| |
[Apr. 22nd, 2011|06:32 pm] |
Es te, piemēram, mulstu no vienas lietas. Nu, reizi pa reizei kkādos publiskos materiālos nākas lasīt, kā kāds latvijas mūziķis vai aktieris ir "ziedojis" iespēju tikt pie bērniem, ģimenes etc. par labu "mākslai". Mākslas akadēmijas pedagogi, kas piktojušies par "mākslai atņemtajām" sievietēm un kompartijas sēdes, kur beibes nelaiž uz ārzemēm, jo "jums taču ir bērns". Īpaši sulīgi ir stāsti par Eduardu Smiļģi, kurš reāli terorizējis un pat "sodījis" (vadošās aktrises pazeminot līdz 6gulbītispēdējā rindā statusam etc.) sava teātra tās aktrises, kas palikušas stāvoklī etc. Un man tas šķiet vnk vājprāts un smieklīgi, jo, nu, es saprastu kkādu ASV izklaides vai kultūras industriju ar visiem tiem resursiem, kur tiešām tev melnais tūkstotis gribētāju min uz papēžiem un ķer katru kļūdu nu izdevību un it's now or never, bet Latvijā? "augstā māksla"? kamōn? Varat ar pirkstu man parādīt to superģeniālo rezultātu, kura dēļ būtu vērts dzīvi lauzt? Žorža siksnas šlāgeri?
visu to es tādā sakarā, ka tikko uzzināju, ka jrt ir ieviesusies bērnistaba, kur var atstāt sīčus, kamēr senči izrādes skatās. Man šķiet, ka ļoti pareizs gājiens. Tagad tikai jāizdomā, kā tikt pie biļetēm :D |
|
|
| |
[Mar. 7th, 2011|12:47 pm] |
es kā parasti atļaušos būt neattapīga un bez takta izjūtas un pasteigšos pateikt, ka 8.marts ir sūds. Tā hiļinkā tulpīte un "vissmukākajai sievietei" kompliments no random vīriešiem ir tikai vāja acu aizmālēšana no pirmā dzimuma puses dienā, kad visas pasaules feministes apvienojās kopējā cīņā par sieviešu tiesību atzīšanu.
Sveiciens Klārai Cetkinai:) un visām citām foršajām beibēm, sākot aš no Mērijas Vollenkraftas un vēl agrāk, līdz pat Mērijai Deilija, visas Aisedōras, Hannas, Simōnas, Anaisas, Džūlijas, Martas u.c. pa vidam ieskaitot.
Šodien arī apgādājos ar 50 narcisēm. Tik skaistas, ka nevareju paiet garām, neiegūstot savā īpašumā. Pavasaris!
( tā runāja Žoržs Siksna )
( tā 2011. gadā medijos runāja kāds cits, cilvēku psiholōģiskajās dzīlēs izglītots vīrs ) |
|
|
| |
[Feb. 2nd, 2011|12:06 pm] |
diena kaut kāda nīgra jau no paša rīta. tikt laukā no gultas grūti, modinātājs tiek pārlikts no 09:00 uz 10 un tad uz 11.
mājas kaķu tante tagad mani vairs nemīlēs. ejot ārā no mājas parasti ļauju durvīm pašām aizkrist ciet, šoreiz pa tām mēģināja iesprukt minka, tika tikai līdz pusei. Durvis atsitās un palecās atpakaļ. kaķis paspēja iemukt iekšā vēl tikai par vienu trešdaļu. Kaķu tante man aiz muguras nobļāvās, ka es viņas Kaķušu par invalīdi pataisīšu. (godīgsakot neredzu, kas savvaļas kaķiem vispār būtu kāpņu telpā jādara, ja viņiem ir ierīkotas mājiņas un barotavas citur. vasarā šitādu kaķu tanšu mīlestības dēļ nevar no blusām atkauties, kamēr tiec no ielas iekšā mājā un dzīvoklī, kājas jau ir blusu apsēstas)
pec tam sabiedriskajā tansportā pārāk daudzi vīrieši pēc šmigas vai peregara smirdēja. šļupstošās balstiņās kaut ko ambiciozi vervelēja par elektrības zagšanu no kāpņu telpām, saviem "sakariem", ar kuriem var "šo un to" nokārtot, par to, ka pie Mārītes mazgāties var iet tikai tad, kad viņa ir piedzērusies etc. pats skumjākais, ka šie runātāji bija diezgan labi noauguši, pēc sejas cik var spriest nebūt ne neizskatīgi vīrieši labākajā 30-40 gadu vecumā. what a waste of potential. what a waste of space
vienīgais prieks ir veco ļaužu spieķīšu dizains. viena ōmīte uztjūnējusies ar radžotu kūjiņu. radze gan tikai viena - spics asmenītis pašā spieķa galā. droši vien pa ledu baigi ērti iet. lai gan lidmašīnā šaubos, vai tiktu ar tādu iekšā. Kāds cits onka vispār gāja ar tādu krutu spieķi kā terminators. viss no steel ar dekoratīvām atsperēm un tā, ilgi nevarēju iebraukt, kā tad tā, kur LV pendžas pie tik stilīgiem gadžetiem varētu būt tikuši, it's not their style, līdz aptvēru, ka tā nav kūjiņa, bet gan saplīsuša lietussarga rokturis, izmants šādai, lūk, atbalsta funkcijai... |
|
|
| |
[Jun. 13th, 2010|09:49 pm] |
Ja es dzertu alu, tad tagad fana pēc principā atteiktos no "Cēsu" produkcijas. Zem 50` jēgu pārdzēris kundziņš demonstrēja pusmūža krīzi vispilnīgākajā un iespējamākajā tās pakāpē; to nevar vārdiem izstāstīt, tas ir pašiem savām acīm jāredz. manierīgā uzvedība, nespēja samierināties ar to, ka jaunība un zelta cirtas aiziet nebūtībā un potence, šķiet, tām līdzi; totālās ūberpiplelēs pārdzerta jēga (kas rezultējās,viņprāt, drošvien nenormāli virtuozās un atjautīgās zelta frāzēs, kas īstenībā apkārtējos izraisīja žēlumu un apgrūtinājumu (kompānijas skots apgalvoja, ka viņa dzimtenē šāds īblis būtu jau 5. minūtē neitralizēts, lai nebojā kolektīvam jautrību, taču tā kā pats bija tikai viens skots starp daudzām latviešu sēnēm, kā arī miesās ne pārāk brangs, tad vakars un nākamā diena turpinājās iecietīgā nacionālsociālantropoloģiskā toņkārtā, par kolektīvo atrakciju padarot "izvairies no X")); viņa sapnis esot nodibināt savu, mazu alko veikaliņu un tikt pie kruta džipa. Viņa dzīves pamācība jaunajai paaudzei: pisties, pisties, pisties (kas arī tika darīts kolektīvā staļļa guļamistabā, kurā mēģināja gulēt vēl vairāki, nebūt ne kolektīvos seksuālos piedzīvojumos ieinteresēti indivīdi). Ai, ko nu es te vāvuļošu, īsumā, es, šķiet, saprotu, kā tāda "Cēsu alus" reklāma ar "Latvijā ir gardākais alus un skaistākās meitenes" ar balinātu blondīni, rōzā lūpām un lateksa minitērpā iespiestām krūtīm, kas prezentē šo "skaisto latviešu meiteni", varēja iziet cauri un tikt apstiprināta uzņēmuma popularizēšanai. Kundziņš, izrādās, strādā "Cēsu Alus" uzņēmumā un, kā liecināja citi zinātāji, ne viņš vienīgais tur tāds ar vakara gaitā uzskatāmi un visai krāšņi nodemonstrēto attieksmju un vērtību komplektu. |
|
|
| |
[Jun. 9th, 2010|12:03 am] |
ko es varētu pastāstīt? Nu, tā neveikli, par saviem pārdzīvojumiem, stāvot veclaiku notecējušā, drūpošā dzīvoklī, kurā visas mēbeles un mantas un milzu bibliotēka ir izzudusi un no pārkrautajām vietām, starp kurām kādreiz varēja pārvietoties tikai pa šaurām ejiņām un uz mākslas darbiem skatīties ar otrādi apvērstiem teijātera binoklīšiem, lai dabūtu vajadzīgo "distanci", tagad ir palicis tikai tukšums un savādā ģeometriskā rakstā sakrauti/sakārti/izkārtoti mākslas darbi (atbilstoši vietām, kur tie kādreiz dzīvokļa aizkrāvuma laikā ir bijuši novietoti). Nosegti ar plēvēm, lai putekļi un viss cits, kas krīt no griestiem, nenodara skādi. pus tūkstotis vienību. perfektu. protams, tas atkal ir stāsts par sieviešu grūto likteni vīriešu profesionālajā pasaulē. Par radošu personu sūro maizi birokrātiskā un ideoloģiskā vidē. par to, kā cilvēks, grāmatvede 50 gadu vecumā apgūst gobelēnu aušanu, lai palīdzētu radīt mākslas darbus māsai, kas ir izslēgta no mākslinieku savienības un vispār nemīlēta. kopā, noslēgtībā no visa un visiem viņa/viņas rada ko tādu, kas vnk rauj elpu ciet un rauj elpu ciet un rauj elpu ciet un tu, cilvēks, stāvi tam visam pa vidu, testamenta izpildītājs velk vienu darbu ārā un otru un trešo un ver nost plēves un pārcilā papīrus un dod izšķirstīt albumus un stāsta cilvēku un ģimeņu traģēdijas un priekus, un tu gribēdams nesaproti, kā no visa šī visādi Kultūras fondi ir varējuši atteikties, kā tādi Mottes un Inkēni parūpēties, lai tiesas prāvas par platību vilktos bez gala un malas vēl šobaltdien (kā rezultātā, iespējams, tas viss ar neskaidru publikas pieeju noklusīs vēl uz gadiem 50 Silakroga slēdzamajos gaiteņos) un tam visam pāri šādu tādu vadošu kundzīšu nicīgās pļāpas pie špritza un kafijas iedzeršanas. ejiet ellē, kuces bērni! |
|
|
| ziņa kā preses relīzes atstāsts |
[May. 22nd, 2010|06:43 pm] |
es nesaprotu vienu tādu tehniskas dabas lietu. Kamdēļ ziņu sižetos tiek atreferēta ŠŠ partiju sēde, kamēr citas partijas (piemēram, zinājāt, ka ir tāda, kuras 'lokomotīves' ir Guntars Krasts un Elizabete Bruksle?) šādu godu neizpelnās. Godīgsakot par JL valdības lēmumi, procesi un notikumi tiek atreferēti ziņu sižetos ļoti skopi un parasti apejot partijas nosaukumu, kamēr šķēle ar saviem "1000 Ls katram pilngadību sasniegušajam" un šlesera nodevēju-cienīgo diskurss po poņatjem pavīd katrā ziņu izlaidumā! vai šš ir vienīgā opozīcijas partija? un kur paliek darbi, pagaidām ziņu sižeti kalpo lielā mērā kā reklāmas, SS retoriskās tuftas popularizētāji.
Mans jautājums ir tāds: vai kaut kādu iemeslu dēļ tā ir mērķtiecīga LTV stratēģija, vai arī ziņu redaktori ir totāli lohi?
visam pāri - skumjas un besis :( |
|
|
| |
[Oct. 12th, 2009|07:22 pm] |
kad bariņš jaunu ērzeļu visiem pa priekšu iesvempjas sab.transp., demonstratīvi sasēžas tā, ka visas vecās tantiņas un onkulīši stāv smuki rindiņā kājās un tad vēl beigās mēģina ar tevi koķetēt... ar sirpi pa pautiem jums, bļe, nevis savu vārdu nosaukt.
(Ir tāds viens ļoti neglīts vecums jauniem vīriešiem, tāds, padsmit gados, kad vairs nav bērns, jo ķermeņa aprisēs jau ir lasāmas nākotnes vīrišķās potences, taču smadzenes vēl cāļa izmērā, pumpas uz vaigiem un nespēja tikt galā ar saviem ķermeņa sekrētiem.) |
|
|
| |
[Aug. 19th, 2009|03:26 am] |
Ja Šķēļpiders ies politikā (nu, tipa, uz studijā atkal, nevis aizkulisēs), tas, bļe, būs tāds pizģecs, ka, nu, po* par nākotni, bet kādā tuvākajā mītiņā uz Saeimas vai tml. ēku pusi aizies nevis viens, bet vairāki Molotovi. Šķēļpiders pie varas nāca tad, kad es vēl zem galda ar lellēm spēlējos (ne gluži, bet tomēr) un tad jau bija tā, ka šī cilvēka rīcība daudzos pieaugušajos radīja šūmēšanos, bet, nākt ar tām pašām metodēm pēc padsmit gadiem atkal? Ej dirst, bļe, kā teica Šekspīra Hamlets: "ārkārtēja slimība ar ārkārtējiem līdzekļiem jāārstē, vai arī nemaz". nemaz bija manu vecāku laikā. ārkārtējā metode būsu mūsu vārds |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2009|01:02 am] |
vot, kas man totāli besī, ir tas, ka nav iespējams kārtot lietas, nu, bezkaislīgi, tipa, man ir piedāvājums, tev ir vajadziba, darba laikā apsēžamies pie galda, aprunājamies, sadalām pienākumus un noteiktajā termiņa izpildām, kopā priecājoties par rezultātu un izklīstam. Vienmēr tam jābut ar bezjēdzīgi garām vāvuļošanas un prātuļošanas par-vis-kaut-ko stundām, neformālajām sarunām un neseksuālajiem manevriem, šodien arī, tā vietā lai 5 min laikā apskatītu vidi, sabildētu, saskicētu un parīt nāktu ar piedāvājumu, beibes nozuda uz pusstundu, atgriezās ar vīniņu, vāroties par savām fantastiskajām idejām nepārtraukti kūpināja pīpītes un nekādīgi nevarēja noapaļoties, ik pa brīdim metot acis debesīs, piekrītoši šūpojot galvu un sakot 'jā, tā būs riktīgi forši'. Bļaģ, atlaist ir atlaist, strādāt ir strādāt, kāpēc ir tik normāli LV bīdīt lietas krustu šķērsu? |
|
|
| |
[Mar. 5th, 2009|11:25 pm] |
Šodienas dienu man pamatīgi sačakarēja no rīta izlasītā ziņa par Dimiteru. Parasti mostos moža un laimīga un, ja kāds īpaši nepacenšas, šo sajūtu varu saglabāt vias dienas garumā (tiesa, kopš esmu skaitāma pieaugušo kārtā, šādi gadījumi kļūst aizvien retāki). Nu, lūk, Dimiters ar savu grjobano grēksūdzi (tā ir viena no daudzajām kristiešu kretīniskajām iezīmēm, ka, attiecībā uz citiem jamējie baigie puritāņi, bet paši divreiz neaizdomājas, kad dara cūcūbas, pēc tam vienkārši paļaujas uz kārtīgu sirds izkratīšanu un kosmisko piedošanu). Vislābākais man patika viņa pašattaisnojošais arguments par to, ka īstenībā viss ir kārtībā, jo,viņš jau galu beigās tā arī savu čibriku nekur neiebāza. Muldēt sievai, atstāt viņu novārtā, naktis pavadīt, uzdzīvojot ar citām sievietēm un pamīcoties svešās gultās - tas jau ir ok. Prātam neaptverama loģika. Rezultātā dienas lielāko daļu pavadīju sūrās domās par to, ka vienīgais, ko es šajā stulbajā pasaulē varētu darīt, ir ierakties darbos, pievērsties tikai ideju pasaulei un strādāt galvu nepaceļot + savu brīvo laiku pavadīt tikai vientuļo māšu sabiedrībā (kas pēc pieredzes patreiz izskatās pēc vienas no vislaimīgākajām un apmierinātākajām sabiedrības daļām Latvijā) |
|
|