|
Jul. 28th, 2010|12:05 pm |
tātad, sūdīgas komunikācijas iemesli (manā izpildījumā):
1) man vnk nepatīk runāt. nu, runāšanas fiziskā procedūra ar mutes virināšanu un skaņas modulēšanu un precīzajiem formulējumiem un pareizajām intonācijām ir jau apnikusi. Tādā ziņā rakstīt ir mazāk čakarīgi (un var precīzak patīt filmu atpakaļ_un no šiem ierakstiem jūs redzat, cik īstenībā tās mani interesējošās tēmas ir sīkas, ka tur nekādu lielo sarunu attīstīt tik un tā nevar).
2) Ja kāds mani satiek, vai es kādu satieku, acīmredzot mums kkas vienam no otra ir vajadzīgs un to parasti var nokārtot ļoti operatīvi - jā, nē, kaskurkad + tehniskās detaļas. un to ļoti labi var arī pa epastu izdarīt. visi pārējie socializēšanās garnieri ar vāvuļošanu, darbpusdienošanu u.tml. man šķiet lieki un man nepatīk, ja jātērē laiks kkam liekam.
3) manas intereses, vajadzības, pārliecības par būtisko ir atšķirīgas. Tb. kaut kādā mērā trūkst motivācijas 'iebraukt' sarunbeidra dzīvespasaulē vai dirskursā.
4) pēdējos 3 gadus, kopš E, esmu ļoti daudz mazāk pievērsusies nopietniem tekstiem, kā rezultātā es nevaru neko būtisku kontributēt sarunai. Es saprotu, par ko tā ir, miglaini atceros, ka reiz arī es par to esmu interesējusies, bet tas bija sen un tagad es vairs nevaru restaurēt šīs zināšanas pietiekamā apmērā, lai jēgpilni un noderīgi varētu piedalīties sarunbiedram būtiskajā tēmā.
5) Teorētiskas nostādnes man nešķiet problēma. lasi un domā un pielieto, kur tev tas vajadzīgs. Man interesē privāti emocionālie stāvokļi un to iemesli.
No otras puses, man ļoti, ļoti patīk, ka citi runā. daudz un dikti un stāsta visu, vēlams sīki un smalki par savu profesiju vai nodarbošanos, visus labumus un nelabumus un knifus, kas tajā ir, savas nākotnes ieceres, nu, visuvisuvisu, kas šķiet būtisks. bet, redziet, tāda vienpusēja komunikācija, laikam tomēr nav lāga...
no trešās puses man nenormāli patīk ar citiem cilvēkiem pavadīt laiku tad, kad ir kkāda kopīga superintensīva strādāšana. it īpaši ar tuviem dedlainiem, it īpaši tad, ja kkas neklapē un iet šreijā, ja ir jādomā risinājumi. ō, jā, tad gan.
hmmm |
|