| |
[Feb. 2nd, 2011|12:06 pm] |
diena kaut kāda nīgra jau no paša rīta. tikt laukā no gultas grūti, modinātājs tiek pārlikts no 09:00 uz 10 un tad uz 11.
mājas kaķu tante tagad mani vairs nemīlēs. ejot ārā no mājas parasti ļauju durvīm pašām aizkrist ciet, šoreiz pa tām mēģināja iesprukt minka, tika tikai līdz pusei. Durvis atsitās un palecās atpakaļ. kaķis paspēja iemukt iekšā vēl tikai par vienu trešdaļu. Kaķu tante man aiz muguras nobļāvās, ka es viņas Kaķušu par invalīdi pataisīšu. (godīgsakot neredzu, kas savvaļas kaķiem vispār būtu kāpņu telpā jādara, ja viņiem ir ierīkotas mājiņas un barotavas citur. vasarā šitādu kaķu tanšu mīlestības dēļ nevar no blusām atkauties, kamēr tiec no ielas iekšā mājā un dzīvoklī, kājas jau ir blusu apsēstas)
pec tam sabiedriskajā tansportā pārāk daudzi vīrieši pēc šmigas vai peregara smirdēja. šļupstošās balstiņās kaut ko ambiciozi vervelēja par elektrības zagšanu no kāpņu telpām, saviem "sakariem", ar kuriem var "šo un to" nokārtot, par to, ka pie Mārītes mazgāties var iet tikai tad, kad viņa ir piedzērusies etc. pats skumjākais, ka šie runātāji bija diezgan labi noauguši, pēc sejas cik var spriest nebūt ne neizskatīgi vīrieši labākajā 30-40 gadu vecumā. what a waste of potential. what a waste of space
vienīgais prieks ir veco ļaužu spieķīšu dizains. viena ōmīte uztjūnējusies ar radžotu kūjiņu. radze gan tikai viena - spics asmenītis pašā spieķa galā. droši vien pa ledu baigi ērti iet. lai gan lidmašīnā šaubos, vai tiktu ar tādu iekšā. Kāds cits onka vispār gāja ar tādu krutu spieķi kā terminators. viss no steel ar dekoratīvām atsperēm un tā, ilgi nevarēju iebraukt, kā tad tā, kur LV pendžas pie tik stilīgiem gadžetiem varētu būt tikuši, it's not their style, līdz aptvēru, ka tā nav kūjiņa, bet gan saplīsuša lietussarga rokturis, izmants šādai, lūk, atbalsta funkcijai... |
|
|