| |
[Mar. 5th, 2009|11:25 pm] |
Šodienas dienu man pamatīgi sačakarēja no rīta izlasītā ziņa par Dimiteru. Parasti mostos moža un laimīga un, ja kāds īpaši nepacenšas, šo sajūtu varu saglabāt vias dienas garumā (tiesa, kopš esmu skaitāma pieaugušo kārtā, šādi gadījumi kļūst aizvien retāki). Nu, lūk, Dimiters ar savu grjobano grēksūdzi (tā ir viena no daudzajām kristiešu kretīniskajām iezīmēm, ka, attiecībā uz citiem jamējie baigie puritāņi, bet paši divreiz neaizdomājas, kad dara cūcūbas, pēc tam vienkārši paļaujas uz kārtīgu sirds izkratīšanu un kosmisko piedošanu). Vislābākais man patika viņa pašattaisnojošais arguments par to, ka īstenībā viss ir kārtībā, jo,viņš jau galu beigās tā arī savu čibriku nekur neiebāza. Muldēt sievai, atstāt viņu novārtā, naktis pavadīt, uzdzīvojot ar citām sievietēm un pamīcoties svešās gultās - tas jau ir ok. Prātam neaptverama loģika. Rezultātā dienas lielāko daļu pavadīju sūrās domās par to, ka vienīgais, ko es šajā stulbajā pasaulē varētu darīt, ir ierakties darbos, pievērsties tikai ideju pasaulei un strādāt galvu nepaceļot + savu brīvo laiku pavadīt tikai vientuļo māšu sabiedrībā (kas pēc pieredzes patreiz izskatās pēc vienas no vislaimīgākajām un apmierinātākajām sabiedrības daļām Latvijā) |
|
|
| Comments: |
Dimiters vienkārši ir mega sūdīgs piemērs - nepastāvīgs, bet tāpēc ne mazāk kategorisks tipiņš, kuram askēzes periodi mijas ar uzdzīves periodiem, un šo pretrunu dēļ viņš pastāvīgi atrodas iekšējā konfliktā, kuru periodiski izgāž uz tiem, kuri tiek ar sevi galā labbāk (piem. gejiem un ne-kristiešiem). Turklāt, būdams ārtists, viņš tiecas savas problēmas ekshibicionēt, pasniedzot tās kā garīus meklējumus. Un māksliniekiem jau bieži tā gadās, ka cūciskums privātajā dzīvē tiek attaisnots ar labiem rezultātiem radošajā sfērā.
Bet,pirmkārt, visi jau nav Dimiteri. Otrkārt, tas, ka ikvienās attiecībās rodas problēmas vēl nenozīmē, ka jāatsākās no šāda dzīves modeļa kā tāda.
Ivars Kalniņš, Leonīds Grabovskis, Rolands Zagorskis, Ingus Baušķenieks, Mārtiņš Ozols, Ainars Mielavs, Deniss Paškevičs, Alvis Hermanis, Ģirts Ķesteris, Ģirts Jakovļevs, Andris Kivičs, Mārtiņš Gulbis, Vents Armands Krauklis, Oskars Kastēns un šo sarkastu vēl var turpināt un turpināt un turpināt un turpināt un turpināt, nemaz nerunājot jau par parastajiem ierindas vīriešiem man personīgi apkārt un draudzeņu apskaužami regulāro pieredzi ar sapņu vīriešiem, kas vienkārši ir aizmirsuši pateikt, ka ir aizņemti un ar bērniem un dažos gadījumos ar drīzumā dzimstošiem bērniem.
kā reiz teica viens vieds cilvēks - es nesaprotu, kā šajā Latvijas depresijā un nīgrumā vispār ir iespējams veidot skaistas attiecības | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}