| |
[Jan. 3rd, 2011|12:31 pm] |
lai arī pret sadzīviskā komforta un diskomforta jautājumiem izturos ar diezgan lielu pacietību, šķiet, šodien tomēr pievienošos fjoklas kupenu un to tīrīšanas praktizētāju nīdēju pulciņam, jo, redz, uz Bruņinieku ielas posmā starp avoteni un čakeni ir:
1) milzīgas kupenas, kur celiņi ir šauras šļurainas taciņas gar pašu māju
2) no visiem jumtiem karājas pamatīgas lāstekas
3) daži celiņi ir krustu šķērsu aizvilkti ciet ar drošības lentēm. abās ielas pusēs
līdz ar ko - ja vēlies spēlēt pēc noteikumiem - tad bļaģ jāiet pa ielas braucamo daļu, kas visa pati ir vienā šļurā, līdz ar ko ir diezgan liela iespējamība, ka vai nu tu ar savu brišanu (it īpaši, ja sīcis pie rokas) aizturēsi Rīgas satiksmi, vai arī tiksi nobraukts vai arī nosists ar krītošu sniegu/lāstekām (tas, ja tomēr līdīsi zem tām lentēm).\
un visā šajā stāstā man vislielāko dusmu aizdod tas, ka bļaģ pēdējo stāvu iedzīvotāji, kuriem bļaģ lāstekas kā žalūzijas līdz pat logu apakšai, nevar kādā klusākā un vēlākā vakarā paņemt soltas kātu un bļaģ nodauzīt tās nost!! rokas no dirsas aug, vai?
pie reizes palamāšos arī par kādu citu galvaspilsētas lielisko iedzīvotāju īpašību - vasarā vākt aiz saviem suņiem, abet ziemā ļaut nodirsties tiem kādā kupenā (kad kupenas lielas, tad turpat uz ceļa taciņas jeb "tranšejas" pareizāk būtu jāsaka) un atstāt, elegantākajā gadījumā uzkašņāt vēl sniegu virsū. tā teikt, no acīm prom, no sirds laukā, tagad tik jāgaida pavasaris, kad kusīs sniegs un visi gazōni atklāsies pa pamatīgo nomīnēti no viena stūra līdz otram. ļoti gribētos, lai eksistētu tāds sisidra vai tas miskastes vīrs no kādas citas LV multenes, kas vnk vienā brīdī atgādātu visu šo ziemas krājumu to īpašniekiem vai pareizāk - viņu saimniekiem - atpakaļ po adresu tā teikt.. |
|
|
| sense of proportion |
[Nov. 10th, 2010|05:38 pm] |
Es domāju, ka LV problēma ir tā, ka vienka kafejnīca, kas pārmaiņas pēc izskatās cilvēcīgi, tiek pasludināta gandrīz vai par elegances etalōnu, restorāni, kas pārmaiņas pēc pasniedz normālu ēdienu (par high-end izcilību varētu strīdēties), tiek promotēti kā Latvijas ekselentākās ēstuves, uzņēmumi, kas pārmaiņas pēc taisa normālas lietiņas, tiek tiražēti priekšā un pakaļā kā nez kādi ultraprogresīvie veiksmes stāsti. u.t.t., u.tjp. Lai gan pa lielam nekas īpašs tas nav. Pareizāk sakot - nekam īpašam tam nevajadzētu būt. Nonākot jebkurā civilizētā valstī var redzēt, ka tādi emīli gustavi, stenderi, kafejnīcas-lasītavas u.tml. ir parasta ikdienišķa ierindas normalitāte, kurpretī LV ikkatra šāda aktivitāte, kas tapusi ar nedaudz lielāku personiskās iesaistītības un atbildības piešprici naudas taisīšanas darbībai, nez kāpēc kļūst par preses karsto topiku, visādu apbalvojumu un zelta pedāļu šortlisti etc. Protams, uz to linoleja-plastmasas-"izpārdošana" fōna varbūt arī ir kur aci piesiet, bet, publiskot to kā kko superīpašu un superglaunu jebkur ārpus LV tā kā nedaudz neērti paliek, jo pa lielam nekāda baigā medžika jau tur nav.
es nezinu, kā to sauc, par 'pārspīlēšanu', sūdīgu mēroga izjūtu vai? ne tikai pozitīvajā virzienā, bet arī negatīvajā - kad lietām, kuras būtu jāliek mierā, lai vēl - pēc tautas dziesmas vārdiem - paaugas, pirms otrreiz ciemā ar gredzentiņu lūkoties braukt, letiņi norej un nobradā, lai nekas tur vēl 100 gadus nafig neaugtu. |
|
|
| |
[May. 3rd, 2010|11:51 am] |
Opā, Vecrīgā buldozerē nost ēkas Teātra un Vaļņu ielu krustā. jauks stūrītis būs. cerams, ka ne kādam bezgaumīgam klucītim (a ļa Mārstaļu Minsterejas dzīvojamais bloks) vai kārtējam alus dārzam. Varētu ierīkot kādu miniskvēriņu, kur putniem un tūristiem elpu atvilkt, ļoti mīlīgi būtu starp visām tām ielām, ēkām un kafūžiem.
Nezinu gan, ko varētu iesākt ar to milzīgo brīvo stūri Kaļķu Kungu krustā. Tas ir tik liels! lai gan varbūt kkāda zema, dekoratīva un ultra dizainīga apbūve būtu ļoti piemīlīga (kad atradīšu TO bildi, parādīšu).
Lai gan vismīļākā vieta dārzu un pilsētbuvniecības iedomām man ir Barona/Dzirnavu/Tērbatas/Blaumaņa bloks, tieši pretī bijušajai Jaunajai Akadēmijai. Tur ir totāli nojauktas visas mājas, kā rezultātā regulārajā trasē, pa vidu 6stāvu māju apbūvei ir skaists, klučveidīgs robs. Pēc maniem skaistuma ideāliem tur tā vien prasītos parks. Tāds riktīgs pilsētas 'funkcionālais' parks, kas pakļaujas vietas urbānajai noskaņai (nevis romantizētais rekreācijas Vērmanis vai tml.) to varētu saukt par kubu vai kkā tā. Nenromāli griež tā ģeometrija, regularitāte
The Continuity of Parks
( ... tālāk ... ) |
|
|
| sātīgā dzīve vol. II |
[Aug. 28th, 2009|09:43 pm] |
jāpiebilst, ka sabiedriskajā transportā viens vīrietis pamatīgi smirdēja pēc sviedriem - un nevis tādiem tikko iegūtiem vīrieša vasaras sviedriem, bet kaut kā ļoti veca un nemazgāta. Pirku biļeti un griežoties prom, aiz manis stāvošais vīrietis uzelpoja elpu pēc peregara un kakām. Konduktora vietā sēdēja tas vīriņš ar sadegušo seju un no viņa neizturami nesa pēc čurām - lielākā daļa draudzīgi bija sablīvējusies autobusa tālākajā galā.
Saule karsē, visi logi ciet. Un pat atmiņas par to, ka nekad neesmu spējusi un vēl joprojām nespēju bez ķiķināšanas (pat tagad rakstot nāk ķiķiķi) franču cilvēkiem franciski pateikt vārdu BIKSES, šoreiz nespēja mani glābt.. spēle uz izturību vārdā sadzīve |
|
|
| pārāk sātīga un bieza dzīve, nespēju sagremot |
[Aug. 28th, 2009|07:26 pm] |
Pat neņemot vērā to, ka tajā vietā tualetēs ir kristāla lustras un dārzā ražu nes dažādu gardu augļu koki, apkārtējais gaiss no netālās satiksmes un prožektoru karstums jau pēc paris stundām uzturēšanās attiecīgajā vietā liek man meimurot un stutēties pret sienām, savā galvā īpaši teatrālam fōnam skandējot Casta Diva (nevis satura, bet formas dēļ). |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2009|01:13 am] |
es domāju, ka nepateikšu neko jaunu, bet man patīk, ka ciba ir tāds soušalaizinga endžins, līdzīgi kā TV kaste, tikikko parādijusies - tb. viens kanāls, visi kvartāli skatās un nākamajā dienā pie božņecas un tirgus laukumā aprunā, kas un kā nu tur bijis. A tagad taspats ar cibu - lai cik daudz un dažāda info ir apkārtējā universā, cibisti kolektīvi sašūmējas par kko, padarot attiecīgo lietu par 'dienas tēmu'. hau svīt.
Un vēl īsti nesaprotu, kā dzivo tie ļaudis, kam ir piepostoti nenormālīgi daudz draugu. Vai ir reāli iespējams visu to stafu izlasīt? Un ko ar to visu iesākt, spraševajetsa?
Tikai aizvakar atklāju vēl kādu jauku īpatnību. Man patīk šī seminoslēpumainība, ka var nojaust ar ko cilvēks nodarbojas, kādas ir tā dienas gaitas u.tml., taču neko konkrētu un personīgu. Gribētu saglabāt šādu stāvokli. Jo, redzies, bez konteksta, ir vieglāk izbaudīt to perspektīvu, ko piesaka teksta strēķītis pats par sevi. Lielāka zināšana uzliek pārāk precīzus rāmjus, kuros ko un kā nolasīt, zūd viss jaunrades prieks. bet vismaz pagaidam man zināmie cilvēki ir mani ļoti patīkami pārsteiguši - esmu iemīlējusi tos par kripatiņu vairāk. Nezināmie man vienkārši patīk - iespējams esmu par tiem labākās domās, nekā būtu pelnīts vai iespējams, pazīstoties reālajā dzīvē. |
|
|
| |
[Aug. 17th, 2009|08:07 pm] |
Vienmēr, kad man nākas sēdēt kabinetos ar pulētu koka grīdu, kliedētu jumta gaismu no trīsmetrīga augstuma un elpot gaisa mitrinātāja liegajā sanoņā, manī dzimst vēlme doties uz rok`n`šmigu, skaļi smieties un plaši žestikulēt, izlaistot alu un stāstot jēlus atgadījumus. Paldies dievam līdzi vismaz bija mana nobružātā piezīmjgrāmata ar pin-up meiteņu bildēm iekšā. Patik, kā mainās sejas izteiksmes, kad galda pretējā pusē sēdošie ierauga to :D |
|
|
| brīnišķīgi! Take me out tonight! |
[Jul. 7th, 2009|10:37 pm] |
Sakarsis dzīvoklis.
mati sasieti astē
glāzē silts rums
un Luiss Armstrongs Parīzē |
|
|
| |
[Jul. 5th, 2009|08:08 pm] |
Obanā jou! šejienes perimetra siņku beibes šon bija saposušās. Spīzdīgos džinsos un biku nomītās augstpapēdenēs, paradīzīgu putnu krāsas zīda bluzonos, tīģerādas raksta kovboju cepurēs, dzeltenāš sauleneš un spilgti rōzā lūpenēs. Skats tāds, ka no kājām gāž (pozitīvā nozīmē). Kopējo kompozīciju papildina hroņām raksturīgā lēnīgā/saraustītā motorika, dikcijas problēmas (un leksikas nabadzība), kā arī visaptverošs spirta/tabakas/veculupatu aroms. Ubojnaja sila, ka es jums saku! |
|
|
| |
[Jul. 1st, 2009|10:28 pm] |
E šodien uzradīja daiļu zīmējumu virtuve uz sienas. Bija jāsabar, tā kā māja ta saimnieka. Bet zīmējums tiešam bija ļoti, ļoti skaists, nomazgāju tā, lai vēl kko biku var redzēt.. |
|
|