|
Aug. 12th, 2009|01:02 am |
|
vot, kas man totāli besī, ir tas, ka nav iespējams kārtot lietas, nu, bezkaislīgi, tipa, man ir piedāvājums, tev ir vajadziba, darba laikā apsēžamies pie galda, aprunājamies, sadalām pienākumus un noteiktajā termiņa izpildām, kopā priecājoties par rezultātu un izklīstam. Vienmēr tam jābut ar bezjēdzīgi garām vāvuļošanas un prātuļošanas par-vis-kaut-ko stundām, neformālajām sarunām un neseksuālajiem manevriem, šodien arī, tā vietā lai 5 min laikā apskatītu vidi, sabildētu, saskicētu un parīt nāktu ar piedāvājumu, beibes nozuda uz pusstundu, atgriezās ar vīniņu, vāroties par savām fantastiskajām idejām nepārtraukti kūpināja pīpītes un nekādīgi nevarēja noapaļoties, ik pa brīdim metot acis debesīs, piekrītoši šūpojot galvu un sakot 'jā, tā būs riktīgi forši'. Bļaģ, atlaist ir atlaist, strādāt ir strādāt, kāpēc ir tik normāli LV bīdīt lietas krustu šķērsu? |
|