kanariņš - jā, man nebija lauku. [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

jā, man nebija lauku. [Oct. 22nd, 2015|04:22 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, , ]

Ha! izrādās tas ir E.Šēnbergs, kas ar savu arhitektūras zīmodziņu ir saspaidījis manu bērnību. Ir tādas pāris ēkas/interjeri/vides, kuras es - vecumā līdz 6 gadiem - piefiksēju kā tādas, kurās man patīk vairāk uzturēties, nekā citās un kuras var skatīties ilgilgi un justies ieinteresēts. Piemēram, aptieka nr.4 Brīvības-Ģertrūdes krustā, atraciju klubs Jūrmalā (no ārpuses izmēriņi, baseiniņš, stikls un skārds; iekšpusi sitmannost neatminu!), 7videne (interjera detaļas un aktu zāle plānojums gan tikai..).
Tik kruta vispār, ka ikdienā varēja dzīvoties pa jēdzīgu arhitektu un mākslinieku radītām vidēm. Tātad, no padomju bērnības visizteiksmīgāko iespaidu uz mani atstāja:


A liste:
Aptiekas Nr.4 interjers Brīvības-Ģertrūdes stūrī.
Zivju veikala interjers Brīvības-Ģertrūdes stūrī.
Matīsa tirgus zivju paviljona mozaīkas.
Dailes teātris (īpaši eja pie biļešu kasēm un brīvdabas daļa - vissireālākā rotaļāšanās pieredze).
Piemineklis 1905. gada notikumiem 13.janvāra krastmalā.
Atrakciju klubs Jūrmalā.
Tēlnieciskā grupa "Miera deja" Kanālmalas apstādījumos.
Kaut kāda pačotīgo sociālisma darboņu tēlniecisko atveidu aleja aiz Raiņa pieminekļa, Esplanādē.
J.A.Oša gleznas 7.videnes aktu zālē.

B liste:
Veikals "Sakta", īpaši tā koka daļas interjerā.
Aptiekas interjers Audēju ielā, pie ieejas Vecrīgā.
Kino Pionieris fasāde.
Kino daļa, kas tagad ir Klondaikas spēļu zāle, priekšā Splendid palace.
Naktslokāla "Lira" vitrāžas.
Tuvošanās kafejnīcai "Ainava".
Mežaparka universālveikals.
Mežaparka rotaļlaukums gravā.
Rotaļu stūrītis Tērbatas/Lāčplēša krustā.
Kkāda viesnīca Dzintaros (ne tagadējā baltic beach spa).
Filharmonijas biļešu kases.
Telefona būdiņas ar aparātiem ar smagajām klausulēm.

nepatika, ļoti, ļoti:
Mākslas salonu interjeri Brīvības ielā.
Kinoteātra Rīga kafejnīca.
Piena bārs Baznīcas/Bruņinieku stūrī
Pārtikas veikals Matīsa-Brīvības stūrī.
Viesnīcas "Latvija" izstāžu zāle.

Jocīgi, ka atmiņā iegūlusī, arhitektūras rosinātā 'woooow' aizgrābība saistās tieši ar padlaiku arhitektūru un mākslu. Varbūt tāpēc, ka dzīvojām centrā un senāka laika arch bija noklusētais iestatījums. Nez, no tādām senākām lietām atmiņā atsaukt varu tikai Skolas ielas ēkas, uz kuru bāzes man rādījās murgi, ļoti draudīgo Upīša pasāžu, Alberta ielu, kurā šķita, ka laiks izliecas, Brāļu kapus, 1.slimnīcas teritoriju. Vispār ar tām senākajām vietām vairāk bija ne telpas rosinātas ķermeniskas/estētiskas pieredzes, bet tieši laika izjūtas gļuki un baismas.
linkpost comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]krii
Date:October 22nd, 2015 - 05:12 pm
(Link)
Stabu-Lāčplēša krusts? Tās taču ir paralēlas ielas!
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:October 22nd, 2015 - 05:13 pm
(Link)
oi, tērbatas - lāčplēša krusts.
[User Picture]
From:[info]krii
Date:October 22nd, 2015 - 05:21 pm
(Link)
ā, tiešām!
Tur bija laukumiņš ar šūpolēm un Aijas Zariņas apgleznotu mūri.
From:[info]narrenschiff
Date:October 22nd, 2015 - 05:48 pm
(Link)
Tad tāpēc visa tā skepse un radikālisms! Dabiski, ka domāšana atšķiras tiem, kuriem Rīga no agras bērnības bija kā svešķermenis un nevajadzīgs apgrūtinājums, milzīgums, pārbāztība un troksnis, bez kura labāk iztikt. Tas ir pāķi pret pilsētas zēniem, V. Benjamins (vai Adorno) pret Heidegeru, utt, loģiski. Paradigmu berze.
From:[info]ceezija_stienis
Date:October 23rd, 2015 - 06:56 am
(Link)
Viena lieta, no kuras nespēju "aizbēgt", ir elektriskais uzraksts uz tās ēkas jumta, kur bija kafejnīca "Sigulda". Un tad vēl tāda sajūta, kad Mākslas dienu laikā atrodies Vecrīgā, pie Pēterbaznīcas, un paskaties debesīs, kas ir zilas, un apkārt tāda rosīga ņurdoņa. Un, ja par to vietu, tad kafejnīca "Pētergailis", kura, šķiet, pat visu šo gadu garumā nav īpaši radikāli mainījusies. Pat tikai tās nosaukuma uzraksts ar tiem metāliskajiem burtiem kaut ko manī sakustina. Stūrītis Tērbatas/Lāčplēša krustojumā man rada kaut kādas spokainas sajūtas, ne sevišķi patika tur uzturēties. Spokainas sajūtas ir arī saistībā ar pieminēto viesnīcas "Latvija" izstāžu zāli, jo deviņdesmito gadu sākumā vienreiz tur bija (tad tā tēma bija populāra) kaut kāda izstāde ar gleznām, kurās attēloti citplanētieši, un daži cilvēki tām gleznām tuvināja plaukstas, jo it kā varēja sajust kaut kādu enerģētiku (nu, vismaz siltuma vai aukstuma veidā). Restorāns "Lira" atradās gandrīz man kaimiņos vairākus manas dzīves gadus; vairāk gan tā aizmugure pagalma pusē, kur atkritumos izmestais ēdiens un žurkas pie miskastēm. Bet tev - vitrāžas!
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:October 23rd, 2015 - 10:27 am
(Link)
Siguldas izgaismojumu neatminu, Pētergaili zinu, bet emocijas neraisa, tas, ko redzēji Latvijā visdrīzākais bija Maigās Svārstības un Edgara Vērpes mūmijas (man savukārt tās vienīgās patika, thh) un rotaļstūrītī mani tieši šarmēja netīrās smiltiņas, nabaigais iekārtojums ar ļoti neērto rotaļu būdiņu un tas, ka var rotaļāties vietā, kuru no divām pusēm apbraukā pilsētas transports. Bet, jā.