|
Jul. 29th, 2009|05:10 pm |
Tikko, diendusas nomiedzī man bija fjoklas cienīgs sapnis. Galvenajās lomās Stjuarts Džeims, kas tiek nomainīts ar Keriju grāntu, kaut kāda sieviete, kas tiek nomainīta ar Džīnu Deivisu, T.Bērtona mirušais sunītis un mazais puika no Svīnija Toda. visgalvenākajā lomā večuks, kā no ciboņa petroviča bildes. Ģimenē notiek briesmu lietas, visi iesaistītie zaudē savu autonomiju un sāk rīkoties nesaprotami, notiek visvisādas šausmīgas lietas, kuras neviens nevar aptvert, līdz nakts vidū, kad ōpītis ir izkarinājis savu mazdēlu aiz loga kā veikala piekārtni, atklājas, ka pie visa vairnīga viņa bārda - ōpītis jau sen ir 'dārzenis' un visu domāšanu/darīšanu veic viņa īvl bārda - vismaz tā viņa, nokāpusi no ōpja zoda, balta, pūkaina vīriņa izskatā, kūpinādama ōpja pīpi, stāsta puikam, kas karājās dzelzs mietā pie veikala loga. Pārsteidzošā kārtā viennakt (viss notiek tikai pa nakti) ōpis atlaiž tēvu/dēlu un suni 'paskriet', un viņi mūk, nonākot kaut kādā dārzā, kur satiek 19.gs. britu aristokrātu, manāmi no tenisa vai tml sporta spēles nākam, un stāsta viņam, ka laikam ļaunums neņem tos, kas dzīvo veselīgu dzīvesviedu, uz ko viņiem samulsušais brits atbild, ka nesaprot, par ko viņi runā, jo šis taču ir smēķētāju kluba biedru dārzs, kuriem tieši tagad ir salidojums. bet tik un tā, ōpis ar savu bārdu paliek kaut kur aiz muguras un sapnis beidzas.
(cik labi, ka latviešu pasakas bērnībā dzirdējušam bērnam arī sapņos viemēr ir kāda 'podziņa', kura atrisina visas netīkamās/baisās situācijas... piemēram, īvl bārdas un britu onkuļi) |
|