēl, ka ļaudis iespringst uz kaut ko, kas nav tā vērts. Jo es tiešām nesaprotu to sistēmu, kā nostrādā organisms, ka "man gribējās vemt, ieraugot tai sievietei melnas spalvas uz kājām zem zeķubiksēm". tik tiešām gribējās vemt? kāpēc? kā? es saprotu peregara sājo vai netīra ķermeņa salkano smārdu, kas var paraut. nu. netīrība var izraisīt nepatīkamas sajūtas. bet mati uz galvas riebumu neizraisa taču, ne?
protams, varētu runāt par sociālo konstruēšanu, kur, nu ar dzemdi apveltītajām un tāpēc no "dabas" prom netiekošajām sievietēm, lai tās pietuvotos garīga cilvēka statusam, nākas slēpt jebko dabisku sevī, lūk, arī atspalvošanās, krāsošanās, ķermeņa deformēšana ar dažāda apģērba un aksesuāru palīdzību. Un var jau teikt, ka sliktie vīrieši pie tā vainīgi.
bet ir 2 lietas, kas mani satrauc daudz vairāk:
1) ka kašķīgāk par vīriešiem, sieviešu "kopšanās" stratēģijas mēdz uzturēt, aizstāvēt un pieprasīt sievietes. Sieviete, kas aizskar, liek justies slikti vai kā citādi pazemo sievieti, kas ir izvēlējusies nepraktizēt glamūrīgo mediju tēlu standartu, ir morāles kļūda.
2) piepišanās vīrietim nu jau būs nevietā, tamdēļ, ka kosmētiskā industrija beidzot ir attapusies, ka līdz šim ir kāsusi tikai pusi no cilvēces, tamdēļ tie paši sūdi tiek iepakoti vīriešiem saistošās kārbiņās, palaistas reklāmas, kurās - nevis kā kļudaini uzskata, ka tiek parādīta mūsu iespēja izvēlēties, bet gan - tiek parādīts 'ideālais es', tāds, pret kuru pats cilvēks sāk izjust skaudību un iespēja sasniegt savu skaudības objektu un kļūt par 'ideālu' ir tikai viena pirkuma attālumā. Lūk, man ir ļoti žēl, ka tagad arī vīrieši tiek pakļauti tam pašam glamūrīgās reklāmpasaules spiedienam. Lūdzu, netērējiet savu laiku, savu naudu dzenoties pēc tā, kas pa lielam ir nesvarīgs un visai vienaldzīgs, ja tā padomā. un padomā, izslēdzot apkārtesošās bazūnes, kas bez nekāda pamatojuma vai arī ar merkantilu apsvērumu apgalvo ka "kājas, kas nav gludas kā spogulis, ir neseksīgas" u.tml. |
|
|
