kanariņš [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Aug. 17th, 2009|08:07 pm]
[Tags|, , , ]

Vienmēr, kad man nākas sēdēt kabinetos ar pulētu koka grīdu, kliedētu jumta gaismu no trīsmetrīga augstuma un elpot gaisa mitrinātāja liegajā sanoņā, manī dzimst vēlme doties uz rok`n`šmigu, skaļi smieties un plaši žestikulēt, izlaistot alu un stāstot jēlus atgadījumus. Paldies dievam līdzi vismaz bija mana nobružātā piezīmjgrāmata ar pin-up meiteņu bildēm iekšā. Patik, kā mainās sejas izteiksmes, kad galda pretējā pusē sēdošie ierauga to :D
link5 comments|post comment

jours tranquilles a Stokholmas 26a [Jul. 7th, 2009|10:36 am]
[Tags|, , , ]

90` Rīgas Modes kļuva par Burda Moden un pārcēlās uz neliela izmēra ēku Hamburgas ielā. Tur nāca un gāja Latvijas olimpieši, kuriem tika šūdinātas formas, modeļi pieradinātām un nepieradinātām modes skatēm, šuvējas otrajā stāvā sēdēja pie vaļējiem logiem un dziedāja līdzi radio par mīļo grāmatvedi, piegriezējas kopā ar brigadierēm dzēra tēju no puslitra burciņām, kaimiņmājas frizieres sasmēķēja ar uņivermaga pārdevējām un visas kopā gāja ēst putukrējuma tortes pie ražošanas mehāniķiem, kuri mitinājās pagrabā (viņi prata uztaisīt ūdensvārāmo spirāli no vada, žiletēm un sērkociņiem!!! un stāstīja man šausmu stāstus par žurkām, kas prot staigāt kājām gaisā pie griestiem...). Man pa to laku bija kategoriski noliegts spēlēties ar vietējiem bērniem, tāpēc es vazājos pa gārsās aizaugušo sētu, runājot pie sevis krieviski, kāpu kokos, sekoju līdzi zirnekļu dzīvēm un sauļojos uz trepēm, apakšā paklājot kartona iepakojuma loksnes. Viss, kas bija palicis pāri, bija pāris adāmmašīnas, kuru apslēpētā dūkšana nāca no kaut kurienes dziļi ēkas iekšpusē.
link2 comments|post comment

Stabu 10 [Jul. 7th, 2009|12:20 am]
[Tags|, , , ]

Es atkal sarūgu. Jo, redziet Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskola ir ierīkota bijušajā Rīgas Modes ražotnē. Proti, cehos, kuros skanēja desmiti un desmiti milzīgu trikotāžas adāmmašīnu, šujmašīnu, spolētāju un piegriežamo nažu, kur mazas sievietītes strādniecītes saklaigājās savā starpā līdz balss zudumam, sacītajam izgaistot mašīnu dunoņā. Un kad dienas laikā paa milzigajiem logiem iespīdēja cehos gaisma!!!! Un ziemas vakaros simtiem dienasgaismas garo spildžu!!!! Koka skapīši ar šķīstošās kafijas burciņām. Tur mēs bērnībā pavadījām savas dienas. Zagām gumiju, kas noliktavā glabājās milllzīgos ruļļos, lai lēkātu pēcāk ar biedrenēm sētā vai skolas gaiteņos gumijas, izvazājām gāzmaskas, kas tur mētājās visos kaktos un neticama apjoma diegu spoles, lēkājām un rakāmies iekšā krāsainajos trikotāžas atgriezumos un skraidelējām pa kāpnēm, kas nebeidzami oda pēc pēlējuma, rūpniecības putekļiem un aukstiem cigarešu dūmiem. Un visam pāri tā industriālā skaņa, tūkstoškārt iespārdošāka par visiem Ligeti metronomiem un Raiha differnet treiniem.
Nekāda mūzikas vidusskola could ever compete with this
link4 comments|post comment

[Jun. 27th, 2009|04:17 pm]
[Tags|, ]

Ak, jā, starp citu, kas notiek ar Čehova Krievu drāmas teātra atjaunošanu? izskatās, ka tur pāris stāviņi pa virsu uzceļas, rezultātā kļūstot gandrīz vai par augstāko līvlaukuma būvi un pamatīgi pabojājot kopējās arhitektoniskās telpas proporcijas. Bet tas nu tā, varbūt es kļūdos un pat ja arī ne - te tač ir Latvija enīvej
linkpost comment

[Jun. 19th, 2009|10:29 am]
[Tags|, ]

Man šausmīgi patīk savi nakts sapņi par arhitektūru. Piemēram, par musulmaņu kvartālu Teātra ielā - iegriezies no pelēkā un lietainā Līvu laukumā tajā šķērsielā, kas pie Krievu drāmas teātra, a tur spīd saule un no smiltīm darināti kupoli un logu režģi, čīgājoša mūzika un smēķējoši babuļi durvjpriekšā. Šonakt redzēju, kā manas StrēlniekLenču ielā dzīvojošās biedrenes 6stāvu strādniekmājas iekšējā sētā ir ierīkots burvīgs kopējais baseins pat ar bērnu sadaļu un plastmasas sauļošanās krēsliem, tā kā tur visu laiku ir silts un saulains un viss spilgtās krāsās, protams, ar lielisku panorāmu uz strādnieku māju puduriem.
Tādas infantilas man tās vēlmes, biku saules, siltuma, miesisku baudu
linkpost comment

[Jun. 14th, 2009|12:24 am]
[Tags|]

ja runājam par ēkām un dzīvi, jāsaka, mana iespaidīgākā pieredze bija ar Maskavas piedzelzceļa viesnīcu "Rižskaja", kur numuriņa viena siena bija ar fantastiski lielu logu un aizkariem pa visu sienas pusi, kurus atverot, pavērās tikpat fantastiski visaptverošs skats uz stacijas uzgaidāmo telpu ar visiem soliem un gaidītājiem un tālplānu uz sliedēm un atnākošajiem/aizejošajiem elektrovilcieniem.
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]