| |
[Apr. 17th, 2012|01:47 pm] |
oi, atskārtu, kamdēļ tā patīk. tur tač izklausās it kā būtu gamelāni. Un tā reiz ir lietiņa, pret ko mana sirds ir nekritiski lokana. Sanāca pagājušajā gadā uz negaisu velkošā augusta dienā spriņģot Vecrīgas Letonikas virzienā, tieši cauri Rīgas svētkiem Domlaukumā un tur manu ausi absolūti nobūra tāda skaņa, kas izklausījās kā "Deivids Linčs satiek tautasdziesmas", sēdēju laukumā un klausījos (skatījos) līdz galam un kopš tā laika ausis spicējas un sirds pagurst uz jeburu g. līdzīgu intonāciju citos skaņdarbos. Piemēram, Staro Rīgā vienā brīdī pat apskatījos Dekoratīvās Mākslas'n'Dizaina muzeja apstarojumu, tā kā no tāluma - vēl neredzot, kāda tehnoloģija un darbības princips tur izmantots - tā skaniskā asimetrija izklausījās ļoti primordiāli.
lūk. redz, netā izskatās, ka ir ielikts Rīgas koncerts, vienīgais kvalitāte sūdīga un ierakstam vairāk sentimentāla vērtība, taču netā uz "The Sekar Irama" gamelan music group from Indonesia šo to labklausāmu var atrast. |
|
|
| |
[Jan. 1st, 2012|03:13 pm] |
kas tev dos pēcvecgada paģiru rītā normāli izgulēties, E jau ar saullēktu (abet mājā ienākts ir tikai 30 min pirms tam) augšā un lēkšo pa gultu ar 'mammammmammmammmammma', bučošanu un visiem citiem neatvairāmajiem mīļuma izrādīšanas atribūtiem tā, ka nākas tomēr paturēt savu nīgrumu un kašķi pie sevis, izvelties no migas un ar pakausī saveltiem matiem un ciet līpošām acīm interaktivizēties par tālāko dienas programmu. Manā plānā bija kkas altruistisks, tip, es varu aizvest Tevi uz Mumitroļļiem K-sunī vai Runci zābakos, ja Tu to ļoti gribi. Bet E izvēlējās nezūdošas vērtības: labāk iet lasīt netīrumus pa rajōnu. Džīzas kraist. Abet jūs zinait, cik ilgi tas nebija darīts un kāds kultūrslānis tur ir sakrājies?! Pie 8. simtlitrīgā maisa, kas bija precīzi 1/3 no parasti apkopjamās teritorijas, E teica, ka viņs ir piekusis un grib mājās, ēst. tad nu tagad esam mājās, es reportēju šo un vēršos pie jums, dārgie cibas iemītnieki, vai gadījumā jums kādam nav skaidra zināšana sekojošajās lietās:
- kur un pie kā pašvaldībā ir jāvēršas, ja es vēlētos ierosināt jaunu atkritumtvertņu ierīkošanu apkaimē? Man ir tāda sajūta, ka vismaz 3 domājajamā perimetrā varētu do the trick.
- kur un pie kā pašvaldībā ir jāvēršanas, ja es velētos ierosināt apkopēja nozīmēšanu attiecīgajai teritorijai, kā arī dārznieka (gribētos izgriezt visus tos bušiņus, kas nu jau diezgan mežonīgi ir aizgājuši)?
- kas ir tas aparāts, ar kuru ērti un ne pārāk uzkrītoši var pāriet pāri saaugušiem kārkliem un aizlaistiem ceriņu zariem? Ar dārzniekšķērēm es sajuktu prātā, ar motōrzāģi būtu tā kā nedaudz par šerpu. Vai drīkst vispār tā patvaļīgi kko graizīt (lai gan otrā ielas pusē kādam ir piegriezies un ik pa brīdim 'apgraizītā' ceriņu kolonijas līnija tuvinās uzvarošajām beigām)? un kur var dabūt tādu aparātu bez kkādiem liekiem superizdevumiem (kādam šķūnītī?)? |
|
|
| |
[Mar. 18th, 2011|08:12 pm] |
E pirmā nedēļa bērnudārzā. Ja neņem vērā manu fizō sabrukumu ražīma maiņas dēļ, tad pagājusi ļoti veiksmīgi, iespaidi E daudz un dažādi un visi patīkami. Tamdēļ mums ir maiss ar gumijas lācīšiem, medu, banānu čipsiem, dažādām sulām un saldiem dzērieniem, un tagad mēs ieslēgsim krāsainās gaismas un uzrausim danci no visas sirds un dvēseles (un rajōna)
pleilistes - fērstlainers
tālāk saturā 1, 2 un tādā garā tālāk |
|
|
| |
[Mar. 7th, 2011|12:47 pm] |
es kā parasti atļaušos būt neattapīga un bez takta izjūtas un pasteigšos pateikt, ka 8.marts ir sūds. Tā hiļinkā tulpīte un "vissmukākajai sievietei" kompliments no random vīriešiem ir tikai vāja acu aizmālēšana no pirmā dzimuma puses dienā, kad visas pasaules feministes apvienojās kopējā cīņā par sieviešu tiesību atzīšanu.
Sveiciens Klārai Cetkinai:) un visām citām foršajām beibēm, sākot aš no Mērijas Vollenkraftas un vēl agrāk, līdz pat Mērijai Deilija, visas Aisedōras, Hannas, Simōnas, Anaisas, Džūlijas, Martas u.c. pa vidam ieskaitot.
Šodien arī apgādājos ar 50 narcisēm. Tik skaistas, ka nevareju paiet garām, neiegūstot savā īpašumā. Pavasaris!
( tā runāja Žoržs Siksna )
( tā 2011. gadā medijos runāja kāds cits, cilvēku psiholōģiskajās dzīlēs izglītots vīrs ) |
|
|
| |
[Sep. 19th, 2009|02:26 am] |
tā kā 5 jāmostas, lai uzsāktu savu 'prīmuss-guļammaiss' pārgājienu uz kaukādu biologu bāzi Kolkas ragā, tad, protams, iepriekšējā vakarā - tb. tagad - ir jāiesēžas kādā dzertuvē.
Piens.
Pozitīvā īpašība = publikā sastopami arī uomulīgi četrdesmit un piecdesmit gadīgi ļaudis, kas ir ļoti, ļoti jauki, dzērieni lēti un attiecīgi - mazāk alkoholizēti.
Negatīvā īpašība = mūziku liek tik nenormāli skaļu, it kā tā būtu kurlo un vājdzirdīgo zaļumballe. Protams, arī tas, ka liela daļa publikas meklējas. Iesēdāmies pirms regulārā svinga stundām, tāpēc bija ok, bet promejot tiešām pārblīvēts, tāpēc tomēr ar nākamajām apmeklējuma reizēm vēl jāpagaida, lai stilīgo tuctuc masas noskrienas, tā teikt (kas maz ticams, ņemot vērā bezmaksas danču un lēto dzērienu plaču trūkumu attiecīgajā rajonā) vai arī jānāk uz rīta pusi pirms slēgšanas, kad visi riesta dancotāji jau sapārojušies un pa majām/moteļiem sabraukuši un muzīka uz klusāku noti noregulēta..
bunakti visiem |
|
|
| |
[Sep. 17th, 2009|11:54 pm] |
Es jau zināju, ka Putniņš ir foršs, bet vakar, dzirdot cinemuzejā viņu runājam par LV moderinsma kīnō un cita starpā kkur piemetinot Žuravska vārdu, aizrāvos neatgriezeniski. Turpretī Sīmanis jr., kura tekstus RL nekad vairs nelasu, runāja muļķības un nespēja iemantot manu mīlestību pat tad, kad par savu mīļāko režisoru nosauca ģeniālo raolu ruizu. Pasākums bija jauks, uz brīdi iemeta ausi un aci arī Grauba (hehehe), pēcpasākuma sarunu daļa kā parasti par kosmosu, diemžēl sēdēju tādā vietā, no kuras nebija iespējams operatīvi un nemanāmi nozust, kā arī nesaņēmos ar saviem praktiskas (par formu) dabas jautājumiem iejaukties valodās par režisora subjektīvismu, eksistenciālo vientulību, revolūciju, kīnō sūtību un būtību blablabla.
Pēc tam iedzērām Pedijā, skatoties Barselonas/Inter spēli. Pēc tam iedzērām Ļeņingradā, klausoties Gaiķu Māra stāstos par bitņikiem, hipijiem un Bākuli, kas čurājusi, lasot viņa siltisvaigiiespiesto dzejas krājumu.
Pēc tam gājām gulēt. Es aizmigu kaut kur starp šo un šo |
|
|
| |
[Aug. 24th, 2009|01:49 pm] |
Redziet, ar Bērtuļnakts tēmu man ir īpašas attiecības. Visu pārējo stāstu vidū svarīgs ir tas, ka reiz man bija madagaskaras šņācējprusaks, kas tika nokristīts par "Bērtuli" (par godu Valuā famīlijas vēsturei:). Uz nedēļu aizdevos ārpus no mājām un LV un atgriežoties atradu savu Bērtulīti beigtu, noslīkušu savā dzeramtrauciņā. Bēda ta nebēda, bet problēma tāda, ka prusaka dāvātājs ļoti gaidīja Bērtuļa drīzo vārda dienu. Drudžaini pa Rīgu meklēju aizstājēju, diemžēl Zoo insektārijā atvaļinājums un vispār dzīvniekus tie pārdodot tikai pēc 40 dienu karantīnas, kas man nu galīgi nederēja. nekas cits neatlika, kā privātā un iestudētā sarunā dāvātājam atzīties, ka, vot, tā ir sanācis, bet Bērtulis ir beigts un man ir ļoti žēl.
Diemžēl, lai remdētu manas kvēlās skumjas, dāvātājs sagādāja man otru tādu. Lielāku un pamatīgāku. tipa mātīti. kas attiecīgi tika nokristīta par Margo (viņa gāja bojā dzemdībās (nepareizi noregulēta klimata kontrole šajā atbildīgajā posmā)).
Bet runa, jā, protams, ir par Bērtuļiem un viņu (vārda) dienu, kas oficiāli svinama šodien. (starp citu, 27. augustā ir Ādolfi un Ilgoņi, ja, Marij!) |
|
|
| |
[Aug. 17th, 2009|03:28 am] |
kā parasti šādos svinīgos gadījumos, mana kleita tika salieta ar alkoholu. Ejot bučoties ar meitenēm uz atvadām autobusu pieturās, manas kājas zibēja violeti-rōzā svītrās no tās reizes.
upd. šodien sēžot mītingā piefiksēju, ka lillīgās svītras vēl joprojām vāji, bet ir uz kājām redzamas. sweet surrender |
|
|
| Floridas smiltīs/ agāves, agāves zied |
[Jul. 18th, 2009|01:01 pm] |
( ... tālāk ... )
Vakar mūsu partyprezis Zaglers atkal mājās tesa pilnā uzkabē ar gaismām un skaņām. Dzīvo jamējais 2. sētā aiz LaRoccas - no P-pils līdz turienei pat kara veterāns stundas laikā kājām aizvazātos, nemaz jau nerunājot par sabiedrisko transportu, kur nu vēl privāto. A jamējam ibiomaķ ir mobīlis ar veselu Mardigras svītu un ātrumu it kā tūdaļ tūdaļ bikses pieliks dūmzdei būtu pienācis. Pilnam komplektam melli uzvalkotos vīrus varēja apgreidot ar haki biksēm, zelta zobiem un zelta kalašņikoviem un likt viņiem brauciena laikā liekties laukā pa logiem un raidīt draudīgas kalašzalves debesīs (vai arī pa ļaudīm, ja vien rajons nebūtu tik centrāls...), būtu iespaidīgāk vai zinies, kur viņa pīārščiki skatās?!
Nākamreiz pavadīšu šo svarīgo procesiju, salutējot viņiem ar vidējo pirkstu.
pēc tam svinējām vārda dienu cilvēkam, kas nedzer un nesmēķē un sporto un apzinīgi strādā, kas beidzās kaut kā tā, ka kaut kādā vietā kaut kādi nu jau citi, bet tomēr ļoti dzēruši ļaudis un īpaši puiši dejoja uz galdiem, bučojās vārtrūmēs un neatceros |
|
|
| |
[Jun. 27th, 2009|04:14 pm] |
neskūtas kājas, sūdīgi nolakoti nagi un apburzīta kleita, kas pēcāk (kā parasti), tika salieta ar alkogoļu. Labi ka vismaz matus paguvu izmazgāt, lai nebūtu galīgi kā no kūtspakaļas izkritusi. Un labi, ka man tagad ir daudzdaudz puķu. Prozit! |
|
|
| |
[Jun. 19th, 2009|12:02 pm] |
visideālākie jāņi būtu, ja mēs varētu palikt mājās un neko nedarīt. varbūt no kāda aizņemties teļļuku un ieslēgt, lai fonā skan un vienkārši bumbulēties pa māju. uztaisīt kaut koo garšīgu. iziet laukā, uz lievenīša pasēdēt un uzsmēķēt, kad iegribas. Nu, tā, pačillot, zinot, ka visi pie vietas un nepatraucēs.
citādāk ikdiena ir stresa un saspringuma pilna, nafig vēl mocīties ar sēdēšanu kaut kur salijušā pļavā sēdēt, mēģinot noturēties nomodā. nafig?
kad būs sava lielā sēta, kur uzņemt visus vislabākos draugus (nevis terciālus paziņas, ar ko visbiežāk tiek pavadīti šie svētki, jo visi draugi ir sabraukuši pie radiem vai citiem terciāliem paziņām) un čillot kopā, tad varētu arī padomāt par jāņsvinēšanas atdzmedināšanu un jaunu piedienīgu ritujāļu ieviešanu. Bet līdz tam mēģināt nokaukt kaukādus tautiņdziesmiņu pantiņus, imitēt kādu pusaizmirstu pār-uguni-lēkšanas tradīciju un mērcēt kājas/tempt alu/ pļāpat par to pašu, par ko vienmēr - šķiet pārāk bezjēdzīgi laiku patērējoši, lai sagribētos ielaisties (piebildīšu, ka Jāņus nesvinētu arī urrāpatriotu pulkā, kas senletu tradīcijas no galvas zina (un svētdienās dodas uz mežu, sisties ar pagalēm t.b. - imitēt 13.gs. karavīru cīņas...), jo neinteresē identificēties ar to etnogrāfisko māžošanos - ar tādiem pašiem panākumiem varētu taisīt pārģērbšanās svētkus par tēmu 'tējas pārtijs pie Marta Zaķa') |
|
|
| |
[Jun. 18th, 2009|09:54 pm] |
Vislabākais šodienas izlaidumā, protams, bija R.Bičevskis. Šķiet, ir pārņēmis Ričija dumības stafeti. Maija Kūle turpretī, izskatās, ir neatgriezeniski iegājusi karalienes-mātes fāzē. Vēsturnieku pasniedzējs dikti kliedza, nu, tā aizgrābti.
jauki pavadīts rīts
upd. ā, aizmirsu piebilst, ka man aiz muguras stāvēja Edgars Jaunups, par kuru, ūsā smīnot, atļāvos padomāt visādas rupeklības un riebeklības. kā jau teicu - jauki pavadīts rīts |
|
|