| sense of proportion |
Nov. 10th, 2010|05:38 pm |
Es domāju, ka LV problēma ir tā, ka vienka kafejnīca, kas pārmaiņas pēc izskatās cilvēcīgi, tiek pasludināta gandrīz vai par elegances etalōnu, restorāni, kas pārmaiņas pēc pasniedz normālu ēdienu (par high-end izcilību varētu strīdēties), tiek promotēti kā Latvijas ekselentākās ēstuves, uzņēmumi, kas pārmaiņas pēc taisa normālas lietiņas, tiek tiražēti priekšā un pakaļā kā nez kādi ultraprogresīvie veiksmes stāsti. u.t.t., u.tjp. Lai gan pa lielam nekas īpašs tas nav. Pareizāk sakot - nekam īpašam tam nevajadzētu būt. Nonākot jebkurā civilizētā valstī var redzēt, ka tādi emīli gustavi, stenderi, kafejnīcas-lasītavas u.tml. ir parasta ikdienišķa ierindas normalitāte, kurpretī LV ikkatra šāda aktivitāte, kas tapusi ar nedaudz lielāku personiskās iesaistītības un atbildības piešprici naudas taisīšanas darbībai, nez kāpēc kļūst par preses karsto topiku, visādu apbalvojumu un zelta pedāļu šortlisti etc. Protams, uz to linoleja-plastmasas-"izpārdošana" fōna varbūt arī ir kur aci piesiet, bet, publiskot to kā kko superīpašu un superglaunu jebkur ārpus LV tā kā nedaudz neērti paliek, jo pa lielam nekāda baigā medžika jau tur nav.
es nezinu, kā to sauc, par 'pārspīlēšanu', sūdīgu mēroga izjūtu vai? ne tikai pozitīvajā virzienā, bet arī negatīvajā - kad lietām, kuras būtu jāliek mierā, lai vēl - pēc tautas dziesmas vārdiem - paaugas, pirms otrreiz ciemā ar gredzentiņu lūkoties braukt, letiņi norej un nobradā, lai nekas tur vēl 100 gadus nafig neaugtu. |
|