| vienkārši šodien mēs abas braucām ar pēdējo autobusu mājup |
[Feb. 8th, 2012|11:06 pm] |
Mums, te, vienajā rajōnā dzīvo viena tāda sūrākā beibe. Pirmo reizi es ar viņu sastapos tad, kad vēl dzīvoju ar vecākiem un vecāki bija tikko pārvākušies uz jauno dzīves vietu jaunajā rajōnā, lūk, rajōns bija tik jauns, ka satiksmes infrastruktūra nebija vēl prātīgi attīstīta, un tamdēļ jaunā rajōna iemītniekiem nācās kātot uz attālo - veco - autobusu pieturu. Tad, nu, lūk, vienā tādā pavasara dienā, stāvot vecajā pieturā putekļaina ceļa malā, pumpurus riesošu krūmu ielokā, un gaidot reti nākošo autobusu, es piermo reizi ieraudzīju viņu. Viņa nāca gar šosejas malu, smagnēja, nedaudz uzkumpusi, stingru, noteiktu soli; mati īsi, balts krādziņkrekls, tvīda žakete, džīnas un Patriotu zābaki kājās. Tad viņa apstājās, pieliecās, lai sašņorētu kurpi, piecēlās un nospļāvās slaidā lokā ar tādu attieksmi un pārliecību, ka es iekšēji (gandrīz vai paspruka skaļi) noelsos 'whooooa' un sajutos kā tādā Marka Tvena grāmatā.
Vēl es tiku redzējusi viņu daudzas reizes. Reizēm, kad vēl joprojām aizdodos uz to rajōnu pie vecākiem, pa ceļam pieturā vai jau autobusā sastopu viņu. Reizēm viņa ir maksimāli nomaskējusi savas sievišķās dzimumpazīmes, reizēm, laikam, nākot no darba, viņa ir mēģinājusi apģērbties 'atbilstoši': blūzes, svārki, mēteļi, papēžu kurpes - izskatās visai neveikli (man kļūst viņas žēl); drīzāk, kā vīrietis, kas pārģērbies par sievieti |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2011|06:32 pm] |
Es te, piemēram, mulstu no vienas lietas. Nu, reizi pa reizei kkādos publiskos materiālos nākas lasīt, kā kāds latvijas mūziķis vai aktieris ir "ziedojis" iespēju tikt pie bērniem, ģimenes etc. par labu "mākslai". Mākslas akadēmijas pedagogi, kas piktojušies par "mākslai atņemtajām" sievietēm un kompartijas sēdes, kur beibes nelaiž uz ārzemēm, jo "jums taču ir bērns". Īpaši sulīgi ir stāsti par Eduardu Smiļģi, kurš reāli terorizējis un pat "sodījis" (vadošās aktrises pazeminot līdz 6gulbītispēdējā rindā statusam etc.) sava teātra tās aktrises, kas palikušas stāvoklī etc. Un man tas šķiet vnk vājprāts un smieklīgi, jo, nu, es saprastu kkādu ASV izklaides vai kultūras industriju ar visiem tiem resursiem, kur tiešām tev melnais tūkstotis gribētāju min uz papēžiem un ķer katru kļūdu nu izdevību un it's now or never, bet Latvijā? "augstā māksla"? kamōn? Varat ar pirkstu man parādīt to superģeniālo rezultātu, kura dēļ būtu vērts dzīvi lauzt? Žorža siksnas šlāgeri?
visu to es tādā sakarā, ka tikko uzzināju, ka jrt ir ieviesusies bērnistaba, kur var atstāt sīčus, kamēr senči izrādes skatās. Man šķiet, ka ļoti pareizs gājiens. Tagad tikai jāizdomā, kā tikt pie biļetēm :D |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2011|12:31 pm] |
lai arī pret sadzīviskā komforta un diskomforta jautājumiem izturos ar diezgan lielu pacietību, šķiet, šodien tomēr pievienošos fjoklas kupenu un to tīrīšanas praktizētāju nīdēju pulciņam, jo, redz, uz Bruņinieku ielas posmā starp avoteni un čakeni ir:
1) milzīgas kupenas, kur celiņi ir šauras šļurainas taciņas gar pašu māju
2) no visiem jumtiem karājas pamatīgas lāstekas
3) daži celiņi ir krustu šķērsu aizvilkti ciet ar drošības lentēm. abās ielas pusēs
līdz ar ko - ja vēlies spēlēt pēc noteikumiem - tad bļaģ jāiet pa ielas braucamo daļu, kas visa pati ir vienā šļurā, līdz ar ko ir diezgan liela iespējamība, ka vai nu tu ar savu brišanu (it īpaši, ja sīcis pie rokas) aizturēsi Rīgas satiksmi, vai arī tiksi nobraukts vai arī nosists ar krītošu sniegu/lāstekām (tas, ja tomēr līdīsi zem tām lentēm).\
un visā šajā stāstā man vislielāko dusmu aizdod tas, ka bļaģ pēdējo stāvu iedzīvotāji, kuriem bļaģ lāstekas kā žalūzijas līdz pat logu apakšai, nevar kādā klusākā un vēlākā vakarā paņemt soltas kātu un bļaģ nodauzīt tās nost!! rokas no dirsas aug, vai?
pie reizes palamāšos arī par kādu citu galvaspilsētas lielisko iedzīvotāju īpašību - vasarā vākt aiz saviem suņiem, abet ziemā ļaut nodirsties tiem kādā kupenā (kad kupenas lielas, tad turpat uz ceļa taciņas jeb "tranšejas" pareizāk būtu jāsaka) un atstāt, elegantākajā gadījumā uzkašņāt vēl sniegu virsū. tā teikt, no acīm prom, no sirds laukā, tagad tik jāgaida pavasaris, kad kusīs sniegs un visi gazōni atklāsies pa pamatīgo nomīnēti no viena stūra līdz otram. ļoti gribētos, lai eksistētu tāds sisidra vai tas miskastes vīrs no kādas citas LV multenes, kas vnk vienā brīdī atgādātu visu šo ziemas krājumu to īpašniekiem vai pareizāk - viņu saimniekiem - atpakaļ po adresu tā teikt.. |
|
|
| 1st day in Vilnius |
[Dec. 2nd, 2010|05:53 pm] |
pirmajā piegājienā nedaudz kauns un negods, bet tas nekas, nākamreiz es centīšos labāk. tagad vēl tikai one more to go, rītā. un tad gan es dzīvošu prātīgāk.
Iepērkoties maximā ar savu paldies karti sataupīju 50 santīmu, kucīgas biļeškasieres dēļ biļeti varēja nopirkt tikai autobusā, kur sanāca maksāt 80 sant. dārgāk. Oikonomijas zaudējums: 30 sant., bet tas nekas, jo autobuss izrādījās baigais luxus un varēja dzert siltos dzērienus un lietot vairlesu un vēl visko uz vella paraušanu, tamdēļ, lai būtu pa nullēm, izdzēru vienu karsto šokolādi. Ceļā kā parasti leišu jagaiļi aizsadzērušies, bļaustās un kasās un aizčurā visu tualeti jau pirmajā minūtē, labi, ka nebiju lepna un neaizgāju uz vip sadaļu sēdēt, jo tad būtu dabūjusi visu to nacionālo ekzōtiku pār savu galvu.
Sagaida jau pa smalko - pirmo reizi mūžā tabļička ar manu vārdu un uzvārdu. bet tas nekas. ar savus stīvi nogulēto sānu, izspūrušajiem matiem, paunām un maximas iepirkumu maisiņiem kā īstens austrumeiropietis, trūkst vel tikai cieti žāvētas desas luņķis kabatā un kožu saēsta caunu cepurīte, ko tramīgi sakārtot, pirms sarokoties.. |
|
|
| sense of proportion |
[Nov. 10th, 2010|05:38 pm] |
Es domāju, ka LV problēma ir tā, ka vienka kafejnīca, kas pārmaiņas pēc izskatās cilvēcīgi, tiek pasludināta gandrīz vai par elegances etalōnu, restorāni, kas pārmaiņas pēc pasniedz normālu ēdienu (par high-end izcilību varētu strīdēties), tiek promotēti kā Latvijas ekselentākās ēstuves, uzņēmumi, kas pārmaiņas pēc taisa normālas lietiņas, tiek tiražēti priekšā un pakaļā kā nez kādi ultraprogresīvie veiksmes stāsti. u.t.t., u.tjp. Lai gan pa lielam nekas īpašs tas nav. Pareizāk sakot - nekam īpašam tam nevajadzētu būt. Nonākot jebkurā civilizētā valstī var redzēt, ka tādi emīli gustavi, stenderi, kafejnīcas-lasītavas u.tml. ir parasta ikdienišķa ierindas normalitāte, kurpretī LV ikkatra šāda aktivitāte, kas tapusi ar nedaudz lielāku personiskās iesaistītības un atbildības piešprici naudas taisīšanas darbībai, nez kāpēc kļūst par preses karsto topiku, visādu apbalvojumu un zelta pedāļu šortlisti etc. Protams, uz to linoleja-plastmasas-"izpārdošana" fōna varbūt arī ir kur aci piesiet, bet, publiskot to kā kko superīpašu un superglaunu jebkur ārpus LV tā kā nedaudz neērti paliek, jo pa lielam nekāda baigā medžika jau tur nav.
es nezinu, kā to sauc, par 'pārspīlēšanu', sūdīgu mēroga izjūtu vai? ne tikai pozitīvajā virzienā, bet arī negatīvajā - kad lietām, kuras būtu jāliek mierā, lai vēl - pēc tautas dziesmas vārdiem - paaugas, pirms otrreiz ciemā ar gredzentiņu lūkoties braukt, letiņi norej un nobradā, lai nekas tur vēl 100 gadus nafig neaugtu. |
|
|
| |
[Nov. 2nd, 2010|10:47 pm] |
ap to laiku, kad normāli kanāli rāda cilvēku seksu (vai vismaz erotiku), tad man ir palicis neizslēgts diskoverī čennels, kur rāda dzīvnieku seksu. ekhmm, kurš bija tas lohs, kas cilvēku seksuālo ieražu sakarā piesauca it kā dzīvniekiem raksturīgo evolūcijas stratēģiju - mātītei izvēlēties labāko tēviņu, tēviņam apaugļot pēc iespējas vairāk mātīšu? man nākas domāt, ka sugas turpināšanas metodoloģija ir tik daudzveidīga, ka ap šo laiku, redzot tikai piecas - leduslāči (totāli negribētu būt leduslāču tēviņš_viens no tiem, kuram, lai tiešām izturētu slodzi, loceklī ir kauls (kas, tiesa, mēdzot arī neizturēt, which is painful, but the show must go on)), dievlūdzēji (un nē, mātīte neapēd tēviņu pēc pārošanās, proti, tā to apēd gan, bet ēst sāk jau procesa laikā, nokožot galvu, jo galvā atrodas nervu centri, kas atbild par "stop" opciju (rolling stones mūzika iegūst pavisam citu sematisko slodzi dievlūdzējkukaiņu kopulācijas kontekstā:D )), kaut kādas smilšu lēcējpeles (mirst līdz ar jaunās paaudzes parādīšanos), kkāda kurmju šķirne ('incestuāla seksa verdzība') un nīlas putneļu suga (mātītes nepārtraukti pārojas, par pēcnācējiem un ligzdu rūpējas tēviņi) - nākas klusu apraudāt nabaga tēviņu likteni_tik grūti tikt pie seksa, un, ja tiek, tad izredzes izdzīvot pēc tam izrādās visai niecīgas.... |
|
|
| |
[Jun. 13th, 2010|09:49 pm] |
Ja es dzertu alu, tad tagad fana pēc principā atteiktos no "Cēsu" produkcijas. Zem 50` jēgu pārdzēris kundziņš demonstrēja pusmūža krīzi vispilnīgākajā un iespējamākajā tās pakāpē; to nevar vārdiem izstāstīt, tas ir pašiem savām acīm jāredz. manierīgā uzvedība, nespēja samierināties ar to, ka jaunība un zelta cirtas aiziet nebūtībā un potence, šķiet, tām līdzi; totālās ūberpiplelēs pārdzerta jēga (kas rezultējās,viņprāt, drošvien nenormāli virtuozās un atjautīgās zelta frāzēs, kas īstenībā apkārtējos izraisīja žēlumu un apgrūtinājumu (kompānijas skots apgalvoja, ka viņa dzimtenē šāds īblis būtu jau 5. minūtē neitralizēts, lai nebojā kolektīvam jautrību, taču tā kā pats bija tikai viens skots starp daudzām latviešu sēnēm, kā arī miesās ne pārāk brangs, tad vakars un nākamā diena turpinājās iecietīgā nacionālsociālantropoloģiskā toņkārtā, par kolektīvo atrakciju padarot "izvairies no X")); viņa sapnis esot nodibināt savu, mazu alko veikaliņu un tikt pie kruta džipa. Viņa dzīves pamācība jaunajai paaudzei: pisties, pisties, pisties (kas arī tika darīts kolektīvā staļļa guļamistabā, kurā mēģināja gulēt vēl vairāki, nebūt ne kolektīvos seksuālos piedzīvojumos ieinteresēti indivīdi). Ai, ko nu es te vāvuļošu, īsumā, es, šķiet, saprotu, kā tāda "Cēsu alus" reklāma ar "Latvijā ir gardākais alus un skaistākās meitenes" ar balinātu blondīni, rōzā lūpām un lateksa minitērpā iespiestām krūtīm, kas prezentē šo "skaisto latviešu meiteni", varēja iziet cauri un tikt apstiprināta uzņēmuma popularizēšanai. Kundziņš, izrādās, strādā "Cēsu Alus" uzņēmumā un, kā liecināja citi zinātāji, ne viņš vienīgais tur tāds ar vakara gaitā uzskatāmi un visai krāšņi nodemonstrēto attieksmju un vērtību komplektu. |
|
|
| |
[May. 21st, 2010|10:01 pm] |
šodien seksa diena. Turpceļā sabtransā 2 beibes runāja: viena mēģināja pārliecināt otru par to, ka vajag aiziet un pieteikties pastrādāt pie džeka, kam viņa strādā par tulci un meiteņu vervētāju, tb. porno kīnō filmēšanā, atpakaļceļā sarunājas divas citas beibes mākslīgām skropstām, milzu bjustu, mikro šortiem un leopardādas imitācijas čībiņās, apmainījās ar info, pie kura šefa esot labāk 'dejot', pie kura labāk apmaksātās privātās dejas u.tml. pa vidam divi mazi puišīsi rupji izrunājās par seksu un savu nenormāli milzīgo pieredzi, tiesa, gan lielāko daļu 'varoņdarbu' ilustrējot ar lācīša un ezīša tēla palīdzību (ezītis ar adatu drāza dirsu lācītim), divi knapi pilngadīgi puiši glāstīja viens otru un visādi citādi maigojās un tīksminājās, pēc tam pievienojās arī trešais (pa nopietno, tā nebija īmo pokazuha (tie bija krievi un sportisti)) un man pieturā pārsauļojies vīriņš puķainā kreklā un zeltrāmju brillēs piedāvāja palaizīt kājstarpi |
|
|
| |
[Feb. 21st, 2010|03:44 pm] |
vai kāds var apgaismot mani par Lady Gaga fenomenu? es tiešām nesaprotu, viņa ir tieši tāda pati kā visas citas! nespēeju piekrist vērtējumam, ka "viņa ir neglītene", jo izskats tāds pats normāls, patjūnots kā visām citām attiecīgā kalibra dziesminiecēm a ļa kristīnām un britnijām. Ka viņa ir "frīks" vai izmanto "transseksuālo estētiku", arī īsti neredzu, kurā brīdī un kā (iečekojat britinijas Toxic vai Ke$as Tik Tok). Muzikāli atsit Madonnu jaunībā, placebo un visu to pašu popsas plejādi, kas jau cirkulē ilgi un dikti apritē.
VVS, tas ko redzu un dzirdu gagas izpildījumā ir tas pats, ko "Fuse" piedāvāja Tele2 Meteorīta akcijas sakarā - "kontroversiju", kas neizkāpj no esošā diskursa.
tādā ziņā šī beibe ir ievērojami tīrāks produkts, tiesa, viņu ir grūtāk iepakot un paredzami notirgot $ apgrozošajām masām:
 |
|
|
| celebrity big brother channel4 |
[Jan. 4th, 2010|10:01 pm] |
o! O! kāpēc man nav teļļuks? Iedomājieties bojs džordžs tā arī netiek ielaists selebritiju lielbrāļa mājā, jo, ekhm, nu, viņam jābūt tiesā un tā, taču mājā ir jekaterina jeb Rollingstouņu wuda mazā aizraušanās, kas tagad - kā izskatās būs jaunā repera Sisqo aizraušanās, izbijusī "Dinastijas" zvaigzne nav apmierināta ar neko, īd par sūdīgiem palagiem un pat zoobus pucējot, nenoņemot savas dizainera saulenes un pacieetīgi uzklausa Alexa Boldvina gaudas par viņa cīņu ar narkoatkarību, vēl mr.Boldvins vazājas pa māju klātesošajiem futbolistiem un cīkstoņiem iesakot izmantot plastiskā ķirurga pakalpojumus, ja tie vēlas startēt Holivudā.
vispār trash³, cita raudze, nevis kā vidējais ierindas latvietītis ar savām ierindas latvietīša blusām vietējā barbadosā, fabrikā vai sapņu salā :DD |
|
|
| |
[Sep. 26th, 2009|11:15 am] |
Latviešu sociālie ieradumi ir fanī lieta.
Nav draudzīgākas tautas par latviešiem piektdienas vakaros īsi pirms 22:00. Visi ļaudis pie kases draudzīgi, jokojas (lielākoties par alkohola tēmām), sasmaidās un pat māmiņas ar ratiņiem palaiž pa priekšu šmigu nopirkt steidzošos tīņu un celtnieku barus. Sirsnība, izpalīdzība un kolektīvisms.
6dienas rītos (nu, ap 11-12-13) visi veikala apmeklētāji ir kolektīvi saburzīti, saņurcīti, ar sārtiem, aizpampušiem un švīkās sagulētiem ģīmjiem, īdzīgu noskaņojumu, vienojot visus klātesošos tādā nelāgā sastāvējušā peregara smārdā.
(neaizmirstiet rītā uz božņecu!)
|
|
|
| |
[Sep. 10th, 2009|02:21 am] |
o! o! vēl viens bļe no postkrossinga:
" I love rock music [..] choral singing [..] crayons, color pens, cerebral people [..] johnny depp, harry potter.. I am a vegan. I would like to do swapping." |
|
|
| gar zemi |
[Sep. 9th, 2009|11:35 pm] |
iedomājieties! Tas taivāniešu frešmeņstudents, tipa, "I like to read foreign novels.
I Concerned about the trend", kuram postcrossingā aizsūtīju pastkarti ar plikpupainu beibi (zīmētu, bet tomēr...), atsūtīja man sekojošu ziņu:
"hello, i am Johnson. i like to know the different culture in different country. i also like the art. there are a few thing of art in my country. could you tell me some history? thank you very much."
different culture, art, like, history, tell me. džīzasfakinkraist, ic sou hilērias! |
|
|
| |
[Sep. 6th, 2009|12:44 pm] |
Tāpēc, ka laikā, kad padomjvara nomainījās uz mežonīgā kapitālisma demokrātiju, mani vecāki un es arī vienlīdz uzmanīgi skatījāmies Meksikāņu lubu seriālus kopā ar Deivida Linča Tvinpīku. Tāpēc ka bītņiki, kas strādāja tikai tik daudz, lai sadabūtu piķi kārtējai devai, bariem muka no apbērnotajām piegulētājām prom, stopēja un ceļā mira savos vēmekļos, lai nokļūtu vietās, kur desmitiem viņiem līdzīgu puskailu, sasvīdušu un sanarkojušos dienaszagļu ietu ekstāzē no Brubeka vai Koltreina un pēcak ar ar viņiem kopā sadzertos, jo bija laks, kad šī mūzika skanēja tieši tādiem. Dzīve. notikšana.
Tieši šī iemesla dēļ, lai kā es sajūsminātos par Ķīļa saprātu un Hermaņa darbiem, kad viņi ver vaļā muti, lai runātu kultūru, es principā neklausos (nelasu). Līdzīgi kā ar K.Dimitera vāvuļojumiem. |
|
|
| |
[Aug. 29th, 2009|08:18 pm] |
Tātad, vēl piezīme par postcrossingu. Nosūtīju kariņas uz ASV, Brazīliju, Ķīnu (ierakstīju par PSRS okupāciju - ceru, ka neizcenzēs:), Koreju (puisim tiks meitene ar plikiem pupiem - ceru, vecāki nepārķers:), Igauniju, Nīderlandi, Franciju, vāciju, somiju. Protams, lieākā daļa lūgumu bija "landscapes, cityscapes, seascapes, famous buildings, landmarks" un protams, ka izstaigājot pa veikaliem tik totāli vīlos. Tās Rīgas, Latvijas un nacionālā stafa (tērpi, lietišķā māksla u.tml) ir tik bezgaumīgi un sūdīgi!!! Šķiet, ka maketētāji pirmo reizi ar pīpi uz jumta - krāsas hiperpārspilgtinātas, kompozīcijas nožēlojamas, dekoratīvie efekti sou eitīz. Paldies par kūkām, bļe. Rezultātā visas pasaules mājsaimnieces dabūs Kazāka atpūtnieces un Valtera peldētājzēnus, ja prasīs ūdensskatus, balčus bērnības bildi ar prievīti un vadmalas kamzolīti, ja prasīs bērnus, Zeltiņa u.c. vecmeistaru lauku ainavas ar mājām, ja gribēs kaut ko lokāli dabasskatīgu un Rozentāla diplomdarbu, ja interesēsies par nacionālajiem svētkiem un aktivitātēm. Paldies dievam kādas dabasskatu kartočkas no agrākas bērnības krāt-vizuālus-materiālus-kāres saglabājušās. Citādāk būs uz Istabu un grāmatantikvariātiem jāaizstaigā, kur turās kurpju kastes ar vecām pastkartēm, fotogrāfijām u.c. viz.mat. (pirmās brīvvalsts laika kultūras aktivitāāsu afišas pa 50 saņiem pakaļ meta), tad varbūt tiešām varēs pieiet šai lietai radošāk.
P.S. nesaprotu, kamdēļ tās mājsaimnieces neņem pretī reklāmas pastkartes? Es, piemēram, esmu absolūts fans - no baddogs pašiem pirmssākumiem vācu. iedomājieties, cik incanti būtu redzēt, kāds ir lokālais grafiskais dizains citās valstīs? Man šķiet, daudz raksturojošāks, nekā tās blodī baznīcu un putna lidojumu pilsētu atklātnītes |
|
|
| I'm a student,20 years,studying in university. I Concerned about the trend. |
[Aug. 29th, 2009|10:29 am] |
Ho ho hooo, esmu iesaistījuies tādā lietā kā postcrossing. Patreiz izskatās, ka tā ir mājsaimnieču padarīšana (citiem, laikam, nav laika šādiem niekiem), jo lielākā daļa šī pasākuma dalībnieku ir sievietews, kuru hobiji ir "audzināt bērnus, kopt dārzu, gatavot ēst, iepirkties, klausīties mūziku" u.tml. Attiecīgi, kartiņas, kas visbiežāk tiek lūgtas ir "landscapes, seascapes, famous places", bieži vien arī "children, disnay, anne geddes" u.tml.
Ļoti izbaudu tos mirkļus, kad ir izdevies sasūtīties ar ļaužiem, kuriem ir krutas profesijas, kruts dzīves gājums vai intereses, nu, tādi, kas uzstāda negaidītus noteikumus vai paši piedāvā negaidītus risinājumus. Vizualitātes izaicinājums. Lai gan pa lielam vienīgais prieks ir tas, ka lasot info, ko par sevi dod franču un brazīļu meitenes, ķīniešu un vjetnamiešu puikas u.c., rodas tāda daudzveidības un pārsātinājuma sajūta, it kā 24h no vietas būtu skatīti porņuki. kosmopolītisms in a nut sehll jū nou |
|
|
| |
[Aug. 26th, 2009|01:13 am] |
es domāju, ka nepateikšu neko jaunu, bet man patīk, ka ciba ir tāds soušalaizinga endžins, līdzīgi kā TV kaste, tikikko parādijusies - tb. viens kanāls, visi kvartāli skatās un nākamajā dienā pie božņecas un tirgus laukumā aprunā, kas un kā nu tur bijis. A tagad taspats ar cibu - lai cik daudz un dažāda info ir apkārtējā universā, cibisti kolektīvi sašūmējas par kko, padarot attiecīgo lietu par 'dienas tēmu'. hau svīt.
Un vēl īsti nesaprotu, kā dzivo tie ļaudis, kam ir piepostoti nenormālīgi daudz draugu. Vai ir reāli iespējams visu to stafu izlasīt? Un ko ar to visu iesākt, spraševajetsa?
Tikai aizvakar atklāju vēl kādu jauku īpatnību. Man patīk šī seminoslēpumainība, ka var nojaust ar ko cilvēks nodarbojas, kādas ir tā dienas gaitas u.tml., taču neko konkrētu un personīgu. Gribētu saglabāt šādu stāvokli. Jo, redzies, bez konteksta, ir vieglāk izbaudīt to perspektīvu, ko piesaka teksta strēķītis pats par sevi. Lielāka zināšana uzliek pārāk precīzus rāmjus, kuros ko un kā nolasīt, zūd viss jaunrades prieks. bet vismaz pagaidam man zināmie cilvēki ir mani ļoti patīkami pārsteiguši - esmu iemīlējusi tos par kripatiņu vairāk. Nezināmie man vienkārši patīk - iespējams esmu par tiem labākās domās, nekā būtu pelnīts vai iespējams, pazīstoties reālajā dzīvē. |
|
|
| |
[Aug. 12th, 2009|08:51 am] |
A patīk man tas, ka sanāk sastapt daudz ļaužu viņu transformācijas periodā, proti, kad tie vēršas no kaut kā kaut kamā citā. Piemēram, Trincstokā ļoti paķiķinājām par vienas grupas ģitāristu (neteikšu kuru), kurš bija tāds wanabī kūlais mūziķis, taču īsti neizdevās, jo bija lieks svars, biezas brilles, leim frizūra un pat no pēdejās rindas redzama sarkšana, mulšana un kreisas notis. šesķ ļet spusķa viņam ir labi trenēta miesa ar tetovējumiem, stilīgas drēbes un frizūra un viņš toč ir pazīstams kā baigais kūlais mūziķis..
šķurinot te svešu cibiņu bildes piefiksēju vienu jaunu cilvēku, kas, sķiet, dienas vada, apgūstot ļoti radošu un māksliniecisku profesiju, lai gan sākums bija 1.ģimnāzijas kārtīgais un prātīgais izskats, kas ir atvilcies uz totāli ne-1.ģimnāzijas-kārtīgā-prātīgā-izskata krogu, kur mēģināja smagi dzert un ļoti apvainojās, kad apkārtējie ne tikai nejutās iespaidoti, bet pat nedaudz apķiķinājās par viņa argumentu, ka viņš ir kruts, jo viens pats ar bekpeku nedēļu stopojis pa Eiropu. Nu vo, a tagad, cik var saprast, viss ir tā, kā viņš ir bijis vēlējies.
Hooray! |
|
|
| |
[Jul. 5th, 2009|08:08 pm] |
Obanā jou! šejienes perimetra siņku beibes šon bija saposušās. Spīzdīgos džinsos un biku nomītās augstpapēdenēs, paradīzīgu putnu krāsas zīda bluzonos, tīģerādas raksta kovboju cepurēs, dzeltenāš sauleneš un spilgti rōzā lūpenēs. Skats tāds, ka no kājām gāž (pozitīvā nozīmē). Kopējo kompozīciju papildina hroņām raksturīgā lēnīgā/saraustītā motorika, dikcijas problēmas (un leksikas nabadzība), kā arī visaptverošs spirta/tabakas/veculupatu aroms. Ubojnaja sila, ka es jums saku! |
|
|
