| vakardienas pļāpu atskaņās |
[Jan. 20th, 2011|01:20 pm] |
Poll #17990 pirmais darbs
Open to: All, results viewable to: AllKas/kāda (vai kā tas pareizi jājautā) bija jūsu pirmā darba vieta? Ko jūs nopirkāt par savu pirmo algu? |
|
|
| |
[Jan. 13th, 2011|01:31 am] |
nevēršu vaļā epastu. nelasīšu. tik ilgi, kamēr visi darbi nebūs gatavi un atbildes vietā es varēšu nosūtīt to, ko nu tur no manis gaida. beigta lapsa un iepūtiet man, neviens nevar mani piespiest vērt to maili vaļā, vot |
|
|
| |
[Jan. 6th, 2011|10:03 pm] |
šito es nesaprotu - rēķini nāk ar apskaužamu regularitāti. bet algu u.c. tml samaksas saņemu randomā, parasti tik ilgi novilktas garumā, ka vairs nav nekādas jēgas..
varbūt jāiet strādāt tajos uzņēmumos, kas izsūta citiem tos regulāros rēķinus? |
|
|
| |
[Jan. 5th, 2011|09:57 pm] |
5. janvāris. man ir iestājies reāls izmisums.
kur izraut motivāciju, kur dabūt draivu?
viekalā man nepārdeva pīpītes, jo man nebija pases (un vadītāja apliecība man defaultā nav), bet mūžīgā studenta apliecība ar personas kōdu nebija gana laba. otrā veikalā, kurā pārdevēja nīgri norādīja uz lapiņu, kas ziņoja nodokļa paaugstinājumu no 10 uz 12% un visādi citādi bija pretīga, līdz ar ko tā bija viena no retajām reizēm, kad es pēc iepirkuma veikšanas nepateicu "paldies" un pat ar kādu žestu neliku manīt pateicību.
u.c. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2010|01:35 am] |
man omu ļoti uzlabo atmiņas par pēdējo darbvietu, kad vēl strādāju par bufetčicu jeb viesmīli glaunā ekzotiskā restūzī, kur nāca visādi laventi un jēkabsoni un krasovicki un ūdres etc. nuvo, nu, ekzōtiskie restūža turētāji virtuvē nodarbināja citus tikpat ekzōtiska paskata ļaudis, kas ņebumbum citā valodā kā vien savējā kaut kādā nezinu kādā [jādomā, ka arābu]. Ar bārmeni iesmējām, ka drošvien arī pases ir atņemtas, jo jamie nakšņoja turpat ēstuvē uz tiem pašiem dīvāniem, kur dienas laikā savus smalkos dibuā novietoja jaunā viļņa publika, un ārā tie izgāja vien pēc pusnakts, tumsā un arī tikai līdz jūrai nopeldēties. Nuvo, kā jau ekzōtiskā iestādē naudīgajai jūrmalas publikai piedien, tad arī ēdieni visi tādi smalki, orientāli un citā mēlē izrunājami. Kā gadījās kā ne, bet uzkodu daļā tur viens tāds 'kibbe ras' bija, kuru, kad klientelle pasūtīja, es gāju virtuvē pieteikt, sakot 'pideras'. tipa "blablabla [citi ēdieni] end tū 'pidde-ras' ". galvenais pavārs šādos gadījumos kļuva vājprātā dusmīgs un beidzamajās reizēs arī skrēja pakaļ pa virtuvi, zibinot savu ķidājamo tuteni. Nekad jau nevar zināt, moš tiešam draud pa nopietnam, jo viņa orientālie saimnieki izskatījās tādi, kuriem nebūtu problemātiski atbrīvoties no viena 50kg [toreiz] kautķermeņa kkur piekrastes kāpās. Bet man pašai tas viss šķita nēnormāli smieklīgi.
es atvainojos. |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2010|12:05 pm] |
tātad, sūdīgas komunikācijas iemesli (manā izpildījumā):
1) man vnk nepatīk runāt. nu, runāšanas fiziskā procedūra ar mutes virināšanu un skaņas modulēšanu un precīzajiem formulējumiem un pareizajām intonācijām ir jau apnikusi. Tādā ziņā rakstīt ir mazāk čakarīgi (un var precīzak patīt filmu atpakaļ_un no šiem ierakstiem jūs redzat, cik īstenībā tās mani interesējošās tēmas ir sīkas, ka tur nekādu lielo sarunu attīstīt tik un tā nevar).
2) Ja kāds mani satiek, vai es kādu satieku, acīmredzot mums kkas vienam no otra ir vajadzīgs un to parasti var nokārtot ļoti operatīvi - jā, nē, kaskurkad + tehniskās detaļas. un to ļoti labi var arī pa epastu izdarīt. visi pārējie socializēšanās garnieri ar vāvuļošanu, darbpusdienošanu u.tml. man šķiet lieki un man nepatīk, ja jātērē laiks kkam liekam.
3) manas intereses, vajadzības, pārliecības par būtisko ir atšķirīgas. Tb. kaut kādā mērā trūkst motivācijas 'iebraukt' sarunbeidra dzīvespasaulē vai dirskursā.
4) pēdējos 3 gadus, kopš E, esmu ļoti daudz mazāk pievērsusies nopietniem tekstiem, kā rezultātā es nevaru neko būtisku kontributēt sarunai. Es saprotu, par ko tā ir, miglaini atceros, ka reiz arī es par to esmu interesējusies, bet tas bija sen un tagad es vairs nevaru restaurēt šīs zināšanas pietiekamā apmērā, lai jēgpilni un noderīgi varētu piedalīties sarunbiedram būtiskajā tēmā.
5) Teorētiskas nostādnes man nešķiet problēma. lasi un domā un pielieto, kur tev tas vajadzīgs. Man interesē privāti emocionālie stāvokļi un to iemesli.
No otras puses, man ļoti, ļoti patīk, ka citi runā. daudz un dikti un stāsta visu, vēlams sīki un smalki par savu profesiju vai nodarbošanos, visus labumus un nelabumus un knifus, kas tajā ir, savas nākotnes ieceres, nu, visuvisuvisu, kas šķiet būtisks. bet, redziet, tāda vienpusēja komunikācija, laikam tomēr nav lāga...
no trešās puses man nenormāli patīk ar citiem cilvēkiem pavadīt laiku tad, kad ir kkāda kopīga superintensīva strādāšana. it īpaši ar tuviem dedlainiem, it īpaši tad, ja kkas neklapē un iet šreijā, ja ir jādomā risinājumi. ō, jā, tad gan.
hmmm |
|
|
| pārāk sātīga un bieza dzīve, nespēju sagremot |
[Aug. 28th, 2009|07:26 pm] |
Pat neņemot vērā to, ka tajā vietā tualetēs ir kristāla lustras un dārzā ražu nes dažādu gardu augļu koki, apkārtējais gaiss no netālās satiksmes un prožektoru karstums jau pēc paris stundām uzturēšanās attiecīgajā vietā liek man meimurot un stutēties pret sienām, savā galvā īpaši teatrālam fōnam skandējot Casta Diva (nevis satura, bet formas dēļ). |
|
|
| disgust |
[Aug. 28th, 2009|10:08 am] |
riebums pilnīgi kā mutulis kaut kur no kunģa rajona kāpj uz augšu, saindējot mani, tiklīdz es mostos no rīta ar modinātāju, velku apakšsvārkus un kleitu, tušoju skropastas un neaizmirstu somā ielikt telefonu, naudu un dzīvokļa atslēgas. redziet, uz trīs nedēļām man ir pienākumie no 10:00 - 17:00. |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2009|11:57 pm] |
Redziet, man sanāca tāda lieta. Taisīju interviju un pa ceļam nomira baterija. Neveikli tā. Un pārmaiņas pēc viss bija lieliski - jautājumi precīzi, atbildes īsas, saturīgas un labā valodā, viss secīgi, brīvi un jēdzīgi. Nebūtu pat nekas cits jādara, kā jāatšifrē un jānodod. A tagad ņihuja. Pats šausmīgākais ir tas, ka jau sarunas brīdī zināju, ka baterija beigusies (redziet, vienmēr ir slinkums čekot pirms pasākuma, vai nevajag jaunas un nu jau kādas pēdējāš 6 reizes ar šausmām gaidīju, kad nu būs tā kritiskā reize. Varbūt tāpēc arī tagad tāds kāpo*, lai arī materiāls būtu bijis ideālā simtniekā), taču tā kā līdz tam biju prezentējusies ļoti neveikli un tizli, nepietika dūšas atzīt, ka arī tas vēl ir sagājis grīstē (tuvumā veikalu, kur iegādāties attiecīgās bačas arī nebija...), tāpēc centos visu atcerēties. Un kā parasti, kad zini, ka ir jāatceras, jo tas ir svarīgi, ieslēdzas blank-space un atmiņā iegulst attiecīgā brīža fona mūzika, blakus sēdošo cilvēku apģērbs un tas, ka esi aizmirsis aizgriezt gāzi.
Lūdzu, nekādus komentārus :* |
|
|
| |
[Aug. 18th, 2009|04:32 pm] |
neko īpašu. izmantoju fr.val.gramatikas grāmatu par mēru mākslas darbu garumiem/platumiem |
|
|
| |
[Aug. 17th, 2009|08:07 pm] |
Vienmēr, kad man nākas sēdēt kabinetos ar pulētu koka grīdu, kliedētu jumta gaismu no trīsmetrīga augstuma un elpot gaisa mitrinātāja liegajā sanoņā, manī dzimst vēlme doties uz rok`n`šmigu, skaļi smieties un plaši žestikulēt, izlaistot alu un stāstot jēlus atgadījumus. Paldies dievam līdzi vismaz bija mana nobružātā piezīmjgrāmata ar pin-up meiteņu bildēm iekšā. Patik, kā mainās sejas izteiksmes, kad galda pretējā pusē sēdošie ierauga to :D |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2009|01:02 am] |
vot, kas man totāli besī, ir tas, ka nav iespējams kārtot lietas, nu, bezkaislīgi, tipa, man ir piedāvājums, tev ir vajadziba, darba laikā apsēžamies pie galda, aprunājamies, sadalām pienākumus un noteiktajā termiņa izpildām, kopā priecājoties par rezultātu un izklīstam. Vienmēr tam jābut ar bezjēdzīgi garām vāvuļošanas un prātuļošanas par-vis-kaut-ko stundām, neformālajām sarunām un neseksuālajiem manevriem, šodien arī, tā vietā lai 5 min laikā apskatītu vidi, sabildētu, saskicētu un parīt nāktu ar piedāvājumu, beibes nozuda uz pusstundu, atgriezās ar vīniņu, vāroties par savām fantastiskajām idejām nepārtraukti kūpināja pīpītes un nekādīgi nevarēja noapaļoties, ik pa brīdim metot acis debesīs, piekrītoši šūpojot galvu un sakot 'jā, tā būs riktīgi forši'. Bļaģ, atlaist ir atlaist, strādāt ir strādāt, kāpēc ir tik normāli LV bīdīt lietas krustu šķērsu? |
|
|