| |
[Jan. 22nd, 2011|11:22 pm] |
šķiet, jau trešo vakaru pēc kārtas, E nakts programmā ir Brigaderes "Anneles stāsti". reāli forša grāmata! labāk, nekā no Merķeļa letiņiem var nolasīt kādi tad tie vietējie bauri savā laikā bijuši - grāmatas lasīt ir grēks, par ko nosodījumu izpelnās kā bērns, tā arī viņa radītāji, izskaidrot knēvelim, kā putni zina, kurp lidot rudeņos, nemāk, tamdēļ liek turēt muti, un vecmāmiņa kalnus gāzusi tepat uz vietas - seši dēli, divas meitas un vēl pāris tādu smiltājā. (un, protams, Indrānu koku un paaudžu problemātika, izspēlēta bērzu un Anneles vecmāmuļas formātā_laikam gana aktuāls topiks.) Lasu un saprotu to dabas vērojuma metafizikas momentu latviešu dvēslē :D
otrkārt valoda brīnišķīga. protams, vārdi, kuru nozīmi es pat nespēju nojaust (sveiciens Kuplajam un etnogrāfijas kursam, izdresēji mūs pamatīgi ar visiem vaķiem un cērēm, bet Brigaderi, še tev, palasīt tik ar vārdnīcu var!), taču tas ritms un jokainais darbības vārdu un divdabju lietojums. ik lapā kkas patapināms atrodas. piemēram, "sasaukt burtus" - kad iemācies sasaukt burtus kopā, tad arī var saukt grāmatā, tb., lasīt. mīlīgi, ne?
mulsina tikai tādu vārdu lietošana kā "pērle", "vulkāns", "citrons" paralēli tādiem tēliem, kā Kaminskiene, kas skrien virtuvē pelnus kaisīt un ļaudis lādēt (lādāmteksts, protams, arī ir dots). nereāli kkā
vvs - tagad ar nepacietību gaidu, kad E sāks iet skolā un es arī varēšu atkārtoti apgūt LV literatūras vēsturi, visus Šmitus un Lerhus-Puškaišus! |
|
|
| 1st day in Vilnius |
[Dec. 2nd, 2010|05:53 pm] |
pirmajā piegājienā nedaudz kauns un negods, bet tas nekas, nākamreiz es centīšos labāk. tagad vēl tikai one more to go, rītā. un tad gan es dzīvošu prātīgāk.
Iepērkoties maximā ar savu paldies karti sataupīju 50 santīmu, kucīgas biļeškasieres dēļ biļeti varēja nopirkt tikai autobusā, kur sanāca maksāt 80 sant. dārgāk. Oikonomijas zaudējums: 30 sant., bet tas nekas, jo autobuss izrādījās baigais luxus un varēja dzert siltos dzērienus un lietot vairlesu un vēl visko uz vella paraušanu, tamdēļ, lai būtu pa nullēm, izdzēru vienu karsto šokolādi. Ceļā kā parasti leišu jagaiļi aizsadzērušies, bļaustās un kasās un aizčurā visu tualeti jau pirmajā minūtē, labi, ka nebiju lepna un neaizgāju uz vip sadaļu sēdēt, jo tad būtu dabūjusi visu to nacionālo ekzōtiku pār savu galvu.
Sagaida jau pa smalko - pirmo reizi mūžā tabļička ar manu vārdu un uzvārdu. bet tas nekas. ar savus stīvi nogulēto sānu, izspūrušajiem matiem, paunām un maximas iepirkumu maisiņiem kā īstens austrumeiropietis, trūkst vel tikai cieti žāvētas desas luņķis kabatā un kožu saēsta caunu cepurīte, ko tramīgi sakārtot, pirms sarokoties.. |
|
|