| |
[Jan. 11th, 2011|12:18 pm] |
no visiem tiem ceļojumiem un pasaules dauzīšanāš ir arī viens labums - nakts sapņi kļūst krāšņāki, tajos parādās jauna, iepriekšnebijusi tēma: nokavēti starptautiskie braucieni/lidojumi, pazaudēta bagāža, nelaikā beigusies nauda u.tml.
brīt |
|
|
| |
[Sep. 25th, 2009|07:38 pm] |
Man bija tik rāms sapnis, ziniet, es sapņoju, ka esmu tik nogurusi, ka, gaidot pāreju pie Čaka/Matīsa krustojuma, ar īdīgu bērnu pie vienas rokas un visādiem paunu un noģērbto drēbju maisiem un somām - uz mata kā tieši pirms pāris stundām realitātē -, es apsēžos tajā mazajā nobrauktuvītē, kas ir uz trotuāriem starp visām savām paunām un tā arīi aizmiegu. pamostos vien vakarā, ļaudis iet gar'ām tā, it kā nekas nebūtu bijis, mēs ar E brīnāmies un ceļamies augša. es domāju par to, kā stāstišu draugiem par šo pizdato atgadījumu.
Diemžēl pa īstam es guļu mājās savā gultā.
tagad uz zinātnieku nakti eh? |
|
|
| |
[Aug. 2nd, 2009|07:29 pm] |
Pusdienas diendusā atkal redzēju sapni (mazāk jāskatās kino, vai arī jākļūst par režisoru - šitie miega šovi norauj jebkādu atpūtu).
Tātad, stāsts ir par kādu akadēmiķi, hum.zinātnieku ap četrdesmit, bezkrāsas adītā jakā, bezkrāsas matiem un ērtos apavos ar mīkstu zoli. Viņs dienas vada tukšās bibliotēkās, kur vienīgā dzīvība ir parketa čīkstešana, kad pa to tiek iets un puteklīšu virmošana saules staros, kas krīt visšķērsām grāmatkrātuves lasītavai. Es esmu students no japānas, šī akadēmiķa 'laborants' jeb zinātniskais līdzstrādnieks, man līdzi ir sieva, kas ir kļuvusi nedaudz 'savāda' no vientulīgās dzīves svešā malā, viņa izturas maigi pret sievietēm, īpaši grūtniecēm, vēloties pieskarties to briestošajiem vēdreiem, bet pēdējā mirklī atraujot roku. Problēma ir tāda, ka es zinu, ka šis profesors, kura dzīve ir rāma un nomaļa, ir saistāms šausmīgiem noziegumiem, kuri ietver ļaužu spīdzināšanu, sakropļošanu un nāvi, bet par to nevaru būt pilnībā pārliecināts. Tāpēc viss sapins ir par to, kā es-laborants vēroju viņu-profesoru, viņu pašu - kustības, izskatu, grāmatas, ko viņš izvēlas - un viņa rāmo un nomaļu dienu plūdumu |
|
|
| |
[Jul. 29th, 2009|05:10 pm] |
Tikko, diendusas nomiedzī man bija fjoklas cienīgs sapnis. Galvenajās lomās Stjuarts Džeims, kas tiek nomainīts ar Keriju grāntu, kaut kāda sieviete, kas tiek nomainīta ar Džīnu Deivisu, T.Bērtona mirušais sunītis un mazais puika no Svīnija Toda. visgalvenākajā lomā večuks, kā no ciboņa petroviča bildes. Ģimenē notiek briesmu lietas, visi iesaistītie zaudē savu autonomiju un sāk rīkoties nesaprotami, notiek visvisādas šausmīgas lietas, kuras neviens nevar aptvert, līdz nakts vidū, kad ōpītis ir izkarinājis savu mazdēlu aiz loga kā veikala piekārtni, atklājas, ka pie visa vairnīga viņa bārda - ōpītis jau sen ir 'dārzenis' un visu domāšanu/darīšanu veic viņa īvl bārda - vismaz tā viņa, nokāpusi no ōpja zoda, balta, pūkaina vīriņa izskatā, kūpinādama ōpja pīpi, stāsta puikam, kas karājās dzelzs mietā pie veikala loga. Pārsteidzošā kārtā viennakt (viss notiek tikai pa nakti) ōpis atlaiž tēvu/dēlu un suni 'paskriet', un viņi mūk, nonākot kaut kādā dārzā, kur satiek 19.gs. britu aristokrātu, manāmi no tenisa vai tml sporta spēles nākam, un stāsta viņam, ka laikam ļaunums neņem tos, kas dzīvo veselīgu dzīvesviedu, uz ko viņiem samulsušais brits atbild, ka nesaprot, par ko viņi runā, jo šis taču ir smēķētāju kluba biedru dārzs, kuriem tieši tagad ir salidojums. bet tik un tā, ōpis ar savu bārdu paliek kaut kur aiz muguras un sapnis beidzas.
(cik labi, ka latviešu pasakas bērnībā dzirdējušam bērnam arī sapņos viemēr ir kāda 'podziņa', kura atrisina visas netīkamās/baisās situācijas... piemēram, īvl bārdas un britu onkuļi) |
|
|
| |
[Jun. 19th, 2009|10:29 am] |
Man šausmīgi patīk savi nakts sapņi par arhitektūru. Piemēram, par musulmaņu kvartālu Teātra ielā - iegriezies no pelēkā un lietainā Līvu laukumā tajā šķērsielā, kas pie Krievu drāmas teātra, a tur spīd saule un no smiltīm darināti kupoli un logu režģi, čīgājoša mūzika un smēķējoši babuļi durvjpriekšā. Šonakt redzēju, kā manas StrēlniekLenču ielā dzīvojošās biedrenes 6stāvu strādniekmājas iekšējā sētā ir ierīkots burvīgs kopējais baseins pat ar bērnu sadaļu un plastmasas sauļošanās krēsliem, tā kā tur visu laiku ir silts un saulains un viss spilgtās krāsās, protams, ar lielisku panorāmu uz strādnieku māju puduriem.
Tādas infantilas man tās vēlmes, biku saules, siltuma, miesisku baudu |
|
|
| |
[Apr. 15th, 2009|05:10 pm] |
Īstenībā šonakt redzēju sliktu sapni. Nu, tādu skumīgu. |
|
|