| jā, man nebija lauku. |
[Oct. 22nd, 2015|04:22 pm] |
Ha! izrādās tas ir E.Šēnbergs, kas ar savu arhitektūras zīmodziņu ir saspaidījis manu bērnību. Ir tādas pāris ēkas/interjeri/vides, kuras es - vecumā līdz 6 gadiem - piefiksēju kā tādas, kurās man patīk vairāk uzturēties, nekā citās un kuras var skatīties ilgilgi un justies ieinteresēts. Piemēram, aptieka nr.4 Brīvības-Ģertrūdes krustā, atraciju klubs Jūrmalā (no ārpuses izmēriņi, baseiniņš, stikls un skārds; iekšpusi sitmannost neatminu!), 7videne (interjera detaļas un aktu zāle plānojums gan tikai..).
Tik kruta vispār, ka ikdienā varēja dzīvoties pa jēdzīgu arhitektu un mākslinieku radītām vidēm. Tātad, no padomju bērnības visizteiksmīgāko iespaidu uz mani atstāja:
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Mar. 7th, 2011|06:20 pm] |
Tā pa lielam neesmu augstās domās par LV arhitektiem*, jo Latvijā lielākoties viņi nodarbojas ar privātmāju būvniecību (un es atļaujos domāt, ka architekta profesijai būtu JĀbūt sociāli atbildīgākai un pirmkārt jāprojektē bērnudārzi, skolas, humāni daudzdzīvokļu nami nabaga strādnieku masām u.tml.:) un par galveno izteiksmes līdzekli izmanto nevis tektōniku, bet gan krāsu vai labākajā gadījumā - dekoratīvu būvplastiku. Betbetbet, šķurinu pavecāku Architektūru un redzu kaut ko tādu, ka esmu sajūsmā un domāju izplānot kādu dienu tūristiskam apmeklējumam (cik nu iespējams). Zemesskrāpis, izolators Čierīša līnijas multifunkcionālajā valsts institūciju mājā un Lidostas kapela. par dažiem - kā es neko tādu nezināju? apmeklē tās ēkas, abet par ekstrām ne čiku, ne grabu...
* (arī atzīstu, ka tas ir paviršs un neinformēts viedoklis un viennozīmīgi tā esmu es, kurai nav taisnība, nevis arhitekti tiešām būtu sūdīgi)
( ilustrētais materiāls ) |
|
|
| |
[May. 3rd, 2010|11:51 am] |
Opā, Vecrīgā buldozerē nost ēkas Teātra un Vaļņu ielu krustā. jauks stūrītis būs. cerams, ka ne kādam bezgaumīgam klucītim (a ļa Mārstaļu Minsterejas dzīvojamais bloks) vai kārtējam alus dārzam. Varētu ierīkot kādu miniskvēriņu, kur putniem un tūristiem elpu atvilkt, ļoti mīlīgi būtu starp visām tām ielām, ēkām un kafūžiem.
Nezinu gan, ko varētu iesākt ar to milzīgo brīvo stūri Kaļķu Kungu krustā. Tas ir tik liels! lai gan varbūt kkāda zema, dekoratīva un ultra dizainīga apbūve būtu ļoti piemīlīga (kad atradīšu TO bildi, parādīšu).
Lai gan vismīļākā vieta dārzu un pilsētbuvniecības iedomām man ir Barona/Dzirnavu/Tērbatas/Blaumaņa bloks, tieši pretī bijušajai Jaunajai Akadēmijai. Tur ir totāli nojauktas visas mājas, kā rezultātā regulārajā trasē, pa vidu 6stāvu māju apbūvei ir skaists, klučveidīgs robs. Pēc maniem skaistuma ideāliem tur tā vien prasītos parks. Tāds riktīgs pilsētas 'funkcionālais' parks, kas pakļaujas vietas urbānajai noskaņai (nevis romantizētais rekreācijas Vērmanis vai tml.) to varētu saukt par kubu vai kkā tā. Nenromāli griež tā ģeometrija, regularitāte
The Continuity of Parks
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Apr. 2nd, 2010|12:15 am] |
Ar E novakarē aizstaigājām līdz bomžu takām pie ūdenstorņiem. Tur, kur dzelzceļa sliedes saiet žāklī. starp to - uzkalniņš. Spārdījām ar E tajā atstātās tukšās boņuka šnabpudeles un vēl visādus atkritumus, skatījāmies kā vilcieni taurēdami brauc šurpu turpu, savdabīgu šarmu visam piešķīra arī graffiti sienas, doma par kapu un cietuma relatīvo tuvumu. Kad saule norietēja pavisam un bomžu straumes lēnām - kā jau katru vakaru - sāka plūst prom no vecpilsētas un centra, mums ar E nācās vien doties prom. pretī ik pa brīdim nāca neliela auguma vīriešu bariņi, sasaukdamies savā starpā neartikulētām skaņām, laternas vēl nebija iedegtas. Nopirkām supermārketā salčukus pa 9 sant. gabalā un nocenotu apelsīnu sulas paku.
Nu tā, nesteidzīgajiem tūristiem rādāmā rīgā ir tikai kādi 15-30% no pilsētas, tb., nu, 19.gs. beigās un 20.gs. pirmajā ceturksnī sabūvētie kvartāli. arhitektūra pa lielam. Visa cita dzīve, var gadīties, ir ļoti citādāka. |
|
|