|
Sep. 25th, 2009|07:38 pm |
Man bija tik rāms sapnis, ziniet, es sapņoju, ka esmu tik nogurusi, ka, gaidot pāreju pie Čaka/Matīsa krustojuma, ar īdīgu bērnu pie vienas rokas un visādiem paunu un noģērbto drēbju maisiem un somām - uz mata kā tieši pirms pāris stundām realitātē -, es apsēžos tajā mazajā nobrauktuvītē, kas ir uz trotuāriem starp visām savām paunām un tā arīi aizmiegu. pamostos vien vakarā, ļaudis iet gar'ām tā, it kā nekas nebūtu bijis, mēs ar E brīnāmies un ceļamies augša. es domāju par to, kā stāstišu draugiem par šo pizdato atgadījumu.
Diemžēl pa īstam es guļu mājās savā gultā.
tagad uz zinātnieku nakti eh? |
|