| |
[Jun. 19th, 2009|12:02 pm] |
visideālākie jāņi būtu, ja mēs varētu palikt mājās un neko nedarīt. varbūt no kāda aizņemties teļļuku un ieslēgt, lai fonā skan un vienkārši bumbulēties pa māju. uztaisīt kaut koo garšīgu. iziet laukā, uz lievenīša pasēdēt un uzsmēķēt, kad iegribas. Nu, tā, pačillot, zinot, ka visi pie vietas un nepatraucēs.
citādāk ikdiena ir stresa un saspringuma pilna, nafig vēl mocīties ar sēdēšanu kaut kur salijušā pļavā sēdēt, mēģinot noturēties nomodā. nafig?
kad būs sava lielā sēta, kur uzņemt visus vislabākos draugus (nevis terciālus paziņas, ar ko visbiežāk tiek pavadīti šie svētki, jo visi draugi ir sabraukuši pie radiem vai citiem terciāliem paziņām) un čillot kopā, tad varētu arī padomāt par jāņsvinēšanas atdzmedināšanu un jaunu piedienīgu ritujāļu ieviešanu. Bet līdz tam mēģināt nokaukt kaukādus tautiņdziesmiņu pantiņus, imitēt kādu pusaizmirstu pār-uguni-lēkšanas tradīciju un mērcēt kājas/tempt alu/ pļāpat par to pašu, par ko vienmēr - šķiet pārāk bezjēdzīgi laiku patērējoši, lai sagribētos ielaisties (piebildīšu, ka Jāņus nesvinētu arī urrāpatriotu pulkā, kas senletu tradīcijas no galvas zina (un svētdienās dodas uz mežu, sisties ar pagalēm t.b. - imitēt 13.gs. karavīru cīņas...), jo neinteresē identificēties ar to etnogrāfisko māžošanos - ar tādiem pašiem panākumiem varētu taisīt pārģērbšanās svētkus par tēmu 'tējas pārtijs pie Marta Zaķa') |
|
|
